Jaunas rezervju valūtas meklējumos

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kā vēsta teiciens, dolārs arī Āfrikā ir dolārs. Dolārs ilgstoši bijusi pasaules vadošā rezervju valūta, un uzticēšanos tam būtiski nav iespaidojusi arī pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze. Daudzas valstis vēlas mazināt ASV dominējošo lomu, un tiek kalti dažādi plāni par dolāra gāšanu no pasaules vadošās valūtas troņa.

Pēdējā laikā arvien vairāk dzirdamas runas par to, ka ASV dolārs zaudē savu globālās valūtas statusu un nepieciešams radīt jaunu pasaules rezervju valūtu. Turklāt šoreiz par to runā nevis nelielās naftas eksportētājvalstis, bet gan tādas lielvalstis kā Ķīna un Krievija. Martā Krievijas pārstāvji ierosināja veidot pasaules galveno rezervju valūtu uz esošās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sintētiskās valūtas SDR (Special Drawing Rights – speciālās aizņēmuma tiesības) bāzes, paplašinot SDR struktūru. Tā kā SDR vērtību nosaka, ņemot vērā atsevišķu pasaules vadošo valūtu vērtību, tad SDR valūtu grozā lielākais īpatsvars šobrīd ir tam pašam ASV dolāram (44%), kam seko eiro (24%), Japānas jena (11%) un Lielbritānijas mārciņa (11%). Līdz ar to vienkāršota SDR pasludināšana par pasaules rezervju valūtu neatrisinās pašreizējās problēmas – nepieciešamas arī būtiskas sintētiskās valūtas SDR strukturālas izmaiņas, piemēram, uzticamības palielināšanai šajā valūtu grozā iekļaujot arī zeltu.

Vai dolāri aug kokos?

Kāpēc pēdējā laikā tik ļoti palielinājies satraukums par dolāru un tā stabilitāti? Pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā ASV pieņēmusi virkni programmu finanšu sektora un ekonomikas balstīšanai, kā rezultātā ASV budžeta deficīts 2009. gadā var sasniegt 1,8 triljonus ASV dolāru (aptuveni 13% no iekšzemes kopprodukta), savukārt ASV valsts parāds var pieaugt no pašreizējiem 11 triljoniem ASV dolāru līdz pat

13 triljoniem dolāru (šajā gadījumā tas būtu gandrīz samērojams ar ASV iekšzemes kopproduktu). Apsveicami, ka ASV vadītāji ir gatavi apņēmīgi rīkoties, lai pārvarētu pašreizējo krīzi un atjaunotu ASV ekonomikas kāpumu, tomēr ekonomikas atbalstīšanai un finanšu krīzes pārvarēšanai ASV valdība paredz tērēt naudu, kuras tai nav. Plānotajiem atbalsta pasākumiem nepieciešamā nauda kaut kur būs jāatrod, un acīmredzot lielas cerības tiek liktas uz ārvalstu investoriem, kuri varētu iegādāties jaunemitētās ASV valsts parādzīmes. ASV pārstāvji atkārtoti uzsvēruši, ka dolārs ir stabila un stipra valūta un uzticība ASV valūtai no investoru puses tikai pieaug.

Daudziem gan ir šaubas, vai ārvalstu investori ar lielu degsmi steigsies pirkt jaunemitētās ASV valsts parādzīmes ar niecīgu ienesīgumu, finansējot vēl lielākus ASV parādus. Turklāt nevienam taču nav pārliecības, ka nenotiks nekontrolēta dolāru sadrukāšana, tādā veidā mazinot valsts parādu nastu un uz ārvalstu investoru rēķina risinot ASV problēmas. Var saprast Ķīnas satraukumu, jo tā ir lielākā ASV finanšu aktīvu īpašniece. Divas trešdaļas no 1,953 triljoniem dolāru vērtajām Ķīnas ārvalstu rezervēm jeb 1,3 triljoni ASV dolāru veido dolāru aktīvi. Ķīna, Japāna, Krievija un citas valstis, kuras uzkrājušas lielas ASV dolāru rezerves, faktiski nonākušas tādā kā ķīlnieku lomā un ir atkarīgas no ASV dolāra nākotnes. Šīs valstis nebūt nav ieinteresētas ASV dolāra sabrukšanā, lai gan vienlaikus arī vēlas mazināt ASV dolāra dominējošo ietekmi un atkarību no ASV rīcības. Līdz ar to šīs valstis varētu aktualizēt jautājumu par jaunas pasaules rezervju valūtas radīšanu un dolāra lomas mazināšanu, tomēr tās centīsies nepieļaut ASV maksātnespēju un pilnīgu dolāra sabrukumu, jo pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes pārvarēšana lielā mērā būs atkarīga no ASV ekonomikas veselības uzlabošanās.

Valūtu tirgos dolārs bauda uzticību

2008. gadā bija vērojamas lielas svārstībām valūtu tirgos, un, lai arī 2008. gada jūlijā ASV dolārs sasniedza savu antirekordu attiecībā pret eiro (1,6038 dolāri par eiro), gadu kopumā dolāram izdevās noslēgt uz pozitīvas nots. Finanšu krīze ļāva dolāra kursam nostiprināties, tādējādi pirmo reizi kopš 2005. gada dolārs pērn palielinājies attiecībā pret eiro, gadu noslēdzot ar 4,2% lielu pieaugumu. Dolāra kurss turpināja nostiprināties arī šā gada sākumā, martā eiro/dolāra kursam atkal noslīdot līdz 1,25 līmenim.

Lai gan pēc runu aktualizēšanās par dolāra kā pasaules rezervju valūtas statusa maiņu un dolāra stabilitātes mazināšanos, dolāra kurss kritās attiecībā pret eiro un citām valūtām, tomēr salīdzinājumā ar gada sākumu šobrīd dolāra kurss ir pieaudzis par 5% attiecībā pret eiro. Turklāt, ja atkal pasliktināsies investoru noskaņojums attiecībā uz riskantajiem aktīviem, dolāra kurss varētu būt ieguvējs un tas varētu pat pieaugt. Tajā pašā laikā runas par dolāra stabilitāti varētu uzplaiksnīt regulāri, un, ja ASV ekonomikā nebūs vērojama situācijas uzlabošanās un radīsies problēmas ASV parādzīmju tirgū, tas varētu mazināt investoru uzticību dolāram un negatīvi ietekmēt tā kursu.

Dolāra pozīcijas joprojām spēcīgas

Apskatot kopējās centrālo banku ārvalstu valūtu rezerves, var redzēt, ka tajās dominē ASV dolārs – patlaban gandrīz divas trešdaļas jeb 64% kopējo rezervju ir ASV dolāros. Lai gan salīdzinājumā ar 1999. gadu dolāra īpatsvars rezervēs krities par 6,9 procentpunktiem (1999. gadā centrālo banku rezervēs 70,9% veidoja dolāru aktīvi), tomēr tas ir vairāk nekā 1995. gadā, kad dolāra īpatsvars bija 59%. Vienīgā konkurente dolāram šobrīd faktiski ir eirozonas vienotā valūta eiro, kas desmit gadu laikā kļuvusi par būtisku valūtu pasaules mērogā, tomēr eiro īpatsvars centrālo banku aktīvos ir ievērojami mazāks nekā dolāram – eiro veido tikai 26,5% no ārvalstu valūtu krājumiem.

Lai gan kopš eiro ieviešanas 1999. gadā vērojama tendence palielināties eiro īpatsvaram pasaules centrālo banku rezervēs, tomēr ļoti strauja atteikšanās no dolāra par labu eiro valūtai nav notikusi, un pagaidām nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē kaut kas kardināli mainīsies un eiro var kļūt par vadošo rezervju valūtu. Pārējās pasaules valūtas, tajā skaitā Lielbritānijas mārciņa, Japānas jena vai Šveices franks, centrālo banku ārvalstu valūtu rezervēs spēlē nebūtisku lomu, kopā nepārsniedzot pat 10%, un šīs valūtas nespēj izrādīt nopietnu konkurenci dolāram vai eiro.

Var veidoties reģionālās valūtas

Lai arī Ķīnas un Krievijas centieni par jaunas rezervju valūtas izveidi nav guvuši citu pasaules vadošo valstu atbalstu, Ķīna noteikti ar to nesamierināsies. Izskanējuši viedokļi, ka Ķīnas juaņa varētu kļūt par jauno rezerves valūtu. Te gan jāpiebilst, ka patlaban reti kurš spēj juaņu uztvert kā pasaules rezervju valūtu, tomēr vēl pāragri spriest par tās spējām kļūt par pasaules rezervju valūtu. Iespējams, ka perspektīvā juaņas loma pasaules tirdzniecībā un pasaules centrālo banku rezervēs varētu pieaugt, tomēr pārskatāmā nākotnē tā noteikti nebūs konkurente dolāram. Ticamāks ir variants, ka juaņa varētu iegūt reģionālās valūtas statusu, Āzijas valstīm veicot savstarpējos norēķinus juaņās, tomēr savas ietekmes nostiprināšanai reģionā Ķīnai nāksies pasvīst, savukārt līdz pasaules rezerves valūtai Ķīnas juaņai vēl ļoti tāls ceļš ejams. Nenoliedzami, ka Ķīnas ietekme pasaules ekonomikā un finanšu tirgos palielināsies, un Ķīna meklēs iespējas un veidus, kā palielināt savu ietekmi un diktēt noteikumus globālajos tirgos.

Jāpiebilst, ka ideja par vienotas rezerves valūtas izveidi izskata arī citas valstis. Savulaik Persijas līča arābu valstu sadarbības padome, kurā ietilpst Bahreina, Katara, Kuveita, Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Saūda Arābija, vienojās līdz 2010. gadam ieviest reģionālo valūtu "līča dināru". Par reģionālo valūtu izveidi pēdējos gados runāts arī Āfrikā un Ziemeļ-amerikā, jo eiro kā vienotās valūtas ieviešana līdz šim sevi ir attaisnojusi. Lai gan eiropieši ir noskaņoti optimistiski attiecībā uz eiro nākotni un vairākums uzskata, ka 2013. gadā eiro būs pasaules galvenā rezerves valūta, pagaidām eiro nav spējis kļūt par līdzvērtīgu dolāra aizstājēju kā galvenā pasaules valūta. Faktiski šobrīd neviena valūta nav uzskatāma par viennozīmīgu alternatīvu dolāram kā pasaules rezervju valūta, līdz ar to diskusijas par dolāra lomas būtisku mazināšanu tuvākajā nākotnē negūs visu vadošo pasaules valstu atbalstu un dolārs varētu saglabāt pasaules galvenās rezervju valūtas statusu.

***

Pasaules centrālo banku ārvalstu rezervju sadalījums pa valūtām

2000; 2002; 2004; 2006; 2008;

ASV dolārs 70,5% 66,5% 65,9% 65,7% 64,0%

Eiro 18,8% 24,2% 24,9% 25,2% 26,5%

Lielbritānijas mārciņa 2,8% ; 2,9%; 3,3%; 4,2%; 4,1%

Japānas jena 6,3% ;4,5%; 3,9%; 3,2%; 3,3%

Šveices franks 0,3% ;0,4%; 0,2%; 0,2%; 0,1%

Citas 1,4% ;1,4%; 1,8% ;1,5%; 2,0%

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu