/nginx/o/2018/07/17/10387307t1h880d.jpg)
Nebrīnieties, ja vēl pēc trešās tabletes norīšanas sāpes nav mitējušās. Ja nedarāt to pareizi, tad velti gaidīt efektu.
Kad lietot zāles?
Lielāko daļu preparātu vislabāk lietot tukšā dūšā. Piemēram, eritromicīns un penicilīns nemaz citādi neiedarbojas, jo tos saārda kuņģa sula. Ja maijpuķīšu vai strofantu preparātus norij kopā ar barību, tie kopā arī sagremojas un nedod ārstniecisku efektu.
Tukšā dūšā iedzertas zāles arī ātrāk iedarbojas, jo aktīvās vielas īsākā laika sprīdī koncentrējas asinīs. Akūtos gadījumos tas ir svarīgi, bet, ārstējot hroniskas kaites, tas nav vēlams.
Daži apvelkošie līdzekļi, kuri jālieto gastrīta slimniekiem (almagels, fosfaligels un gastrāls), jāiedzer pusstundu pirms ēšanas. Pirms ēšanas jālieto arī žults dzenošie līdzekļi.
Ēšanas laikā parasti dzer kuņģa sulas preparātus vai tās fermentus – pepsīnu, festālu, digestālu, emzistālu. Arī lielāko daļu caurejas līdzekļu lieto ēšanas laikā.
Vienu, divas stundas pēc ēšanas, kad kuņģis iztukšots, jālieto pretskābju līdzekļi (vikalīns, vikaīrs, magnija oksīds). Parasti ārsts norāda ieteicamo zāļu dzeršanas laiku un veidu, tas rakstīts arī uz anotācijas. Šie norādījumi ir jāievēro.
Ko uzdzert tabletēm?
Tabletēm noteikti ir jāudzer, vislabāk siltu ūdeni. Eritromicīnu, fenobarbitālu labāk dzert ar sārmainu minerālūdeni vai pienu. Dažām zālēm noteikti jāuzdzer piens, jo to dabīgo vielu atbrīvošanai nepieciešami tauki. Piemēram, indometacīnam un rezerpīnam jāudzer piens.
Sulas uzder tikai īpašos gadījumos, jo skābes saārda zāles, sevišķi kalcija preparātus, amidopirīnu un eritromicīnu. Bet kofeīnam, teofilīnam, teobromīnam noteikti jāudzer skābas sulas.
Toties tēju nedrīkst uzdzert tabletēm, jo tējā esošais tanīns apvienojumā ar daudzām zālēm veido nogulsnes. Neaizmirstiet tabletes samslcināt, izņemot tabletes, kuras klāj īpašs apvalks.
Blakusefekti
Anotācijās mēdz norādīt, kādi blakusefekti ir preparātam. Risku palielina vēl citi faktori, piemēram: • Vairāku nesavienojamu preparātu vienlaicīga lietošana; • Pārāk lielas zāļu devas; • Iedzimti vielmaiņas traucējumi; • Dažādas hroniskas kaites; • Zāļu lietošana kopā ar alkoholu; • Psihotropo vilu, antidepresantu, diurētisko līdzekļu lietošana.