Gads kopš traģēdijas: Kāda tagad ir Japāna (19)

Lielie tilti, ceļi un cita infrastruktūra tika atjaunota mēneša laikā pēc traģēdijas, secina Semjonovs pēc viesošanās Japānas Miagi prefektūrā, Sendai provincē. Šajā apvidū atrodas Išinomaki pilsētiņa, kur dzīvoja 5000 cilvēku. Pēc 10 metrus augstā cunami viļņa ielaušanās sauszemē 600 metru attālumā no krasta, Išinomakā vairs nedzīvo neviens. Išinomaki pašvaldības vadītāja vietnieks «Nekā personīga» stāstīja, ka brīdinājuma signāls par zemestrīci un cunami saņemts piecas minūtes pirms pazemes grūdieniem. Tas bija pārāk maz, lai aizbēgtu.

«Lielākā daļa cilvēku, lai dotos prom, izmantoja automašīnas. Viņi nesaprata cunami apmērus. Kaut ko tādu neviens pat murgos nevarēja iedomāties,» stāstīja Suuichi Anbe, Išinomaki pašvaldības vadītāja vietnieks.

Pašvaldības pārstāvis atceras, ka cunami vilni tiešraidē rādīja Japānas nacionālā televīzija. Vilni filmēja no helikoptera. Redzot tālumā ar auto mūkošos iedzīvotājus, bija skaidrs, ka cunami viņus drīz panāks un cilvēkus gaida droša nāve. Tikai pateikt to viņiem nebija iespējams.

«Pēc zemestrīces daudzi bija mājās, domājot, ka grūtāko ir pārdzīvojuši. Taču tad nāca okeāna ūdens, kurš aiznesa visu, kas bija tā ceļā.»

Pašvaldības pārstāvis atceras, ka pēc cunami pilsētas ielās ūdens līmenis bijis pusotra metra augstumā. Aizskalotas ceļa malās augošās priedes. Vēl aizvien nedarbojas rūpnīcas, bet lēnām atkopjas zvejniecība.

Nelaime vienojusi visus japāņus. Daudzi mājās pieņēmuši svešus cilvēkus. Citi veduši uz skolām ēdamo vai ziedojuši naudu. Neviens ne vārda neiebilda pret to, ka vairākus mēnešus pēc katastrofas uz trim stundām dienā tika atslēgta elektrība.

Vēl lielāku šoku radīja turpmāko dienu notikumi Fukusimā. Cunami viļņi bija apturējuši atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmas. Stacija draudēja uzsprāgt. Tikai tagad Japānas varas iestādes atzina, ka bija gatavojušas Tokijas iedzīvotāju pilnīgu evakuāciju.

«Tieša radiācija no Fukusimas Sendai netika konstatēta. Bet uztraukums visiem bija liels. Pie mums no Fukusimas apkārtnes tika evakuēti vairāk nekā divi tūkstoši iedzīvotāju,» atceras Pēteris Vaivars, Latvijas vēstnieks Japānā.

Vaivars uzskata, ka pēc Fukusimas diskusijas par atomenerģijas nākotni turpināsies vēl daudzus gadus. Japānas iedzīvotājiem būs psiholoģiski grūti pēc notikušā pieņemt atomenerģiju. Bailes par iespējamo kodolsprādzienu un atmiņas par zemestrīces dienu, kad Japāna palika bez telefona sakariem, 2,6 miljoni cilvēku bez elektrības un pusotrs miljons bez ūdens, - joprojām ir spēcīgas. Tokijā zemestrīces dienā esot pārstājis kursēt sabiedriskais transports, cilvēki kājām devušies uz mājām. Daudzi tur nonākuši tikai nākamās dienas rītā.

Cunami Japānai nodarīja zaudējumus 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Uzreiz pēc notikušā valdība piešķīra 25 miljardus glābšanas darbiem. Sendai pašvaldībā vien tuvāko desmit gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 100 miljardus.

«Mūsu mērķis ir padarīt situāciju Fukusimas apkārtnē drošu un tuvākajā laikā atcelt aizlieguma zonu. Nākotnē Fukusimas apkārtni izveidosim kā modernāko pasaulē.

Mēs gribam panākt, lai tur audzē bioloģisko pārtiku, lai elektroenerģiju Fukusimā iegūst tikai no atjaunojamies resursiem,»

stāsta Japānas ārlietu ministrs Koičhiro Gemba.

Japānas dabas katastrofa vēsturē paliks ar vēl kādu lietu. Tā ir pirmā, kas televīzijas ekrānos tika pārraidīta tiešraidē.

«Skati patiešām bija stindzinoši. Redzamais atgādināja pasaules galu.

Mēs visi bijām pārsteigti par postījumu apmēriem un cilvēka, arī tehnoloģiju, bezspēcību dabas priekšā,» stāsta Japānas sabiedriskās televīzijas žurnālists Takajuki Katsuki.

No dabas katastrofā sabojātajiem auto un cunami sagrauto māju paliekām japāņi piekrastē plāno uzbūvēt vairāk nekā 10 metru augstu aizsargvalni. Dzīvojamās mājas tiks pārceltas tālāk no okeāna. Taču traģiskie pērnā gada marta notikumi Japānā netiks aizmirsti nekad.

Latvijas iedzīvotāji ar «Sarkanā krusta palīdzību savāca Japānas cunami cietušajiem 12 tūkstošus latu. Vēl produkciju 30 000 latu apmērā ziedoja «Latvijas finieris», 18 000 pudeļu ūdens japāņiem nosūtīja «Gutta». Latvijas valdība ziedoja 100 000. Japāņi novērtēja Latvijas un visas Eiropas palīdzību. Pērnā gada nogalē, kad Eiropas ekonomiku skāra Grieķijas krīze, japāņi nedomājot investēja Eiropas finanšu stabilizācijas fondā. Tikai palīdzot cits citam, mēs paši kļūstam stiprāki.