/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis premjerministrs Vladimirs Putins, iegūstot vairāk nekā 63% balsu, un līdz ar to vēlēšanu otrā kārta nebūs nepieciešama, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pirmdien paziņotie rezultāti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas. Neatkarīgie novērotāji konstatējuši masveida balsošanas pārkāpumus - vairāk kā 5000 gadījumu, ziņo BBC.
Putins uzvar; ieguvis 63,8% balsu (378)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildināts saskaņā ar jaunākajiem datiem; pievienots video.
Saskaitīti teju visi vēlēšanu biļeteni
Vēlēšanu rezultāti pēc 99,3% balsu saskaitīšanas liecina, ka Putins ieguvis 63,75% balsu (45,1 miljonu balsu).
Pārējie kandidāti vēlēšanās bija Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas izvirzītais Genādijs Zjuganovs, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas kandidāts Vladimirs Žirinovskis, neatkarīgais kandidāts uzņēmējs un miljardieris Mihails Prohorovs un partijas «Taisnīgā Krievija» izvirzītais Sergejs Mironovs.
Saskaņā ar paziņotajiem rezultātiem Zjuganovs ieguvis 17,19% balsu (12,166 miljonus balsu), Prohorovs - 7,82% (5,536 miljonus balsu), Žirinovskis - 6,23% (4,409 miljonus balsu), bet Mironovs - 3,85% balsu (2,723 miljonus balsu).
Novērotāji: pārkāpumu ir daudz
Svētdien notiekošajās Krievijas prezidenta vēlēšanās fiksēti daudz pārkāpumu, apliecināja neatkarīgās novērotāju organizācijas «Golos» pārstāvis Andrejs Buzins, norādot, ka pārkāpumu šajās vēlēšanās ir tikpat daudz, cik 4.decembra parlamenta vēlēšanās.
«Nevarētu teikt, ka [pārkāpumu] ir daudz vairāk, bet to arī nav daudz mazāk. Ir aptuveni vienāds ziņojumu skaits. Interesanti ir tas, ka ir mainījusies struktūra. Ja [Valsts] domes vēlēšanās bija daudz ziņojumu par biļetenu nelikumīgu iemešanu un «karuseļiem» [nereģistrētu vēlētāju vairākkārtīgu balsošanu], tad tagad ziņojumu vairāk ir par piespiedu balsošanu un par to, ka uz iecirkņiem tiek atvesti cilvēki, kas balso, bet kam nav Maskavas pieraksta,» skaidroja «Golos» pārstāvis.
«Kopumā ņemot, ziņojumu pienāk daudz. Pārkāpumu kartē ir jau vairāk nekā četri tūkstoši ziņojumu, dalām šo skaitli ar divi, jo pusei no tiem nav sakara ar sūdzībām, tad sanāk aptuveni divi tūkstoši ziņojumu par pārkāpumiem. Es to uzskatu par sliktu zīmi. Jo daudz tika runāts par cīņu ar pārkāpumiem, pārāk daudz, tomēr mums ir šāda plūsma,» sacīja Buzins.
Bijušo KGB darbinieku Putinu apsūdz parlamenta vēlēšanu viltošanā
Kopš 4.decembrī notikušajām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām Krievijā notiek plašas protesta akcijas pret pārkāpumiem, ar kuru palīdzību tika panākta Putina vadītās partijas «Vienotā Krievija» uzvara. Protestētāji arī pieprasa Putinam aiziet no varas un pauž bažas, ka pārkāpumi notiks arī prezidenta vēlēšanās.
Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Putins kļuva par Krievijas prezidenta pienākumu izpildītāju 1999.gada 31.decembrī, kad no prezidenta amata atkāpās Boriss Jeļcins un toreizējam premjeram Putinam, kuru Jeļcins bija izraudzījies par savu «pēcteci», saskaņā ar konstitūciju bija jāuzņemas valsts vadība. Putins uzvarēja 2000.gada 26. martā notikušajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 53% balsu, un 2004.gada 14.martā ar 71% balsu tika ievēlēts uz otru amata termiņu.
Putins tiek apsūdzēts, ka savas prezidentūras laikā pārlieku koncentrējis varu savās rokās un ierobežojis demokrātiju, kā arī bijis faktiskais valsts vadītājs, pēdējos četrus gadus esot premjera amatā. Tā kā 2008.gadā konstitūcija liedza Putinam kandidēt uz trešo prezidenta amata termiņu pēc kārtas, viņš prezidenta amatam atbalstīja pirmā vicepremjera Dmitrija Medvedeva kandidatūru. Medvedevs, kurš ir Putina līdzgaitnieks kopš darba gadiem tolaik Putina vadītajā Sanktpēterburgas mērijas ārējo sakaru daļā 90.gadu pirmajā pusē, pagājušā gada septembrī notikušajā partijas «Vienotā Krievija» kongresā izvirzīja Putina kandidatūru prezidenta amatam, savukārt, Putins paziņoja, ka viņa uzvaras gadījumā Medvedevs kļūs par premjerministru.
Medvedeva prezidentūras laikā tika grozīta konstitūcija, tāpēc tagad prezidentu ievēlēja nevis uz četriem, bet uz sešiem gadiem. Joprojām ir spēkā ierobežojums, ka viens cilvēks nevar būt prezidents divus amata termiņu pēc kārtas.
Rīgas iecirkņos bija rindas
Krievijas prezidenta vēlēšanu dalībnieki Rīgas iecirkņos veido pamatīgas rindas, svētdien novēroja aģentūra LETA. Pie Krievijas vēstniecības Antonijas ielā izveidojusies aptuveni 200 cilvēku gara rinda, kuri stāv uz gājēju ietves gan Kalpaka bulvārī, gan Alunāna ielā.
Ievērojama vairāk nekā 100 cilvēku gara rinda izveidojusies arī Maskavas namā Marijas ielā. Cilvēki uz ielas gan nestāv, jo rindā gaidītāji pagaidām spēj izvietoties nama telpās. Savukārt pie Krievijas vēstniecības Konsulārās nodaļas Dzirnavu ielā pēc plkst. 10 rindas uz ielas vēl nebija.