"Latio" vēlas iegūt būtisku apsaimniekošanas tirgus daļu (10)

Ar ēku pārvaldīšanu, apsaimniekošanu "Latio" nodarbojas jau ilgi, taču tie bijuši vien vairāki desmiti namu. SIA "Latio namsaimnieks" mērķi ir daudz ambiciozāki.

"Sabruka tautsaimniecība Latvijā, dzīves līmenis, uz kuru bijām cerējuši vēl pirms trim vai pieciem gadiem, izrādījās, nav priekš mums. Maksātspējas samazinājums, ko no mums sagaida starptautiskie aizdevēji, ir tik dramatisks, ka ļoti daudzi, kas bija plānojuši dzīvot savrupmājās, jaunajos projektos, būs spiesti atgriezties vecajos sērijveida dzīvokļos. Tāpēc arī mēs kardināli mainījām pieeju lietām, izdomājām, ka šī ir niša, kas jāpārņem. Mūs gan neinteresē šos namus uzturēt, kādi tie pašlaik ir - energoneefektīvi, ar nolietotām inženierkomunikācijām," stāsta "Latio" vadītājs Edgars Šīns.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis uzsver, ka šis bizness ir sarežģīts, tajā ir vairāk problēmu nekā risinājumu. Turklāt ir dramatiski audzis nemaksātāju īpatsvars. Šopavasar iedzīvotāju parādi esot trīs reizes lielāki nekā iepriekšējos gados, daudzviet apkure jau ir atslēgta.

"Nekāda saldā dzīve apsaimniekotājiem nav, tāpēc esmu skeptisks par "Latio" plāniem. Uzņēmums gatavojas iet tirgū, kur jābūt pastāvīgai naudas plūsmai, taču šobrīd to nodrošināt ir ļoti grūti," sacīja LNPAA vadītājs.

Tā kā neviens tāpat vien negrasās tirgus daļu uzdāvināt, "Latio namsaimnieks" dzīvokļu īpašniekus vai to sabiedrības mēģinās ieinteresēt ar cenu. Uzņēmums piedāvā apsaimniekošanas maksu deviņi santīmi kvadrātmetrā, kas esot mazliet virs pašizmaksas. Atkarībā no dzīvokļa platības ekonomija sanākšot no 10 līdz 20 latiem.

"Maksā ietilpst tas, ko šobrīd kādreizējās namu pārvaldes iedzīvotājiem ir priecīgi pārdot arī par 50-60 santīmiem kvadrātmetrā. Ministru kabineta noteikumos ir precīzi pateikts, kas apsaimniekotājam būtu jānodrošina," skaidro Šīns.

Standartpiedāvājums gan ir rēķināts uz daudzstāvu namu, kas stāv uz neliela zemesgabala. Citos gadījumos, ja teritoriju uzturēt sanāks ļoti dārgi vai inženierkomunikācijas ir ļoti sliktā stāvoklī un nemitīgi jāremontē, "Latio" apzināti galvu cilpā nebāzīšot un cena būs cita.

"Taču šo cenu mēs piedāvāsim ar noteikumu, ka īpašnieki mūs pilnvaro veikt inženiertīklu renovāciju, ēkas siltināšanu. Naudu neprasīsim ne par tehniskajiem atzinumiem, ne par projektēšanas, renovēšanas, siltināšanas procesu. Apsaimniekošanas maksu celsim tad, kad noņemsim sastatnes no mājas. Tad liksim klāt trīs santīmus par kvadrātmetru kā atlīdzību par savu darbu, aptuveni 30-40 santīmus par kvadrātmetru maksu, lai apkalpotu kredītu, kas tiks izmantots mājas salabošanai. Taču arī siltuma rēķini varētu būt ap 40% zemāki. Mājas iedzīvotāji jebkurā gadījumā būs ieguvēji," apgalvo uzņēmējs.

"Līgumus starp īpašniekiem un apsaimniekotāju, kā arī starp apsaimniekotāju un banku veidojam tādus, lai kvalificētos uz visām iespējamām naudām, kas ir pieejamas renovācijai. Protams, visiem namiem Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma nepietiks. Taču jebkurā gadījumā piedāvāsim ēku siltināt arī tad, ja maksājums izstiepjas 20 gados. Energoresursi Latvijā šobrīd arvien ir lētāki nekā vidēji Eiropā, siltums lētāks nekļūs," uzsvēra Šīns.

Izvērtējot iedzīvotāju maksātspēju, uzņēmums ir noskatījis 18 pilsētas Latvijā, kur darboties. Tā kā renovācija prasot apmēram 30-60 latu ieguldīšanu uz kvadrātmetru, ne visās pilsētās Latvijā ekonomiski pamatoti to šobrīd esot darīt.

"Mūsu mērķis ir akumulēt 6-9 miljonus kvadrātmetru dzīvojamās platības tuvākajos gados. Rīgā vien šobrīd ir ap 6000 māju, kas ir ap deviņi miljoni kvadrātmetru," skaidro Šīns. Gads vai divi paiešot intensīvā darbā, lai akumulētu pārvaldāmo māju "portfeli".

Pēc uzņēmēja domām, līdz pašvaldību vēlēšanām "Latio" saņems dusmīgu namu pārvaldnieku zvanus, kuriem draud darba zaudēšana un kuri jūt, ka ēra, kad varēja iekasēt 50 santīmus par kvadrātmetru, neko nedarot, pamazām beidzas. Pēc vēlēšanām droši vien varētu gaidīt politisko spiedienu.

"Vidējā termiņā tiksim pie tūkstošos mērāmu māju fonda, kuras būs siltinātas, renovētas, kuru apsaimniekošanas maksa būs samērojama ar tiem ienākumiem, ko šobrīd ir iespējams nopelnīt darba tirgū," klāstīja Šīns.

Tāpat vidējā termiņā uzņēmums cer būt noderīgs bankām, kam nākšoties daudzus dzīvokļu pārņemt savā īpašumā. Pēc viņa teiktā, ir bankas, kas dažādu iemeslu dēļ rezervēti izturas pret renovāciju, siltināšanu, turpretī apsaimniekošanas pakalpojumus tām noteikti vajadzēšot.

Beikmanis pieļauj, ka mākleru firmas, attīstītāji, tostarp "Latio", meklē jaunas nišas, biznesu, ar cerībām atrisināt savas finanšu problēmas. "Solījumus par deviņiem santīmiem nopietni neuztveru. Protams, privātuzņēmumi var palīdzēt apgūt Eiropas Savienības naudu vai piesaistīt kredītu. Taču to var izdarīt arī eksistējošās apsaimniekošanas kompānijas. To arī daudzi apsaimniekotāji vēlas, taču lielākie sarežģījumi ir iedzīvotāju nevēlēšanās pārņemt ēku no pašvaldības, viņi negrib liekas kredītsaistības. Tirgus mainās visu laiku. Pirms trim gadiem namu pārvaldes sāka celt apsaimniekošanas maksu no 0,14 latiem, bet šobrīd tā pārsniedz 0,40 latus, un ar tādu var atļauties veidot uzkrājumus un veikt remontdarbus," skaidroja asociācijas vadītājs.

Ne vien "Latio" vilina ar labu cenu, bet arī, piemēram, SIA "Namu apsaimniekošana", kas izstrādājusi jaunu apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvājumu "HausMaster" sērijveida namiem Rīgas mikrorajonos, kas ļautu samazināt apsaimniekošanas maksu līdz 0,20 latiem par kvadrātmetru.

Šīns prognozē, ka kādreizējās pašvaldību namu pārvaldes, kas šobrīd ir lielākais tirgus spēlētājs, nākotnē mainīs funkciju - kļūs par sociālo namu vai pašvaldības atbalstāmo nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem. Pārējo dzīvojamo fondu, kura iedzīvotāji vēlēsies dzīvot sakārtotos īpašumos, apsaimniekos un pārvaldīs profesionālas firmas, kas spēs panākt labus noteikumus.