Dusmas, kuras tu sevī slāpē, tik vienkārši nepazūd. Iekams no tām tiksi vaļā, tās tevi mocīs un ietekmēs tavu labsajūtu un uzvedību. Tās var krāties gadiem ilgi un būt slēptas dziļi iekšienē. Bet ko darīt ar šīm dusmām?
Kā atbrīvoties no slēptām dusmām? (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mums nepatīk dusmoties. Mēs nevis izlādējamies un atbrīvojamies no negatīvās enerģijas, bet gan izliekamies, ka nekas nav noticis. Tomēr, ja centies noslēpt savas dusmas un negribi pret tām cīnīties, tās tik un tā nekur nepazudīs. Tieši otrādi - šīs izjūtas tevi mocīs tik ilgi, kamēr beidzot tās vairs nespēsi ignorēt. Dusmas par sevi atgādina dažādos veidos - tās pavada galvassāpes, nogurums.
Nomāktu dusmu pazīmes *Nemitīgs nogurums - pat nelieli darbiņi šķiet neizpildāmi. *Niknums pret visu un visiem - tu spēj "aizsvilties" bez redzama iemesla. *Bieži pārmet citiem: "jo tu vienmēr...", "jo tu nekad...". *Novel atbildību par savām rūpēm uz citiem: visi citi ir vainīgi - sabiedrība, vecāki, skolotāji, paziņas -, tikai ne tu. Apsūdzību saraksts var būt pat ļoti garš.
Kāpēc slāpē savas dusmas? *Nespēj atteikties no ieraduma vienmēr būt laipnai. Tādā veidā tu mēģini kontrolēt savas izjūtas. Efekts ir pilnīgi pretējs, jo šīs izjūtas pārņem kontroli pār tevi. *Ir ļoti grūti atzīties pat sev, ka mums ir problēmas. Pirms atbrīvoties no dusmām, ir jāspēj atzīties sev, ka kaut kas ar nav kārtībā. Tas ir grūti, bet tas ir pirmais solis, lai sāktu risināt problēmu.
Dusmu apslāpēšana saistās ar risku, ka vairs nebūsim noteicējas pār savu uzvedību. Tas ir normāli, ka vēlamies būt visiem patīkamas. Ja sāksi dusmoties, tu riskē, ka zaudēsi kāda cilvēka simpātijas. Īpaši sievietes baidās izrādīt savu negatīvo attieksmi. Viņas cenšas būt labas pret visiem, taču tas nav iespējams.
Pazīmes, kuras liecina par to, ka pamazām tu sāc cīnīties ar savām dusmām un ka ir jau pirmie pozitīvie rezultāti: *Tu jau jūti dusmu tuvošanos. *Tu spēj atkāpties, lai padomātu par savām izjūtām. Piemēram, vari mierīgi bērniem paskaidrot, ka viņi tevi sarūgtinājuši, pastāstīt viņiem, ka pēc tam, kad esi viņiem uzkliegusi, tu jūties ļoti slikti.
Atceries - nevajag no sevis prasīt pārāk daudz. Ir ļoti grūti atbrīvoties no veciem ieradumiem. Nevaino sevi, ja dažkārt nespēsi apvaldīt augošas dusmas. Lepojies ar katru reizi, kad esi spējusi sevi vadīt.
Ko darīt, lai atbrīvotos no dusmām? *Ieņem miera stāju un dziļi ieelpo. *Padomā, kas noticis. Vai tiešām tu esi sliktā šajā situācijā, vai arī tev jācīnās pret citu dusmām? Daudzi šādās situācijās krīt panikā un atkāpjas. *Nevajag cīnīties ar savām dusmām uzreiz. Pagaidi, nedaudz nomierinies un visu pārdomā. Ja, piemēram, tevi kāds nokaitinājis telefonsarunas laikā, izdomā kādu iemeslu, lai sarunu pārtrauktu. Piezvani tad, kad būsi situāciju kārtīgi pārdomājusi. *Pavaicā sev, ko tu vari izdarīt, lai radušos situāciju varētu uzlabot. Vai tu esi tā, kas var kaut ko mainīt? Vai ari tu vari vainot citus, ka radusies tāda situācija?