Ekonomists Ģirts Rungainis uzskata, ka pensionēšanās vecumu vajadzētu palielināt ne vien līdz 65, bet pat līdz 75 gadiem, savukārt agrāk pensionēties varētu atkarībā no bērnu skaita - par katru divus gadus agrāk. Ja nepaaugstina pensionēšanās vecumu, tad vienīgais risinājums esot ļoti īsā laikā nodrošināt to, ka strādājošie saņem augstas darba algas un ražo konkurētspējīgas preces un pakalpojumus.
Absurda teātris
«Par vienu bērnu divi gadi [no pensionēšanās vecuma], par diviem – vēl divi gadi, par trešo – vēl seši gadi. Ja ir trīs bērni, varētu pensionēties 65 gadu vecumā,» laikrakstam «Diena» skaidrojis Rungainis.
«Tas ir absurda teātris. Pusotrs strādājošais uztur vienu pensionāru. (..) Mēs, 35 līdz 55 gadus vecie, maksājam lielajai pensionāru kohortai pensijas, taču nebūs kas mums pašiem pensijas maksās,» spriedis ekonomists.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda uz ļoti nelabvēlīgo strādājošo un pensionēto personu skaita attiecību Latvijā. Tuvākajā nākotnē situācija strauji pasliktināšoties, jo vidējais dzīves ilgums palielinās, pensijas vecumu sasniegs tāds pats personu skaits kā līdz šim, bet darba tirgū ienāks nelielais 90. gadu sākumā dzimušo cilvēku kopums.
Otra iespēja - samazināt pensijas
«Pastāvot tik būtiskām izmaiņām, neizbēgami kaut kas ir jāmaina. Izeja ir – vai nu samazināt pensijas, kas pēdējos gados notiek ar jaunaprēķinātajām pensijām, kurām tiek piemērots pazemināts kapitāla indekss, vai arī atņemt kaut kādām pensionāru grupām tām pienākošās garantijas,» saka Menģelsone. Viņa uzskata, ka pensionēšanās vecumu varētu pakāpeniski palielināt no 2014. gada, taču jāsaglabā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.
Arī demogrāfs Ilmārs Mežs atbalsta pensionēšanās vecuma celšanu, citādi pēc pieciem - desmit gadiem no pamatbudžeta lielu daļu līdzekļu nāksies maksāt pensijās. Esot tomēr jādomā arī par jauno ģimeņu atbalstu.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien lems par izmaiņām iepriekš apstiprinātajā koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, kas skar arī termiņu, no kura Latvijā paaugstinās pensionēšanās vecumu.
Valdībā nav vienotas nostājas
Valdības komiteja pirms nedēļas atbalstīja koncepciju, tostarp pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada. Taču Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 24.februārī netika panākta vienota nostāja par laiku, kad Latvijā paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tomēr, par spīti arodbiedrību iebildumiem, Labklājības ministrija savus plānus nemainīs un virzīs uz priekšu priekšlikumu par pensionēšanās vecuma palielināšanu no 2014.gada.
Iepriekšējā valdība bija atbalstījusi koncepciju, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek celts no 2016.gada, kam bija piekrituši arī sociālie partneri ‒ arodbiedrības un pensionāri, kuri šo priekšlikumu jau uzskatīja par kompromisu. Darba devēji savukārt uzskata, ka pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina vēl ātrāk ‒ jau nākamajā gadā.