Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10395093t1he579.jpg)
Gandrīz katras lauku mājas virtuvē uz bufetes stāv kārbiņa ar sirds aspirīnu. Ģimenes ārsti esot ieteikuši... Aspirīns šķidrinot asinis – lai nav tik biezas – un tāpēc palīdz, kad streipuļo sirds un ir slimi kāju asinsvadi. Vieni šo aspirīnu lieto, citi palieto pāris nedēļu un met mieru, vēl citi – nošpiko no kaimiņienes, ka viņa iemet mutē aspirīna tabletīti, un: «Man arī vajag!» Vārdu sakot, haosiņš.
Dr. med. GUSTAVS LATKOVSKIS
* P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs un invazīvais kardiologs.
* Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents.
* Viens no vadošajiem pētniekiem Latvijas Kardioloģijas institūtā.
* Medicīnas doktora disertācijas tēma – sirds vainagartērijas slimības ģenētiskie riska faktori. «Mani interesēja papētīt, kāpēc dažādiem pacientiem vienai un tai pašai kaitei ir tik atšķirīgas gaitas.»
* Stažējies Itālijā, arī Krakovā un Čikāgā.
* Brīvajā laikā skrituļo, spēlē tenisu, klausās blūzu. Novērtē iespēju atpūsties ar izslēgtu mobilo tālruni.
Vispirms sāksim ar to, ka NAV tāda sirds aspirīna. Visi aspirīni ir vienādi, jautājums tikai – kāda deva vienā tabletē.
Aspirīnu jeb acetilsalicilskābi pirmais sintezēja franču ķīmiķis Šarls Frederiks Žerārs 1853. gadā, bet medicīniski izmantojamā formā to ieguva 1897. gadā. Sākumā aspirīnu atklāja kā temperatūru pazeminošu līdzekli,
vēlāk konstatēja, ka lielās devās tam piemīt arī pretsāpju un pretiekaisuma darbība, pēc tam izrādījās, ka aspirīns arī šķidrina asinis.
Proti, mazina trombocītu salipšanas spēju, līdz ar to asinsvados neveidojas trombiņi. Lai būtu tikai šis – prettrombu, nevis pretiekaisuma un pretsāpju – efekts, vajag pavisam nelielu aspirīna devu. Optimāli – es teiktu, no 75 līdz 100 miligramiem dienā.
Aptiekās pārdod dažādas tabletītes: ir pa 50, 75, 81, 100 un arī pa 150 miligramiem acetilsalicilskābes vienā. Ir pētījumi, kas rāda: ja sāk lietot virs 100 miligramiem, mazliet pieaug kuņģa asiņošanas risks. Savukārt 50 miligramu deva nav pietiekama, lai asinsvados neveidotos trombi.
Kam un cik ilgi?
Aspirīnu obligāti vajag tiem, kam jau ir nopietnas sirds un asinsvadu problēmas.
1. Visiem, kam bijis infarkts, noteikti jālieto aspirīns. Vienalga, pat ja tas bijis mikroinfarktiņš, kuru cilvēks nav jutis, tikai redzams pārbaudēs, veicot elektrokardiogrammu. Taču slimība, kas izraisa infarktu, ir, un tas nozīmē, ka infarkts var atkārtoties. Turklāt iespējams, nākamais vairs nebūs mikro, bet pavisam nopietns un būs jāārstējas slimnīcā. Tas – labākajā gadījumā.
2. Cilvēkiem ar stenokardiju. Kam, ātrāk ejot, slodzes dēļ parādās spiedošas, žņaudzošas vai dedzinošas sāpes aiz krūšu kaula un tās liek apstāties.
3. Visiem, kam ir tā dēvētā ateroskleroze. Proti, sliktais holesterīns izgulsnējies sirds vai citās artērijās. To var redzēt magnētiskajā rezonansē, bet parasti to nosaka ar citiem – vienkāršākiem un daudz lētākiem – izmeklējumiem. Principā, ja ārsts saka: «Jums sirds asinsvados izgulsnējies holesterīns...» – vai arī kādos citos asinsvados – kāju artērijās vai galvas smadzeņu barojošās artērijās –, obligāti jādzer aspirīns.
Bet ir arī ļaudis, kam it kā nekas nekaiš, taču mēs, kardiologi, sakām, ka tomēr vajadzētu sākt lietot aspirīnu. Kāpēc? Aprēķinām varbūtību: kaut kad – tuvākā vai tālākā nākotnē – attīstīsies sirds asinsvadu slimība. Un to mēs varam izdarīt, izvērtējot cilvēka vecumu un riska faktorus.
SECINĀJUMI
* Ir sievietes, kam aspirīns jālieto, bet vēl vairāk viņām jāraizējas par saviem vīriem, draugiem un tēviem, varbūt pat par dēliem, kas smēķē. Smēķēšana vismaz divas reizes paaugstina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Arī elpot cigarešu dūmus ir kaitīgi!
* Aspirīns ir bezrecepšu medikaments, un tomēr ļoti negribētu, lai tagad, izlasot IEVAS Veselību, tu pašrocīgi pieņemtu lēmumu dzert aspirīnu.
Ir jau burvīgi, ka aspirīns šķidrina asinis, taču, lūdzu, pirms tam apspriedies ar savu ārstu.
Varbūt paralēli tomēr jādzer arī citi medikamenti, kas pasargā kuņģa gļotādu. Jo ir cilvēki, kam, kā jau sacīju, aspirīns var provocēt nopietnas kuņģa asiņošanas, sevišķi, ja kaut kad iepriekš jau bijusi kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla.
Piemēram, gastroenterologiem – kuņģa un zarnu speciālistiem – ļo-o-oti nepatīk aspirīns.
Arī mēs, kardiologi, uzmanāmies. Rūpīgi jāizvērtē, kurš ļaunums lielāks.
Skatāmies, kādi ir labumi pret iespējamo risku, bet, protams, redzot, ka ir ļoti liela varbūtība, lai attīstītos sirds asinsvadu slimība, cilvēkam sakām: «Labāk dzeriet aspirīnu!» Būs asiņošana, neko darīt, bet no tās parasti nemirst tik bieži kā no infarkta un insulta. Turklāt insults var būt ar ļoti nopietnām sekām, kad cilvēks paliek ne tikai ar nekustīgu vienu pusi, bet vispār guļošs, nespēj ne runāt, ne domāt...
Nākamais jautājums: kad labāk iedzert aspirīna tabletīti – no rīta, vakarā? Parasti iesakām brokastu laikā. Bet, vai ripiņas norīšana notiek pirms vai tūlīt pēc brokastīm, nav lielas nozīmes – svarīgi, lai aspirīns nepaliktu divatā ar kuņģa gļotādu un to nekairinātu.
Te atkal ir nianse... Aptiekās piedāvā arī aspirīnu speciālos apvalciņos, kas izšķīst zarnu traktā, bet vai tāpēc pilnībā tiek izslēgts kuņģa asiņošanas risks? Nē. Jo aspirīns darbojas uz kuņģa gļotādu arī pēc tam, kad caur zarnu sieniņām ir uzsūcies asinīs un nonācis asinsritē. Proti, tas darbojas uz prostaglandīniem, kas palīdz atjaunoties kuņģa gļotādai. Līdz ar to, pat ja mēs aspirīnu ievadītu vēnā, kuņģa gļotādas bojājums varētu rasties tik un tā.
Patiesībā vienīgais veids, kā no tā var izvairīties, – papildus lietot speciālas zāles, kas samazina kuņģa skābi. Tas nav aspirīna lietošanas standarts, taču pacientiem, kam bijušas kuņģa čūlas – turklāt atkārtoti un asiņojošas –, sirsnīgi iesaku vienlaikus ar aspirīnu dzert arī medikamentus, kas mazina kuņģa gļotādas kairinājumu.
Un vēl: ja izlem lietot aspirīnu, jāsaprot, ka tas būs lēmums uz mūžu. Arī sportojot tu nevari vienu nedēļu pastaigāt uz vingrošanas nodarbībām vai peldēšanu, un esi vesela uz gadu. Nekā nebij! Lai uzturētu fizisko formu, jāsporto regulāri. Tāpat katru dienu ir jādzer zāles, kas samazina asinsspiedienu, lai to noturētu zemā līmenī, un
tieši tāpat katru dienu ir jādzer aspirīns, lai šķidrinātu asinis un neveidotos trombi.
Vai nu sāc lietot un tad lieto regulāri, vai arī nesāc nemaz. Jo, tiklīdz pārtrauksi lietot zāles, mēneša laikā situācija atkal būs tāda pati kā pirms zāļu lietošanas.