Lai arī Zilupes novadā referendumā par krievu valodu kā otru valodu 90% nobalsoja par, novads ir patriotisks, sacīja Zilupes novada mērs Oļegs Agafonovs («Saskaņas centrs»).
Zilupes novada mērs: novads tomēr ir patriotisks
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Referenduma iznākumu Agafonovs raksturoja kā loģisku, jo vēsturiski Zilupes novadā dzīvo daudz krievvalodīgo. «Taču negribam, lai to [referenduma rezultātu] uzskatītu par uzvaru. Tie ir cilvēki, kuri ir patriotiski, daudzi prot latviešu valodu un svin latviešu svētkus,» klāstīja Agafonovs.
Agafonovs arī paskaidroja, ka cilvēki, kuri ekonomiskās situācijas dēļ nav turīgi, nevelta uzmanību valodas apguvei, jo viņiem ir jādomā par to, kā izdzīvot. «Tas ir pilnībā patriotisks novads, taču cilvēki, kuriem nav ko ēst, nedomā par valodu, viņi nāk un prasa sociālo palīdzību, un prasa tajā valodā, kādu prot,» pastāstīja mērs.
Zilupes mērs arī norādīja, ka novada pašvaldībai vajadzētu atļaut pieņemt iedzīvotāju iesniegumus arī krievu valodā. «Cilvēkiem iesniegumus varētu ļaut rakstīt arī krievu valodā. Ir cilvēki, kuriem ir ceļš jāiztīra, taču viņi iesniegumu nevar uzrakstīt, un mēs iesniegumu krievu valodā nedrīkstam pieņemt,» minēja Agafonovs.
Zilupes novadā sestdien notikušajā referendumā 90,25% jeb 1324 balsstiesīgie nobalsojuši par divvalodību Latvijā, savukārt 9,07% jeb 133 pilsoņi balsojuši pret. Kopumā Zilupes novadā nobalsojuši 1467 pilsoņi, bet 10 balsošanas zīmes atzītas par nederīgām.
Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to. Līdz ar to latviešu valoda paliks vienīgā valsts valoda.
Latgale ir vienīgais reģions, kurā vairākums iedzīvotāju atbalstījuši valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. Šajā reģionā par Satversmes grozījumiem balsoja 78 736 jeb 55,57% no balsstiesīgajiem, savukārt pret balsoja 62 369 jeb 44,02%. Latgalē par nederīgām atzītas 575 jeb 0,41% balsošanas zīmju.
Vairākums divvalodības atbalstītāju Latgalē ir Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī piecos novados ‒ Dagdas, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas un Zilupes. Visi šie novadi robežojas ar Krieviju vai Baltkrieviju.