Krievvalodīgā sabiedrības daļa lielos vilcienos ir diezgan pamatīgi atsvešinājusies no Latvijas valsts, tā šovakar LNT raidījumam «Top10» komentēja politologs Ivars Ījabs, vērtējot 18.februārī notikušā referenduma rezultātus.
Ījabs: Krievvalodīgie ir atsvešinājušies no valsts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs redzam šobrīd ļoti skaidri, ka krievvalodīgā sabiedrības daļa lielos vilcienos ir diezgan pamatīgi atsvešinājusies no Latvijas valsts, ja reiz ir gatava uz kaut ko šitādu: 25% - tie nav pieci vai septiņi, tas ir riktīgi daudz,» norādīja Ījabs.
«Top10» aptaujāto ekspertu vērtējumā divvalodības referenduma rezultāti esot skaidri parādījuši, cik sašķelta ir Latvijas sabiedrība.
Sociologs Arnis Kaktiņš pauda viedokli: «Tas skaitlis, kas ir virs 200 tūkstošiem, patiesībā ir ļoti, ļoti liels. Tas norāda, ka - mums patīk vai nepatīk, runājam vai nerunājam, bet mēs esam ļoti nopietni sašķelti pa nacionālo līniju.»
Ekspertu vērtējumā jo īpaši satraucoša ir situācija Latgalē, kur vairākums atbalstījis divvalodību.
«Latgales balsojums, manā skatījumā, ir sevišķi nelāgs. Tas parāda, ka Latgale mums šīs sašķeltības ziņā ir ļoti problemātisks reģions, un, ja politiķi turpinās ignorēt nacionālās sašķeltības tēmu, tas ir, runājot viņi teiks, ka tā ir problēma, ka tur vajag darīt un viņi dara, bet darbos - tieši otrādi, viņi turpinās uz to profitēt, gūt labumu un tādā veidā veicināt, tad varam paredzēt, ka vidējā - garākā termiņā ar Latgali mums var būt ļoti nopietnas problēmas,» skaidroja Kaktiņš.
Politiķi līdz šim nav apzinājušies, ka lielas daļas iedzīvotāju atsvešinātības izjūta ir nopietna valstiska problēma,
tā raidījumam «Top10» atzinuši aptaujātie eksperti, kuri secina, ka uz lielām pārmaiņām no politiķiem arī nākotnē nav ko cerēt.
Ījabs uzsvēra: «Latviešu politiskajā elitē nav pilnīgi nekādas vienprātības, ko te vajadzētu iesākt. Neliekas, ka kaut kas arī izveidosies tuvākajā laikā. Es domāju, ka lielos vilcienos viss būs vairāk vai mazāk tāpat. Varētu būt, ka tonis pamainīsies.»
Ījaba skatījumā referenduma rezultāts ir turklāt pateicīga augsne sabiedrības tālākai sašķeltībai. Iespējas interpretēt šos balsojuma rezultātus esot lielas, tādēļ tuvāko nedēļu laikā būšot dzirdamas pietiekoši radikālas interpretācijas.
«Viena interpretācija būs tā, kas teiks: paskatieties, Latvijā lielos vilcienos ir viena ceturtdaļa nelojālu cilvēku, tādēļ Latvijas valstij vajadzētu mēģināt viņus piežmiegt un izdarīt tā, lai viņi vai nu šeit neatrodas vai lai sēž klusi un rāmi. Otra interpretācija teiks: piedošanu, paskatieties - Latgalē 55% ir nobalsojuši par divām valsts valodām un Latgalē krievu valodai nav nekāda oficiāla statusa. Nu tad varbūt skriesim uz Briseli un citām vietām un bļausim skaļā balsī, ka mums vajag, kā minimums, reģionālās valodas statusu, kas novedīs pie tālākas radikalizācijas,» vērtēja Ījabs.
Eksperti raidījumam arīdzan atzinuši, ka referendums par krievu valodu neko neesot atrisinājis, bet tas parādījis to, kur esam. Ja politiķi arī turpmāk neķersies klāt ilgstoši nerisinātajām problēmām, eksperti neizslēdz jaunus referendumus par nacionālajiem jautājumiem un etniskās spriedzes palielināšanos.
Skatīt pievienoto video.