/nginx/o/2021/10/14/14137555t1h978c.jpg)
18.februāra referendums ir Latvijas valsts un tās pilsoņu iekšējā lieta, oficiālajai Krievijai gar to nav daļas. Līdzīgās domās ir arī LR Ārlietu ministrija - Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā izteiktie pārmetumi, ka aizvadītā referenduma rezultāti neatspoguļo patieso Latvijas iedzīvotāju nostāju, ir nepamatoti, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija.
Krievijas viedoklis par referendumu nav aktuāls
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Izskatās, ka Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija ir aizmirsusi, ko pirms referenduma tika teicis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs: ka šis referendums ir Latvijas valsts un tās pilsoņu iekšējā lieta," aģentūrai LETA skaidroja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis. 'No malas nevienam tajā nebūtu jāiejaucas, un Krievijas Ārlietu ministrija jau nebūs tā, kurai jātulko Latvijas pilsoņu pārliecinoši izteiktais viedoklis."
"Nav noslēpums, ka Latvijas pilsonība ir pieejama un iegūstama jebkuram Latvijas nepilsonim, ja viņš pats to vēlas. Turklāt Latvijas valsts ir pastāvīgi aicinājusi nepilsoņus izmantot šīs tiesības naturalizēties," piebilda Sīlis.
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka "referenduma iznākums ir tālu no tā, lai pilnībā atspoguļotu noskaņojumu valstī, jo 319 000 nepilsoņu bija liegts izteikt savu viedokli, lai gan daudzi no viņiem ir dzimuši Latvijā vai dzīvojuši tur ilgu laiku. Cerams, ka Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju balss Latvijā tiks sadzirdēta valdībā un starptautiskajās organizācijās, kas nodarbojas ar to, lai tiktu ievērotas vispārpieņemtās nacionālo minoritāšu likumīgās tiesības".
Sestdien notikušajā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo vēlētāju, savukārt 5.Saeimas vēlēšanās, kas bija pirmās parlamenta vēlēšanas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9%.
Latvijas pilsoņi 18. februāra referendumā nobalsoja pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. CVK apkopotie dati par 1035 no 1035 iecirkņiem liecina, ka «Par» balsojuši 273 347 (24,88%), savukārt «Pret» grozījumiem Satversmē, kas paredz piešķirt otro valsts valodu krievu valodai balsojuši 3/4 jeb absolūtais vairākums - 821 722 balsstiesīgo iedzīvotāju (74,8%).
Pateicas par atbalstu no ārvalstīm
Kopumā 39 763 Lavijas pilsoņi ārvalstīs piedalījās 18.februāra Tautas nobalsošanā par Grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Provizoriski pret balsojuši ir 31461 (79,24%), bet par 8163 (20,56%) vēlētāju.
Ārlietu ministrija visu pārstāvniecību vārdā izsteica pateicību Latvijas pilsoņiem par lielo aktivitāti, pildot savu pilsoņa pienākumu, balsojot šajā Latvijai tik būtiskajā referendumā. Ministrija pateicās saviem darbiniekiem un latviešiem ārvalstīs par to, ka viņi nodrošināja vēlētājiem šo iespēju piedalīties tautas nobalsošanā.
Sevišķi liela aktivitāte bija vērojama Lielbritānijā un Īrijā, kur vēlētāju rindas visu dienu bija garas, taču cilvēku izpratne un patriotisms stāvēja pāri šīm neērtībām. Ministrijas preses relīzē teikts, ka ĀM augstu novērtē šo pilsoņu pacietību un entuziasmu.
Visvairāk vēlētāju ārvalstīs ir nobalsojuši:
Lielbritānijā – 16040:
Londonā - 5086, «Straumēnos» - 2261, Pīterboro - 1893, Bredfordā - 1710, Mansfīldā - 1190, Bostonā - 1278, Mančesterā - 974, Ņūrijā – 868, Gērnsijā – 770.
Īrijā – 4864:
Dublinā - 3527, Limerikā - 855, Korkā – 482.
Amerikas Savienotajās Valstīs - 2950: Amerikas latviešu apvienības ieteiktajos iecirkņos - 1994, Vašingtonā - 483, Ņujorkā 473.
Vācijā – 2698:
Berlīnē - 800, Diseldorfā - 537, Frankfurtē – 396, Hamburgā - 416, Minhenē – 549.
Norvēģijā – 2009:
Oslo -1412, Bergenā - 597.
Zviedrijā – 1644:
Stokholmā – 1445, Gēteborgā - 199.
Dānijā –1368:
Kopenhāgenā -569, Veljē - 800.