Izvērtējot aizvadītā referenduma par divvalodību Latvijā norisi «Latvijas faktu» direktors un sociologs Aigars Freimanis uzsver, ka cittautiešu integrācijai sabiedrībā nevajadzētu būt forsētai un ir jāmeklē partneri krievvalodīgajā kopienā. Tāpat Freimanis atbalstoši izsakās, ka viens no veidiem kā to veicināt bez politiskā konteksta būtu izglītība tikai valsts valodā.
«2012.gadā redzēt līdzdalību 1990.gadu vēlēšanu līmenī, ap 70%, ir iespaidīgi,» izvērtējot referenduma gaitu sarunā ar TVNET teic sociologs Aigars Freimanis. Viņaprāt šādi rezultāti bijuši prognozējami un attiecība 1:3 vislabāk raksturo pilsoņu etnisko sastāvu.
Runājot par nākotni «Latvijas faktu» direktora attieksme attiecībā uz lieliem integrācijas plāniem ir skeptiska, jo līdz šim tie pozitīvu rezultātu nav nesuši. Latviešu un cittautiešu kopdzīves evolūcija pēdējo divdesmit gadu laikā vērtējama ar plusa zīmi.
«Mums nav bijuši nopietni starpetniskie konflikti kā citviet pasaulē, līdz ar to domāju, ka veselā saprāta un dabiskās tolerances klātbūtne mūsu sabiedrībā ir ļoti izteikta. Kaut kā censties to forsēt – man tas nešķiet pareizais ceļš,» skaidro Freimanis.
Aicināts izteikties par to, vai viens no efektīvākajiem veidiem kā bez politiskās pieskaņas veicināt integrāciju nebūtu izglītība tikai valsts valodā, sociologs norāda, ka «izglītības sistēma ir viens no veidiem, kurā, orientējoties uz jauniem cilvēkiem, var veicināt integrāciju», tomēr tam jāpieiet ļoti uzmanīgi un delikāti.
«Noteikti ir jāmeklē arī partneri krievvalodīgajā kopienā. Tas, ka tajā ietilpst cilvēki ar ļoti dažādiem uzskatiem, bieži vien pretēji vērstiem, ir bijis acīmredzams arī visā pirmsreferenduma periodā. Tas jādara visiem viedokļu līderiem un politiķiem,» viņš saka.
