Ārzemēs sestdien notikušajā referendumā par divvalodību Latvijā bijusi rekordliela pilsoņu līdzdalība. Lielbritānijā vien nobalsojuši vairāk nekā 16 tūkstoši pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.
Latvijas pilsoņi ārzemēs pārliecinoši atbalsta Latviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Referendumā ārzemēs rekordliela Latvijas pilsoņu līdzdalība
Svētdienas rītā apkopota informācija par referenduma rezultātiem visos 85 ārzemēs izvietotajos iecirkņos.
Urnās atrastas 39 703 balsošanas zīmes, kas ir rekordliels skaits. Salīdzinājumam pēdējās divās Saeimas vēlēšanās urnās tika atrasti 12 līdz 14 tūkstoši zīmju, bet pēdējā referendumā par 10.Saeimas atlaišanu ‒ nepilni 8000 zīmju.
Par divvalodību Latvijā nobalsojuši 8163 jeb 20,56% pilsoņu ārzemēs, savukārt pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt valsts valodas statusu, ‒ 31 461 jeb 79,24% vēlētāju. Par nederīgām atzītas 79 jeb 0,2% balsošanas zīmju.
Pārliecinoši vislielākā aktivitāte bijusi Lielbritānijā, kur deviņos iecirkņos kopumā nobalsojuši 16 030 Latvijas pilsoņu. Par Satversmes grozījumiem nobalsoja 3972, bet pret bija 12 020 balsstiesīgo. Londonā nobalsoja vairāk nekā 5000 cilvēku, un tur referenduma dienā pie vēstniecības veidojās ļoti garas rindas.
Pārējās valstis stipri atpaliek no Lielbritānijas
Īrijā, kur bija trīs iecirkņi, referendumā nobalsoja 4864 pilsoņu, no tiem 1712 bija par divvalodību Latvijā, bet 3132 ‒ pret.
Tālāk seko ASV, kur gan bija salīdzinoši daudz iecirkņu, proti, 15. Šajā valstī referendumā piedalījās 2950 pilsoņu, no tiem tikai 64 bija par divvalodību Latvijā, bet 2875 ‒ pret.
Augsta vēlētāju līdzdalība bija arī Vācijā, kur piecos iecirkņos nobalsoja 2698 vēlētāji, no viņiem 320 bija par Satversmes grozījumiem, bet pret ‒ 2363, kā arī Norvēģijā, kur divos iecirkņos nobalsoja 2009 vēlētāji, no viņiem 269 atbalstīja divvalodību, bet 1731 ‒ ne.
Zviedrijā nobalsoja 1644 vēlētāji, Dānijā ‒ 1369, Austrālijā ‒ 1003, Kanādā ‒ 925, Krievijā ‒ 896.
Vismazāk balsojuši Čīlē ‒ septiņi valstspiederīgie, Uzbekistānā ‒ astoņi un Ēģiptē ‒ 11 Latvijas pilsoņi.
Jau vēstīts, ka provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to.
Līdz ar to saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati par saskaitītajām balsīm visos 1035 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārzemēs.
Lai grozījumi Satversmē, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, stātos spēkā, par tiem bija jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo jeb 772 583 cilvēkiem.
Londonā nobalsot varēja visi, kas iestājušies rindā līdz plkst.22
Iecirknī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā nobalsot referendumā par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai varēja visi, kas bija iestājušies rindā līdz plkst.22, informēja iecirkņa komisijas sekretāre Sanda Sīlīte-Galiņa.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamajiem datiem Londonā līdz plkst.22 bija nobalsojuši 4000 pilsoņu.
Rindu pie iecirkņa Londonā kāds aculiecinieks iemūžinājis video -
Kā ziņots, arī iecirknī Īrijas galvaspilsētā Dublinā stundu pirms iecirkņa slēgšanas vēlētājiem joprojām bija jāstāv rindā, taču piedalīties referendumā varēja visi, kas bija rindā līdz plkst.22.
Līdz plkst.20 Dublinā bija nobalsojuši 2480 pilsoņi, tādējādi četras reizes pārsniedzot Saeimas vēlēšanās nobalsojušo skaitu, teica vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vija Buša.
Gan Dublinā, gan Londonā pie vēstniecībām savu kārtu nobalsot dienā gaidīja aptuveni 100 cilvēki, bet pievakarē izveidojās pat 2000 cilvēku gara rinda. Abos iecirkņos balsošana ritēja mierīgi. Gan Lielbritānijā, gan Īrijā izvietoti vairāki vēlēšanu iecirkņi.