M.Zanders: Dienvidu tilta gadījumā nepieciešami nestandarta lēmumi (77)

Kontrole nodevusi savus atzinumus Ģenerālprokuratūrai, un publikai ir pilns pamats domāt, ka skandāls vai nu izsīks, vai arī tā šķetināšana ievilksies gadiem. Kā šādu notikumu attīstību novērst? No vienas puses, tiesībsargu rīcībā nu ir jauns instruments, t.s. antimafijas likums, kas varētu palīdzēt darīt runātīgus zinošus, bet mazākus gariņus šajā stāstā. Tomēr iespējams, ka ar to nepietiks, tādēļ nepieciešama ir jaunās valdības iejaukšanās politiskā līmenī. Kā tas varētu izpausties? Lieki teikt, ka neba ierēdņi un politiķi vieni paši bijuši tie shēmotāji – ir konkrētas būvfirmas, konkrēti finanšu starpnieki.

Šajā „galā” neviens pat nav jābaida ar cietumsodu – atliek valdības līmenī pieņemt lēmumu, ka konkrētām juridiskajām personām TIEK LIEGTA LĪDZDALĪBA CITOS VALSTS/PAŠVALDĪBU PASŪTĪJUMOS. Tiesvedības ilgst gadiem, bet reāli finansiāli zaudējumi, kazi, atraisītu mēles.

Ja politiķi tagad vaino cits citu tik nadzīgi, ka grūti pateikt, kurš lielāks vaininieks, un attiecīgi vienmēr kāds varēs kliegt, ka tā ir politiska izrēķināšanās pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, tad bankām un būvniekiem tādi attaisnojumi nevarētu būt. Tiek taču pa labi un pa kreisi piesaukts jēdziens „labā prakse”, attiecīgi – nu, mīlīši, to skaidros prokuratūra, cik konkrētā firma nogrēkojusies, tomēr tas, ka labās prakses principi nav ievēroti, ir skaidrs. Attiecīgi, atvainojiet, nevaram jums ļaut pretendēt uz līdzdalību pasūtījumos. Un, protams, jautājums ir, kā vispār tiks īstenota Dienvidu tilta būvniecības 3.kārta – respektīvi, kādi labojumi procesā tiks nekavējoties ieviesti.

Savukārt, kas attiecas uz partijām, tad tās nu var šausmināties, cik grib, bet: a) ir skaidrs, ka pārdesmit miljonus šajā valstī izšķiest tomēr nevar viena partija, citām nezinot vai pat nepiedaloties, b) lakmusa papīrs būs, vai attiecīgie personāži no partijām tiks iekļauti vēlēšanu sarakstos.

Arī otrs šodienas notikums saistās ar, kā saka, cīņu par taisnību un arī ar Rīgas domi. Bet te diemžēl laba iecere ir aizgājusi mazliet neceļos. Proti, Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas locekļi vienojušies ieviest lobētāju reģistru un publiskot to internetā. Viss jau labi, bet, kā skaidro komisijas priekšsēdis Einārs Cilinskis, „iecerēts, ka par lobētāju tiks uzskatīta fiziska persona vai privāto tiesību juridiska persona, kas, savu vai citu privātpersonu interešu vadīta, par atlīdzību vai bez tās veic lobēšanu - apzināti un sistemātiski komunicē ar publiskās varas subjektiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai”.

Klau, bet tas ir trakoti izplūdis skaidrojums, jo tad lobistu sarakstā jāiekļauj arī rīdzinieki, kas raksta domei vēstules ar prasībām un ierosinājumiem, jo Almas tante, kas regulāri protestē pret kaut ko, pašsaprotami darbojas „noteiktu privātpersonu”, t.i., pašas un kaimiņu interesēs. Un ko darīt ar deputātu sievām, vīriem, bērniem, ar kuriem, jādomā, darba lietas arī tiek apspriestas gana bieži? Ja mēs pieņemam šādu formulējumu, tad neaizmirsīsim arī, ka principā pašvaldības policisti ir “publiskās varas subjekti”, tātad ielaišanās diskusijās ar viņiem ir lobisms un nokļūšana interneta sarakstos?

Īsi sakot, iecere jau pareiza un nav arī šaubu par paša Cilinska godprātību, bet, kamēr nav pieņemts likums par lobismu (tas kaut kur iesprūdis valdībā), šādas ieceres par sarakstiem internetā nav sevišķi nopietnas.

Vairāk ŠEIT