Tieslietu ministrs: Referenduma iniciēšana bija kļūda (1)

Referenduma rīkošanas gadījumā ir objektīvs risks, ka varētu tikt mainīt valstiskuma pamati, - daudzi cilvēki neietu uz referendumu, citiem nebūtu skaidrs jautājuma formulējums, uzskata Bērziņš. «Viena lieta ir ļaut izteikt viedokli, otra - mainīt valstiskuma pamatus,» sacīja ministrs.

Viņaprāt, arī tad, ja krievu valodu neatzīs par otro valsts valodu, jautājums par to netiks izbeigts un diskusijas turpināsies.

Bērziņš norādīja, ka nacionālā apvienība jau pirms kāda laika nāca klajā ar iniciatīvu par atsevišķu Satversmes pantu negrozāmību, kā arī balsoja pret līdzekļu piešķiršanu referenduma rīkošanai.

Jau ziņots, ka Satversmes tiesā ir saņemts Saeimas deputātu pieteikums, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūguši arī piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18.februārī plānotā referenduma norisi.

Kā teikts pieteikumā ST, deputāti lūdz gan apturēt izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, gan atzīt likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 11.panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam.

Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 77.pants noteic, ka tad, ja Saeima grozījusi vairākus Satversmes pantus, tostarp ceturto, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu, tad šādi pārgrozījumi ir apstiprināmi tautas nobalsošanā, bet 78.pants nosaka, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Likuma «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» 11.panta pirmā daļa nosaka: «Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.»

Deputāti uzsver, ka likumprojektus, kas ir antikonstitucionāli un maina Satversmes kodolu, nevar pieņemt ne likumdevējs, ne tauta, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Kā ziņots, paredzēts, ka februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Apjaušot referenduma nenovēršamo norisi, latviešu elektorātu pārstāvošās partijas ir sākušas meklēt atbildīgos, kuriem jau savlaicīgi esot vajadzējis nepieļaut jautājuma par krievu valodu nonākšanu līdz referendumam.