Tiesa turpinās skatīt digitālās televīzijas pamata krimināllietu (5)

Iepriekšējā tiesas sēde šajā lietā notika 20.janvārī, kad tika turpināta kriminālprocesa arhīva lietā izdalīto materiālu tulkošana, lai lemtu, kurus no svešvalodā pieejamiem dokumentiem nepieciešams pievienot pamatlietai.

Arhīva lietā izdalīto dokumentu tulkošanu paredzēts turpināt arī šodien.

Kā ziņots, latviešu valodā pieejamo arhīva lietā izdalīto materiālu izvērtēšana tika pabeigta 2008.gada decembra sākumā, taču tagad vēl atlicis pabeigt svešvalodā pieejamo dokumentu vērtēšanu.

94 sējumos apkopoto arhīva lietas materiālu izvērtēšanu tiesa sāka 2008.gada 24.novembrī. Tas tiek darīts ar mērķi izlemt, kurus no izdalītajā lietā atrodamajiem dokumentiem nepieciešams pievienot pamata krimināllietai, lai procesa dalībnieki tos varētu izmantot kā pierādījumus iztiesāšanas gaitā.

Tiesas izmeklēšana krimināllietā patlaban vēl nav sākta, un to nav paredzēts darīt, kamēr nebūs izvērtēts, kurus no visiem kriminālprocesa arhīva lietā izdalītajiem dokumentiem ir nepieciešams pievienot pamatlietai.

Jaunais tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Jau tajā pašā dienā prokurors Edvīns Piliksers tiesnesim pieteica noraidījumu, skaidrodams, ka Stukāns nevar izskatīt šo lietu, jo iepriekš viņš paudis viedokli, ka toreizējā tiesas sastāva priekšsēdētāja Žanete Vēvere no lietas izskatīšanas atstatīta prokurora dēļ. Tomēr Stukāna sastāvs šo argumentāciju atzina par nepamatotu, tādēļ prokurora pieteiktais noraidījums netika pieņemts.

Pēc vairākkārt paustās neizpratnes par to, kāpēc lietas materiāliem netiek pievienots bijušā satiksmes ministra Roberta Zīles (TB/LNNK) iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas esot bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ digitālās televīzijas kriminālprocess vispār sākts, atklājās, ka šim iesniegumam esot uzlikts valsts noslēpuma statuss.

Tieši tajās dienās 2003.gada augustā parakstītajam dokumentam beidzās normatīvajos aktos noteiktais piecu gadu slepenības termiņš, līdz ar to prokurors iesnieguma noslēpuma statusu deklasificēja un tiesa atslepenoto dokumentu pievienoja pamata krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Piliksera teikto patlaban ikvienam aizstāvības pārstāvim ir tiesības iepazīties ar lietas arhīva materiāliem, taču, lai tos varētu pievienot pamatlietai, nepieciešami atsevišķi tiesas lēmumi.

LETA jau ziņoja, ka tiesa digitālās televīzijas pamata krimināllietu sāka skatīt 2007.gada novembra beigās, taču toreiz lietas izskatīšana tika atlikta uz vairākiem mēnešiem, jo aizstāvība lūdza papildu laiku, lai iepazītos ar apjomīgās lietas materiāliem. Tāpat, sākot izskatīt lietu tiesā, pēkšņi izrādījās, ka par cietušo atzītā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) meitasfirma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) 2007.gada oktobra sākumā ir likvidēta, līdz ar to aktualizējās jautājums, ko lietā pieaicināt kā cietušo.

Rezultātā lietas skatīšana līdz tiesas izmeklēšanai iepriekš nenonāca, jo toreizējā tiesas sastāva priekšsēdētāja Vēvere 2008.gada 19.maijā pieņēma sev izteikto noraidījumu.

Noraidījumu Vēverei pieteica "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") bijušā valdes locekļa Jāņa Svārpstona advokāts Jānis Rozenbergs un LVRTC bijušā valdes priekšsēdētāja Māra Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāti pauda aizdomas, ka tiesnese varētu būt nonākusi interešu konfliktā, jo viņa 2005.gada 18.februārī bijusi apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas sastāvā, kad tikusi skatīta sūdzība par digitālās televīzijas kriminālprocesā veikto "Kempmayer" kratīšanas likumību.

Kā ziņots, krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Krimināllietas materiāli apkopoti 65 sējumos, un apsūdzības tajā uzrādītas 20 personām.

Tiesas sēžu datumi jau saplānoti gandrīz visam 2009.gadam. Neskaitot šodienu, krimināllietu paredzēts izskatīt arī 20.februārī, 23.februārī, 24.februārī, 25.februārī, 20.martā, 23.martā, 24.martā, 27.martā, 31.martā, 6.aprīlī, 7.aprīlī, 8.aprīlī, 15.aprīlī, 20.aprīlī, 21.aprīlī, 22.aprīlī, 27.aprīlī un 28.aprīlī. Iepriekš plānotā tiesas sēde 9.februārī nenotiks, jo tiesnešiem tajā dienā ir jāpiedalās mācībās.

Arī šā gada vasarai un rudenim tiesas sastāvs ar procesa dalībniekiem jau saskaņojis vairāk nekā 40 tiesas sēžu datumus, no kuriem tālākā nozīmētā sēde ieplānota 30.novembrī plkst.10.