Pašu audzētas sēklas

Ja nu tomēr vēlaties izmēģināt savu veiksmi sēklkopībā, atcerieties, ka tās pamatā ir rūpīgs, atbildīgs darbs.

Kā pašiem izaudzēt dārzeņu — ziedkāpostu, brokoļu, redīsu, gurķu, agro kāpostu, sarkano biešu — sēklas?

Sandra Valmieras rajonā

Vispārīgi principi

Gurķu, redīsu, ziedkāpostu un brokoļu sēklas iespējams izaudzēt jau pirmajā gadā, kāpostu un biešu sēklām nepieciešami divi. No agrotehnikas viedokļa, viengadīgo un divgadīgo dārzeņu sēklu audzēšana būtiski atšķiras. Lai cik lieli vai mazi būtu sēklas lauki, tos izvieto atsevišķi no pārtikas ražas laukiem. Attālumu starp vienas sugas laukiem sauc par telpisko izolāciju, tā pasargā sēklas augus no nejaušas apputeksnēšanas ar citām šķirnēm un sugām.

Nepieciešamā telpiskā izolācija :

* Sēklaudzēšanas sējumi (stādījumi) skaitās izvietoti aizsargātā vietā, ja tie atdalīti ar meža vai krūmu joslu, ēkām, saulgriezēm, kukurūzu un citiem liela auguma augiem, kas aizšķērso putekšņu pārnešanu ar vēju un kukaiņiem, kā arī kukaiņus aizturošu tīklu. Par aizsargātu vietu uzskata arī siltumnīcu.

No sēklas laukiem dārzeņu ražu neievāc, augus visu audzēšanas laiku novēro un regulāri (gan pirms ziedēšanas, gan ziedēšanas un sēklu nobriešanas laikā) izvāc šķirnei netipiskus īpatņus. Profesionālajā sēklkopībā lauka apskates veic sēklu inspekcijas speciālisti, kuru rīcībā ir pilni šķirņu apraksti ar vairākiem desmitiem pazīmju. Audzē tāpat kā ražu — atbilstoši dārzeņu kultūrai un šķirnei pieņemtajai agrotehnikai, nodrošinot augiem pilnvērtīgu, sabalansētu mēslošanu un veicot visus augu aizsardzības pasākumus.

Audzējot sēklas, ir svarīgi panākt, lai visi mātesaugi būtu viendabīgi (profesionāļi saka — izlīdzināti), tātad jābrāķē visi augi ar formas un krāsas ziņā atšķirīgām lapām, ar šķirnei netipisku ziedēšanu (gurķiem vīrišķā vai sievišķā tipa augi), neraksturīgu augļu formu un krāsu. Audzējot ziedkāpostu un brokoļu sēklas, uzmanību pievērš arī galviņas saimnieciskajām īpašībām — formai, lielumam, krāsai. Redīsiem vērtē arī saknes formu un krāsu, tādēļ redīsu sēklas audzē ar pārstādīšanu.

Mūsu vasara nereti ir par īsu, lai vienā sezonā tiktu pie sēklām, tādēļ ar sēklkopību drošāk nodarboties ir plēves seguma siltumnīcā.

Redīsi

Iesēj marta beigās (4–5 g/m2), ja nepieciešams, pēc uzdīgšanas izretina, audzēšanas laikā netipiskus augus izbrāķē. Augus izvāc aprīļa vidū, kad saknes vēl ir nelielas, bet jau redzamas šķirnes pazīmes. Stādīšanai atlasa tikai šķirnei tipiskus, labi attīstītus augus. Tiem atstāj 4–5 cm garus lapu kātiņus, apgriež arī centrālo saknīti (to neatstāj garāku par 3 cm). Sagatavotos mātesaugus saliek kastēs vai polietilēna plēves maisos un uzglabā vēsā vietā (temperatūrai jābūt zemākai par +10°C) līdz maija sākumam. Laukā tos stāda 3 cm dziļi, 70 x 25–30 cm attālumā. Vienu reizi ir pieļaujams izaudzēt redīsu sēklas bez pārstādīšanas — izsēj kā ražas audzēšanai un atstāj augus uz lauka līdz ziedēšanas beigām. Šis slinkais paņēmiens ir vienkāršāks, bet ir grūtāk veikt pienācīgu mātesaugu brāķēšanu, un sēklām ir zemāka kvalitāte (tieši tāpēc šo paņēmienu nedrīkst izmantot regulāri). Līdz ar telpisko izolāciju redīsu sēklinieku laukā ir nepieciešama arī rūpīga nezāļu apkarošana. Sēkliniekus novāc, kad pāksteņi kļuvuši pelēkbrūni un sausi. Nelielās platībās redīsu sēkliniekus vāc ar dalīto paņēmienu, žāvēšanai un pēcbriedei liek zārdos vai pakarina zem nojumes. Redīsu sēklas nebirst, bet, laikā nenokultas, bieži inficējas ar sausplankumainību (Alternaria), tādām krasi samazinās dīgtspēja. Atkarībā no audzēšanas apjomiem sēklas nokuļ ar rokām vai kuļmašīnu, attīra no piejaukumiem, uzglabā sausā, vēsā telpā.

Ziedkāposti, brokoļi

Brīvās apputes šķirnes kvalitātes ziņā ievērojami atpaliek no hibrīdajām šķirnēm, tāpēc audzēt pašam ziedkāpostu un brokoļu sēklas ir pilnīgi neracionāli. Savukārt tādas ziedkāpostu šķirnes kā 'Goodman' vai 'White Ball' (pat nerunājot par autortiesību ievērošanu) ziedēs tik vēlu, ka sēklas nenogatavosies. Audzēšana plēves siltumnīcās neko daudz nelīdzēs, jo karstums traucē ziedkāpostu galviņu ieriešanos, bet rudens pusē, lai sēklas nogatavotos, būs nepieciešama siltumnīcas apkure.

Agrīno un vidēji agrīno brokoļu brīvās apputes šķirnes sēklas var izaudzēt, izstādot dēstus pietiekami agri atklātā laukā (70 x 20–25 cm) un ziedpumpuru veidošanas fāzē bagātīgi laistot (sausā laikā brokoļu galviņas pat mēnesi var turēties izirušas un tā arī neuzziedēt).

Gurķi

Sēklas var izaudzēt kā siltumnīcā, tā atklātā laukā. Siltumnīcās ir vieglāk nodrošināt izolāciju un veikt rūpīgu augu atlasi. Lai netraucētu nobriešanu, no sēklas augiem ražu neievāc. Siltumnīcā kopā ar sēklas gurķiem nedrīkst audzēt pārtikas gurķus (arī to pašu šķirni, jo atlasi vajadzēs veikt visiem augiem), bet var audzēt tomātus vai paprikas (citu sugu augus). Augu atlasi veic jau agrīnā dēstu fāzē, brāķējot netipiskos augus. Sākoties ziedēšanai, īpašu uzmanību pievērš ziedēšanas raksturam (vīrišķo un sievišķo ziedu īpatsvaram jāatbilst šķirnes raksturojumam). No ražošanas viedokļa, labākas ir tās šķirnes, kurām pārsvarā ir sievišķais ziedēšanas tips (virs 6. lapas galvenokārt veidojas sievišķie ziedi). Katrā ziņā jābrāķē augi, kuriem veidojas tikai vīrišķie (tukšie) ziedi. Pirmos sēklas augļus (sēkliniekus) atstāj 6. vai 7. lapas žāklē, katrā žāklē pa vienam. Pavisam uz auga atstāj ne vairāk par 7–10 augļiem, pārējos izvāc pēc iespējas ātrāk (vēl ziedos). Augus brāķē arī pēc augļu formas, virsmas (rupjas vai sīkas kārpiņas) un mizas krāsas (vienmērīgi zaļa vai ar svītrām). Sēkliniekus vāc, kad augļi kļuvuši pilnīgi dzelteni, vēl 10–14 dienas nogatavina noliktavā (jāraugās, lai sēklas nesāktu dīgt augļos) un izņem sēklas. Augļus pārgriež gareniski, sēklas kameras saturu izlaiž bļodā vai spainī (līdz pusei trauka augstuma) un atstāj noraudzēties 1–3 dienas (jo ilgāk rūgst, jo labāk mazgājas). Sēklas vairākas reizes mazgā tekošā ūdenī, kamēr trauka dibenā paliek tikai tīras, pilnas sēklas. Sēklas žāvē skapjos uz sietiem +20...+25°C temperatūrā, šim mērķim var izmantot sadzīves elektrokaloriferu ar ventilatoru, svarīgi nepieļaut temperatūras celšanos virs +25°C, jo tad sēklas zaudē dīgtspēju. Sausas sēklas uzglabā audekla maisos sausā telpā.

***

UZZIŅA

Bez šķirnes autora vai to pārstāvju atļaujas drīkst pavairot tikai ļoti vecas un neaizsargātas amatieru šķirnes. Piemēram, Latvijā labi zināmās gurķu šķirnes 'Grīvas' autora tiesības pieder Mārītei Kukulei (līdz 2014. gadam), bet šķirņu 'Dindoņa Zaļie Ķekaru', 'Sprīdītis' un 'Pūres-70' — Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijai (līdz 2010. gadam). Pūres DIS pieder arī tomātu šķirņu 'Jūrmala', 'Tīraines' un 'Kondīne Uzlabotā', rutku 'Ziemas Melnie Apaļie' un kāļu 'Ābolu Dzeltenie' autora tiesības.

***

PADOMI

- Nevienam dārzeņkopim nav vajadzīgi agri izziedoši redīsi vai brokoļi, tādēļ 10–15 % pirms laika izziedējušo augu izvāc no stādījuma, pārējos atstāj sēklu nobriešanai.

- Lielākā sabiezinājumā izaug lielākas centrālās ziedkopas, arī sēklu raža tad ir lielāka.

***

SVARĪGI

Svaigi novāktas sēklas ir bīstami uzglabāt plēves maisos. Mitras sēklas plēves maisos izsūt un zaudē dīgtspēju. Tā glabāt var vienīgi pārbaudītas sēklas, kad droši zināms to mitrums (labāk zem 10 %).