Epic Games spēlē netīru spēli. Tā vietā, lai savu jauno grafisko dzinēju izrādītu personālajos datoros, par testa poligonu tam kļuva jaunākās paaudzes konsoles, kamēr PC gardēžiem jāapmierinās ar nospodrinātu Unreal Tournament versiju. Vienīgais, kas izstrādātājus var glābt, ir jauna revolūcija multiplayer frontē.
Unreal Tournament 3 – karaļa revanšs (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mēs esam gaidījuši, cerējuši, raudājuši forumos un galu galā nikni lamājušies par tādu pasaules mēroga netaisnību kā Unreal Engine v3.0 spēju demonstrāciju nevis tur, kur pienākas, bet kaut kur pavisam citur, absolūti ne tur, kur vajadzētu. Un, lai arī neviens gamez.lv komandas pārstāvis ne uz mirkli negrasās noliegt to, ka vakaros, palienot zem segas, sapņo par neizbēgamo "Gears of War" portu (neķītrākie no mums jau ir pasūtījuši Xbox 360), augstākminētais solis no Epic puses kompānijas fanātiķu starpā tika uztverts gluži vai vai kā Bruta cienīgs dūriens mugurā. Izstrādātāju grupējuma fanu lapā Beyond Unreal (www.beyondunreal.com) vēl šobaltdien ir vērojamas diezgan asas vārdu pārmaiņas starp agresīvākajiem geimeriem, kuri gatavi izkauties par visu, ieskaitot tik triviālas lietas kā kārbas ar diskiem noformējums. Amerikāņi...
Taču mēs nepārdzīvosim. Epic iespaidīgais produktu katalogs ir ne reizi vien licis nostādīt šos industrijas oldtaimerus gandrīz vai dievu vietā, un tādēļ mēs, reizumis visai saprātīgi domājoši indivīdi, labi apzināmies, ka relīzes kārtībai nav absolūti nekādas nozīmes, galvenais, lai pats "Unreal Tournament 3" izrādītos nevis vienkārši vizuāli uzfrišināta variācija par tēmu "multiplayer šūteris ar vārdu", bet patiešām maza revolūcija žanrā.
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais
Spēles galvenais dizaineris Maiks Kapss, jau anonsējot sava kreatīvā bērna gaidības, dievojās to pašu Beyond Unreal psihopātu priekšā, ka "mēs cenšamies panākt, lai "UT3" ir oriģināla un pēdējās inkarnācijas labāko īpašību apvienojums." Tāpat Kapss izrādījās patīkami reālistisks un jau tad atzinās, ka spēles mērķis pirmām kārtām būs tieši izvirzīšanās deathmatch režīma gigantu pjedestāla pirmajā vietā. Zinot, ka "Battlefield" seriāla dominanci taktiskā multiplayer plānā tuvākajā laikā spēs apdraudēt labākajā gadījumā Čehijas dzīlēs kopā līmētais "Armed Assault", Epic koncentrējas uz to, ko prot vislabāk, – DM, TDM un CTF režīmiem. Tie, kam šie akronīmi neko neizsaka, acīmredzami ir atvēruši ne to vortālu.
Uz neatgriešanos no spēles ir pazudis bēdīgi slavenais Domination režīms, kurš uz oficiālajiem spēles serveriem izrādījās tik nepopulārs, ka tika izlemts to aizvākt, par ko tā īsti neviens arī nebēdājas. Domination problēma jau pašos pirmsākumos bija tā, ka režīma premise – cīņa par kontrolpunktiem galīgi pretējos kartes nostūros - radīja haosu un nepatiku no spēlētāju puses tā vien iemesla dēļ, ka tas viss bija sasodīti nepraktiski.
Un visiem kibersportistiem, kuri nu jau var būt pavisam droši, ka "UT3" tiks iekļauts WCG spēļu starpā, galvenais iemesls līgavas cienīgam satraukumam ir jaunais režīms Warfare. Pamatā šim spēles tipam ir elementi no "UT 2004" debitējušajiem Onslaught un Assault režīmiem. Tajā piedalās divas komandas, kuras tiek iemestas pēc apmēriem vienkārši gigantiskā kartē, kur cīnās nevis par karogiem, enerģijas diodēm vai citu sci-fi atribūtiku, bet par veco labo resursu – teritoriju. Jo vairāk teritorijas kāda puse kontrolē, jo vairāk īpašas izejvielas – tirīdija – ieplūst virtuālajā Šveices bankas kontā. Kā iegūt teritoriju? Nogādājot savu vienīgo, dārgo, neatjaunojamo enerģijas lodi uz noteiktu ģeneratoru uz kartes. Taču tas nav viss: šajā spēles režīmā būs pieejama tāda multiplayer režīmiem neraksturīga lieta kā neobligāti saidkvesti, kas ietvers "UT" fanātiķiem sen pazīstamus elementus no iepriekšējām spēlēm.
Pimp my death-machine!
Apzinoties jauno karšu milzu apmērus, izstrādātāji uzreiz saprata, ka spēlē ir jāiekļauj trīs būtiskas lietas. Pirmkārt, tā ir komandas komandiera funkcija, kas ļauj šim vispāratzītajam līderim teleportēt kādu komandas dalībnieku uz savu pozīciju. Otrkārt, tie ir daudz lielāka skaita un izmēra, daudzveidīgāki un, bez šaubām, noderīgāki transporta līdzekļi, kas atvieglos plašumu šķērsošanu. Un visbeidzot tā ir pavisam jauna spēles procesa komponente – hoverboard.
Es nešaubos, ka absolūti ikviens spēlētājs, kas kaut reizi mūžā ir spēlējis multiplayer spēli ar iekļautiem transporta līdzekļiem, ir saskāries ar situāciju, kad kāds visai nepacietīgs komandas biedrs ielec tevis nolūkotajā transporta līdzeklī un nevis uzgaida, kamēr tu pieteiksies par pasažieri, bet spiež pedāli grīdā, atstājot tevi, poētiski runājot, ar pliku pakaļu uz ledus. Tam ir pienācis gals, jo, pēc Epic domām, šo problēmu var atrisināt hoverboard, kas principā ir levitējošs dēlis, no kura spēlētājs var izšaut āķi, tādējādi piekabinot sevi jebkuram transporta līdzeklim un dodoties uz karadarbības epicentru labākajās "Back to the Future" tradīcijās. Tas, pieņemot, ka jūs, tāpat kā es, esat veltīgi izšķieduši savu jaunību, skatoties filmas ar Maiklu Dz. Foksu galvenajā lomā...
Uz auto fetišu tendētiem indivīdiem lielāku prieku varētu sagādāt izstrādātāju politika: atstāt spēlē absolūti visus "UT 2004" pieejamos braucamrīkus, pievienojot vēl pārīti jaunu. Pēdējos sastāda Necris rase, kas, pēc single-player kampaņā esošās blāvās sižeta vadlīnijas spriežot, ir visuma vietējie riebekļi, kuru bad-ass motherfuckers imidžam spilgti asistē dažnedažāda "UT" vēl neredzēta mašinērija. Īsāk sakot – būs par ko tīksmināties.
Visbeidzot, lai, arī spēlējot vienatnē, būtu interesanti, Epic ir absolūti no jauna radījuši mākslīgā intelekta algoritmus, kam teorētiski vajadzētu piedāvāt mums visinteliģentākos botus, kādus žanrs ir redzējis savā pastāvēšanas vēsturē. Tā, piemēram, ja kādreiz pieejamās radio komandas aprobežojās ar vienkāršiem "guard flag!/attack!", tad tagad virtuālajiem cīņu biedriem būs iespējams dot norādes, ka, lūk, tādā un tādā sektorā ir tornis, kurā sēž snaiperis, kuru dikti vajadzētu nogalināt. Mirkli vēlāk kāds no izpalīdzīgajiem botiem jau būs turp aizlidojis un aizraidījis riebīgo kemperi uz labāku pasauli ar pāris protonu torpēdām. Eleganti!
Nereāli reālais karš
Lai kā arī to negribētos atzīt, tā kā līdz šim vienmēr ir ticis uzsvērts, ka grafiskā izpildījuma loma ir sekundāra, pašlaik šķiet, ka tieši jaunā spēles motora jauda un spējas ir tas, kas piesaistīs tos geimerus, kuri ir gatavi sveikt DirectX 10 parādīšanos ar svaigi iepirktu datoru un apzinīgi uzstādītu Windows Vista. Pirmo reizi šo grafisko tehnoloģiju Epic demonstrēja jau pirms diviem gadiem ikgadējā Game Developers Conference ietvaros un jau toreiz sacēla pamatīgu brēku, kad uz tā laika datoriem zem devītā "dairekt-eksa" atrādīja galvu reibinošus lavīnas skatus, kas naivākajiem kolēģiem jau toreiz atraisīja rokas izrakstīt spēlei "Game of the Show" vimpeli.
Apskatoties zem haubes ar divu gadu norietu, jāsecina, ka pa šo laiku grafiskais dzinējs vēl nav paspējis novecot ne par mata tiesu un visi Epic piedāvātie risinājumi vismaz uz papīra, tas ir – treileros, ekrānšāviņos un pārējā PR komandas sagatavotajā mārketinga kampaņas drazā – izskatās cienījami. Spēlētāju ekipējumu tādējādi izkausēt ir apņēmusies "bump offset mapping" tehnoloģija, kas spēj absolūti gludai virsmai piešķirt reljefa efektu, tādējādi simulējot, piemēram, nelīdzenu ķieģeļu sienu, un Novodex fizikas dzinējs, kurš atšķirībā no līdziniekiem simulē ne tikai realitātei (vai gluži otrādi – nerealitātei) tuvus fizikas efektus, bet arī ģenerē tam paredzētos grafikas elementus. Vienkāršiem vārdiem, tas nozīmē: uzgāžot opozīcijai uz galvas kārtīgu lavīnu, upuri pirms nāves redzēs reālistiski modelētu sniegu, kur katrai sniegpārslai cauri spīdēs vēl arī saules stari. Asiņainā romantika, dāmas un kungi.
Galu galā patiesībā "UT3" priekšā ir divi pavisam vienkārši scenāriji. Pirmais no tiem paredz spēles ierašanos veikalu plauktos un vairākus tūkstošus pircēju, kas pēc tam vairākus mēnešus no vietas brēks forumos, ka jaunajā spēlē nekā cita bez grafiskā dzinēja, kas liek viņu videokartēm klepot ārā knapus 24 kadrus sekundē, nav. Turpretī otrs, pozitīvais, variants paredz "UT3" triumfālu gozēšanos kritiķu labvēlības gaismā un cieņu un mīlestību no paaudzes paaudzē. Sev tīkamāku galarezultātu lūdzu izvēlēties pašiem – gamez.lv pirmsskati galu galā ir tikpat nelineāri kā "Fallout".