Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mani nomoka veselības problēmas, kurām nevaru atrast risinājumu. Regulāri jūtos slikti – ciešu no sirdsklauvēm, elpas trūkuma, to visu papildina panika un bailes, ka ar mani var notikt kas ļauns.
Šīs lēkmes parādās pēc satraukumiem, taču var būt arī pilnīgi neprognozējamas. Ārsts noteica diagnozi – veģetatīvā disfunkcija – un ieteica dzert piparmētru tēju, kā arī mēģināt neuztraukties. Taču simptomi parādās atkal un arvien biežāk.
Esmu dzirdējusi, ka veģetatīvā disfunkcija ir daudzu cilvēku problēma. Varbūt varat pastāstīt, ko tas īsti nozīmē un kā rīkoties? Ināra Praula
Fiziskas un garīgas ciešanas
Diagnoze "veģetatīvā distonija" jeb "disfunkcija" nozīmē veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus. Tie var ietekmēt sirdsdarbību, elpošanu un zarnu traktu. Cilvēks cieš no sirdsklauvēm, asinsspiediena un temperatūras izmaiņām, svīšanas, caurejas vai aizcietējumiem, jūt nespēku vai nelabumu, ķermenis pats sevi vairs nespēj regulēt. Simptomi var būt vairāki kopā vai viens atsevišķi, un nereti tos papildina sāpes sirds, vēdera vai muguras rajonā. Parasti fiziskus traucējumus pavada garīgs diskomforts. Slimniekam var būt bailes nokrist, nomirt, sajukt prātā, parādās depresīvs noskaņojums, nespēks, trauksme.
Minētos simptomus var izraisīt organiska saslimšana, taču tās var būt arī emocionālas problēmas – hroniskas bailes, dusmas, garīgas traumas pagātnē.
Kāpēc ķermenis nespēj sevi kontrolēt, kaut arī fiziski nekas nokaiš? Ilgstošas emocionālās spriedzes rezultātā uz muskuļiem tiek sūtīti nervu impulsi, tie saraujas un saspringst, ar laiku izraisot hroniskas sāpes.
Veģetatīvie traucējumi var saasināties kādā konkrētā stresa situācijā, piemēram, puisim tiekoties ar meiteni. Taču tie var rasties bez jebkāda redzama iemesla, kaut vai braucot sabiedriskajā transportā.
Jāārstē dvēsele
Protams, gara iedarbība uz miesu jūtama arī ikdienišķās situācijās, piemēram, pirms eksāmena stipri sitas sirds; balss aizžņaudzas atbildīgas sarunas laikā. Šī stresa ietekme uz ķermeni ir viegli saskatāma un izskaidrojama, taču nervu sistēma var iedarboties arī slēptākos veidos.
Ja traucējumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi strādāt vai veidot attiecības, tad nevajadzētu kavēties ar ārsta apmeklējumu. Risinājums katrā gadījumā var būt atšķirīgs, un jāizvērtē visi faktori, kas problēmu rada.
Vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš pārbaudīs, vai simptomiem ir kāds organisks izskaidrojums. Dažkārt cilvēki apmeklē neirologu vai kādu citu speciālistu, kas var izrakstīt trankvilizatorus vai antidepresantus. Simptomi uz laiku pazūd, taču tā nav ilgtermiņa ārstēšana.
Kaut arī veģetatīvā disfunkcija ir plaši izplatīta slimība, ne vienmēr pacienti un ārsti nonāk pie secinājuma, ka vaina ir garīgajā sfērā. Nereti cilvēkam, kas cieš no fiziskiem traucējumiem, ir grūti ticēt, ka sāpes izraisa "problēmas ar nerviem". Taču ilggadējas ciešanas, kurām nav līdzējušas ne masāžas, ne fizioterapija, var izārstēt psihoterapija. Tās efektivitāte atkarīga no tā, cik lielā mērā slimības izcelsmi nosaka psihoemocionālie cēloņi, cik ilgi ir bijuši traucējumi.
Slimības rašanās iemesli
Iemesls, kas izraisījis veģetatīvo distoniju, var būt meklējams cilvēka pagātnē. Piemēram, vecāki ir bijuši ļoti prasīgi pret bērnu, un tādējādi cilvēks visu mūžu baidās no kritiska vērtējuma. Uzkrājušās bailes var parādīties kā minētie slimības simptomi.
Cēlonis var būt ilgi apslāpētas emocijas – piemēram, dusmas. Cilvēki baidās, ka, tās izrādot, par viņiem slikti padomās. Varbūt pat – atlaidīs no darba. Tāpēc emocijas tiek regulāri "norītas".
Ieteikumi, kā cīnīties ar slimību
Laikus sākot psihoterapiju, var novērst dziļākas slimības. Tā var palīdzēt atklāt slēptas problēmas.
Būtiski panākt, lai cilvēkam izveidotos ticība sev, lai viņš dzīvotu saskaņā ar savām jūtām un nebaidītos no tām.
Cik ilgi jāapmeklē psihoterapeits, atkarīgs no tā, cik lielā mērā emocionālā problēma ietekmējusi ķermeni. Ja cilvēks jau ilgi cietis no veģetatīvās disfunkcijas, tad speciālists, iespējams, būs jāapmeklē vairākus gadus. Ja simptomi parādījušies pēc kāda pēkšņa emocionāla pārdzīvojuma – piemēram, tuvinieka zaudēšanas vai uzbrukuma, tad tikt galā ar sekām var īsākā laikā.
Steidzamie pasākumi, ko var darīt lēkmes brīdī, atkarīgi no tā, kas spēj cilvēku nomierināt. Piemēram, siltas tējas tase vai sarunas ar tuvu cilvēku. Ticīgie var skaitīt lūgšanu.
Galvenais – mēģiniet par to nedomāt un vairot dzīvē pozitīvas emocijas, lai nemitīgi "nebarotu" savu slimību ar uztraukumu. Tieši uztraukums ir galvenais "produkts", no kā pārtiek veģetatīvā distonija.
Konsultēja psihoterapeits Andris Veselovskis