Saeima šodien lems par konceptuālu atbalstu likumprojektam par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ja Latvija vēlas cīnīties par Abreni, tai nav cita ceļa, kā vien pieteikt karu Krievijai. Tā uzskata Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa aicina samierināties ar sāpīgo zaudējumu.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzrunās deputātus plenārsēdē, informēja Prezidenta Preses dienestā.
Vīķe-Freiberga vakar pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) paziņoja, ka Saeimas sēdē paudīs atbalstu Krievijas un Latvijas robežlīguma noslēgšanai un klāstīs deputātiem argumentus, kādēļ Latvijai ir nepieciešama sakārtota robeža ar Krieviju un kādēļ robežlīgums ir jāparaksta, vienojoties par pašreizējo "de facto" robežu.
Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.
Premjera skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991.gada 28.augustā atsaucās Krievija.
Likumā norādīts, ka tas pieņemts, "apzinoties savu atbildību tautas priekšā, ņemot vērā 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", 1991.gada 3.marta Vislatvijas tautas aptaujas rezultātus un to, ka 1991.gada 19.augustā PSRS valsts apvērsuma rezultātā ir beigušas pastāvēt PSRS konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas un nav iespējams realizēt 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 9.punktu par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu sarunu ceļā".
Šajā likumā noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme. "Līdz okupācijas un aneksijas likvidēšanai un Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā pilnībā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Latvijas Republikas teritorijā ir spēkā tikai tās augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi," teikts likumā.
Būtiski, ka šajā likumā ir atsauce uz 4.maija deklarāciju, kurā ir atsauce uz 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgumu, ko uzskata par būtisku Latvijas tiesiskās pēctecības saglabāšanas garantiju.
Savukārt pēc ārlietu ministra Arta Pabrika (TP) vārdiem, ja Latvija pieprasītu Krievijai atdot Abreni, mūsu valsts "nokļūtu izolācijā un nesaņemtu citu valstu atbalstu". Latvijas līdzšinējā nostāja bijusi tāda, ka mēs neuzturam prasību par Abrenes atgūšanu, atgādināja politiķis.
