Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja jūsu īpašumā tiek atrasta apslēpta manta, jārēķinās, ka zelta tīkotājiem tā šķitīs gards kumosiņš
Nīderlandieti Jakobu Johannesu Vēnmanu satieku tērpušos tādā kā zvejnieku apģērbā – oranžā ūdensnecaurlaidīgā jakā un biksēs. Nav brīnums, ka viņš ģērbies šādi: ārā līņā, bet Jakobs jeb Ko, kā visi viņu dēvējot, nodarbojas ar sava īpašuma pamatu nostiprināšanu. Vienkāršāk sakot, Ko mūrē laukakmeņus pusizgruvušā pagraba sienā.
Varētu likties visai dīvaina nodarbe ārzemniekam Liepājā, taču Ko, kurš Amsterdamā strādā arhitektu birojā par zīmētāju, no šīm lietām kaut ko saprot un labprāt pats pieliek roku, lai glābtu, kas vēl glābjams viņam piederošajā mājas daļā Liepājā, Kuģinieku ielā 9. Namā, kur tika atrasta paslēpta manta.
Atgādinājums par 1940. gadu
2005. gada septembra sākumā kāds 13 gadus vecs Liepājas puika, viens no tiem, kuri, pēc kaimiņu sacītā, itin bieži mēdza sirot pa nepieskatīto īpašumu, Kuģinieku ielas 9. namā aiz apmetuma kārtas uzgāja slēptuvi. Astoņi zelta laulības gredzeni ar dažādiem gravējumiem, vēl četri citi gredzeni, pusotru metru gara, bieza zelta ķēde ar kulonu, piecas smalkākas zelta ķēdītes un vairāki to fragmenti, zelta pulksteņa ietvars – kopumā 154 grami zeltlietu. Pēc policijas teiktā, zēns vairākkārt mainījis liecības, taču ticamākā versija tomēr esot, ka zeltlietas bijušas paslēptas mājas sienā, tur, kur tagad redzams caurums. Savu atradumu zēns galu galā bija atdevis savai tantei, kas to aiznesa uz Liepājas policijas pārvaldi.
Pirms sabirzis avīzes stūris, kurā bijušas ietītas rotaslietas, policistiem tomēr izdevies fiksēt datumu: otrdiena, 1940. gada 18. jūnijs. Tātad nākamā diena pēc tam, kad Latvijas robežu šķērsoja krievu tanki. Uz zeltlietām redzami arī dažādi iegravējumi: gadskaitļi, iniciāļi, krusti un pusmēneši. Pavīd burti "A. G.", "K", 1891.,. 1919., 15.02.20. u. tml. Zeltam ir mazliet neparastāka krāsa, tas ir dzeltenāks. Tas esot tāpēc, kas šis ir augstas – 700. proves – zelts. Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš dokumentos atradis, ka Kuģinieku ielas 9. nama īpašnieks no 1927. gada līdz 1941. gadam bijis ebrejs Izraels Hodes, kurš nošauts Šķēdē.
Starp citu, vienam no Hodēm pirms kara Liepājā piederējis juvelierizstrādājumu veikals. Vēl senāk nams piederējis tirgotājam J.Begedingam, bet 18. gadsimtā – mūrniekam Johanam Kaunam.
Taču "zelta drudzis" ar to nebeidzās un sirojumi namā turpinājās. Pēc pāris nedēļām – 24. septembrī – policijai piezvanīja kāds Kuģinieku ielas iedzīvotājs, ka nepiederošas personas atkal rosās mājas daļā, kur tika atrastas zeltlietas. Notikuma vietā policija aizturēja vīrieti un pusaudzi, pie kuriem atrada vēl 16 gramus zelta – gredzenus, aproču daļas, sirds veida kulonu un auskarus.
Ko Vēnmans par visiem šiem notikumiem uzzināja pavisam nesen – decembra beigās, kad ieradās Liepājā, lai pārlūkotu savu īpašumu un sāktu kārtot formalitātes, kas ļautu viņam ķerties pie īpašuma sakārtošanas. Ko atklāja, ka nopirktais īpašums izskatās jau pavisam bēdīgi – vandaļi bija labi pastrādājuši.
Meklēja, bet neatrada
Zeltlietu atrašana mājas sienā bija viens no netipiskākajiem notikumiem policijas ikdienā, atzīst Liepājas policijas pārvaldē. Drīz vien pēc tam, kad atradējs pieteicās policijā, tika izlemts ar laikraksta starpniecību meklēt atrasto zeltlietu īpašnieku vai iespējamos viņa mantiniekus. Noteiktais sešu mēnešu pieteikšanās termiņš beidzās pērnajā martā, taču tā arī neviens nepieteicās. Meklēt īpašnieku, kuram piederošajā mājas daļā zeltlietas tika atrastas, policijai pat nebija ienācis prātā.
Tā nu zeltlietas joprojām glabājas policijā. Baidoties kļūdīties, policija ilgu laiku vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Taču pēc tam, kad 26. decembrī Jakobus Johannes Vēnmans policijai uzrakstīja iesniegumu, ka pretendē uz viņa īpašumā atrastajām zeltlietām ("Tā kā kopš 2004.gada aprīļa esmu to dzīvokļu īpašnieks, kur tika atrastas zeltlietas, uzskatu, ka tās pieder man"), lēmums tomēr būs jāpieņem.
Spriežot pēc policijas priekšnieka izteikumiem, tiesībsargiem vismaz ir skaidrs, ka laimīgajam atradējam tomēr nekas nepienākas. Arī advokāte Rita Briede saka – "privātīpašumā principā neko atrast nevar, viss, kas tajā atrodas, pieder īpašniekam". Vienīgā neskaidrība varētu būt par to, cik tad šajā gadījumā īsti viņu ir, jo bez Vēnmana mājā ir vēl virkne citu dzīvokļu īpašnieku. Tā kā starp viņiem nav noslēgta stingra vienošanās par kopīpašuma daļu sadalījumu, uz atrastajām mantām varētu pretendēt arī citi dzīvokļu īpašnieki, uzskata advokāte. R. Briede pieļauj, ka policija varētu arī izlemt visu atrasto mantu nodot valstij. Tad īpašniekam vai īpašniekiem būtu iespēja vērsties tiesā.
Kāpēc gan ne Liepājā?
Ko par Latviju ieinteresējās pēc tam, kad avīzē izlasīja rakstu "Kāpēc gan kaut ko neuzsākt Rīgā?". Pirmo reizi Latvijā viesojies tūlīt pēc mūsu valsts uzņemšanas Eiropas Savienībā. Iepaticies. Kad nejauši ticis pie lielākas naudas summas, nolēmis to ieguldīt nekustamajā īpašumā. "Un kāpēc gan ne Liepājā?" – smejas Ko. Liepājas Vecās ostmalas rajons, lai arī joprojām vēl diezgan nesakopts, viņam licies pievilcīgs un pietiekami perspektīvs. Un arī nekustamo īpašumu cenas Liepājā ir pavisam citas nekā Rīgā. Savu daļu – trīs lielus dzīvokļus jeb aptuveni 44 procentus no kopīpašuma – 2004. gada aprīlī Ko nopircis par 10 000 latiem no kādas nekustamo īpašumu firmas, ko izvēlējies galvenokārt tāpēc, ka tās piedāvājums internetā bijis izteikts angļu valodā.
Tas, ka būs daudz darāmā, Ko pat bijis ļoti pa prātam, jo savā dzimtenē neko tamlīdzīgu viņš pat ar uguni nesameklētu. Taču atbraucis uz Liepāju un nopirkto mājas daļu apskatījis dabā, secinājis, ka darba būs vēl vairāk, nekā licies, īpašumu pērkot. Novērtējis situāciju un sapratis, ka tik ātri visu nokārtot neizdosies, Ko atgriezies mājās, lai mazliet iekrātu naudu un tad atkal brauktu uz Liepāju. Arī tagad Ko nebūt nedomā mest plinti krūmos un skaidri zina, ka savu mājas daļu atjaunos. Varbūt iesaistīšot šajā lietā arī kādu no saviem draugiem. Vai pēc tam atjaunoto mājas daļu pārdos vai izīrēs, Ko vēl nav izlēmis, bet, visticamāk, vienu no trim dzīvokļiem tomēr paturēšot sev. Pagaidām, būdams Liepājā, Ko dzīvo auto furgoniņā.
Pērkot īpašumu Vecās ostmalas rajonā, Ko nojauta noteikti ir bijusi pareiza. Arī Vecliepājas arhitekte Gunta Šnipke, jautāta par šīs pilsētas daļas nākotnes izredzēm, saka – ļoti perspektīvs rajons tūrisma attīstībai. Jo īpaši, ja izdotos saglabāt to, kas vēl palicis pāri no senās, romantiskās apbūves, to papildinot tikai ostmalas "garšai" atbilstošām būvēm. Svarīgi arī, lai pēc iespējas ātrāk izdotos pabeigt Promenādes trešo kārtu, kas ostmalu vēl vairāk pārvērtīs patīkamā atpūtas un pastaigu vietā. Arhitektu birojs "Arhis" Promenādes projektu ir pabeidzis pilnībā, atliek vien to īstenot dzīvē. Līdz šim pašvaldība ostmalas attīstībā ieguldījusi pusmiljonu latu, šogad darbus paredzēts turpināt. Nesnauž arī privātīpašnieki – dānis Lui Fonteins turpina attīstīt savu viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas biznesu, Ivars Kesenfelds atjaunojis un modernizējis vienu no lielajiem ostmalas spīķeriem, kas pārtapis sabiedriski nozīmīgā kompleksā. Tie visi, arī netālā nākotnē iespējamā Liepājas koncertzāle, ir tuvi Ko kaimiņi.