Ko darīt ar Ziemassvētku eglīti?

Lielākoties eglīti mājās pārnes īsi pirms ziemas saulgriežiem, lai siltajās telpās tā ilgāk saglabātos. Vismaz līdz Zvaigznes dienai.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc eglīšu tirdzniecības vietās cilvēki lūko pēc svaigi smaržojošām un zaļoksnām meža skaistulēm. Tās, kuru skujas jau zaudējušas pirmo svaigumu, parasti arī paliek tirgus placī.

Cilvēki, kuri dzīvo laukos vai kuru īpašumā ir privātais mežs, to izraugās jau vasarā. Svarīgi ir, lai egle būtu ne vien kupla, bet lai visi zari augtu daudzmaz vienādā attālumā visapkārt stumbram. Augumā mazākos kociņus parasti atstāj citām ziemām, lai tie pieņemtos kuplumā un slaidumā. Būtiski arī, kādas telpas rotās konkrētā egle – ja tā paredzēta mācību iestādes aktu zālei vai foajē, meža skaistuli izvēlas ļoti garu, pat līdz griestiem. Līdzīgi tas ir arī tajos gadījumos, kad jauno privātmāju saimnieki grib egli griestu augumā.

"Mēs Ziemassvētku egli liekam toverī, spainī vai kādā citā traukā, kas piepildīts ar ūdeni," saka floriste Vija Irša. "Tad bez bažām mūsu egle nostāv līdz Zvaigznes dienai, nenobirdinot ne skujiņas. Parasti pēc tam egli nesadedzinām, bet gan izmantojam rožu piesegšanai. Var nogriezt atsevišķi zarus, kā arī augumā lielākiem stādījumiem izmantot neapgrieztu vai nesagarumotu egli. Pēdējās ziemās gan rozes savās mājās vairs nesedzam, jo laika apstākļi nav tik bargi. Tagad zarus no Ziemassvētku egles liekam virs iecienīto ēriku krūmājiem," iesaka Vija Irša.

Mazdārziņu saimnieki, kuri audzē dažādu veidu pupiņas un zirņus, eglītes vis neizmet pie atkritumu konteineriem, bet uzglabā darba rīku šķūnī vai saimniecības ēkā. Vasarā, kad eglītei visas skujas nobirušas un dobēs augšup sāk stīgot zirņi un garās pupas, to ieliek starp zaļojošajiem augiem. Jo vairāk šādu eglīšu, jo lielākas iespējas visiem augiem pieķerties ar stīgām. Tā rīkojas arī pensionētā vācu valodas skolotāja Aina Ozoliņa Lielvārdes novadā.

Dārznieks Jānis bija izdomājis citādu pielietojumu. Pēc Zvaigznes dienas iznestajai eglei ļāva palēnām nokalst, atstājot visus sīkos zariņus. Šādu žuburainu koku nostiprināja ieapaļā vai citas formas dobē, kur bija nodomājis sēt puķzirnīšus. Tos kaisīja zemē visapkārt nokaltušajai eglei ar tādu aprēķinu, lai katram stādiņam būtu kur pieķerties. Šādi dārzā var ierīkot vairākas puķzirnīšu kolonnas.

"Dzīvojam pilsētā, mums nekas cits neatliek kā nest ārā no dzīvokļa Ziemassvētku egli. Parasti rīkojamies šādi: uz grīdas noklājam lielformāta avīzi, lai skujas neizkaisītos visapkārt, un akurāti ar šķērēm nogriežam zarus, ko uzreiz liekam atkritumu maisos. Tad ir vieglāk kociņu iznest ārā, nepiebirdinot koridoru un kāpņu telpu. Egli, protams, novietojām pie atkritumu konteineriem līdzās citām bēdu māsām. Vienmēr, kad gājām garām tai vietai, mazais dēlēns noteica: "Redz, kur mūsu eglīte, viņai salst." Ja mēs dzīvotu laukos, droši vien izdomātu, ko darīt ar kociņu pēc svētkiem," stāsta rīdziniece Ieva Lejiņa.

Lielās egles pēc svētkiem sagarumo un izmanto malkai. Ja zariem skujas vēl nebirst, ar tām var piesegt kādus košumkrūmus vai puķu dobes. Egli, kas aug podā, var izstādīt savā privātajā dārzā vai mežā, citur gan ne. Tāda eglīte podā ir ne tikai izturīga un grezna, bet arī praktiska – ilgi zaļos un nebirdinās skujas. Ja to rūpīgi kopj, tā priecē ilgi arī dārzā.

PADOMI

Ko darīt ar Ziemassvētku eglīti?

• var nogriezt zarus un izmantot tos puķu dobju vai košumkrūmu piesegšanai;

• lieti noderēs zirņu un pupiņu dobēs, izmantojot tās par žuburiem;

• nostiprinot zemē, ap tām var sēt puķzirnīšus vai kādus citus stīgojošus augus;

• augumā garākās egles var sagarumot un piegādāt gados vecajiem un vientuļajiem cilvēkiem, kuru mājās ir malkas apkure;

• egli, kas aug podā, vēlāk var iestādīt savā privātajā dārzā vai mežā.

Uz augšu