Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/18/10896720t1he3bc.jpg)
Šā gada 1.ceturksnī darba algas bija par 8.3% mazākas nekā pirms gada. Taču šie dati pamatā atspoguļo vēsturi – to, kas notika 2008.gada beigās un 2009.gadā. Algu līmenis par 2% samazinājies arī pret 2009.gada beigām, bet tā ir normāla sezonāla parādība. Algas gadu mijā līdz šim ir samazinājušās vienmēr, izņemot 2006.-2008. gadu, kad ekonomikas pārkaršana noveda pie nepārtraukta algu un cenu skrējiena uz augšu.
Vēl jo vairāk, 2000.-2005. gadā – spēcīgas, taču arī sabalansētas izaugsmes periodā, kas no šodienas skatu punkta būtu vērtējams kā Latvijas ekonomikas zelta laikmets, algas gadu mijā vidēji samazinājās par 4%, tātad divreiz vairāk nekā šogad. Privātajā sektorā algas 1.ceturksnī pret 4.ceturksni šoreiz samazinājās tikai par 1%, tātad tur algu samazināšana gadu mijā praktiski nav notikusi. Šis apstāklis kopā ar eksporta pieaugumu apliecina, ka šā laika algu līmenis Latvijā uzņēmējiem ir pieņemams no ārējās konkurētspējas viedokļa.
Šogad un nākamgad gaidāma algu līmeņa stabilitāte, kopējam algu fondam pieaugot līdz ar strādājošo skaita un nostrādātā laika pieaugumu. Jau tiek saņemtas ziņas par 2009.gadā gandrīz nenovērotu parādību — darbinieku prasībām celt algu, taču tās vairākumā gadījumu netiks apmierinātas, kamēr vien valstī būs tik liels bezdarba līmenis. Ekonomikā kopumā algas nesāks augt ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē.
Tomēr vidēji rādītāji slēpj lielas atšķirības dažādu specialitāšu starpā. Šobrīd viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm ir apstrādes rūpniecība. Tas atspoguļojas gan algu statistikā — gada griezumā algu kritums te ir uz pusi mazāks nekā ekonomikā kopumā, gan ziņās no rūpniecības uzņēmumiem par arvien jūtamāku kvalificētu darbinieku trūkumu. Asi tas jūtams kokapstrādē, kas jau ir krīzi pārvarējusi gandrīz pilnībā. Trūkst arī kvalificētu šuvēju, metinātāju. Ja apstrādes rūpniecībā gada griezumā algas samazinājās par 4.3%, tad tādās intelektuālajās nozarēs kā valsts pārvalde, veselība, izglītība un finanses algu kritums ir mērāms ar divciparu skaitli. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir pat reģistrēts neliels algu pieaugums.
Nākotnē algu dinamika dažādu nozaru starpā atšķirsies arvien vairāk, jo Latvijas ekonomikā samazināsies pakalpojumu, bet pieaugs preču sektora nozīme, veicinot t.s. „zilo apkaklīšu” — kvalificētu strādnieku profesiju popularitātes pieaugumu. Dzīve piespiedīs no skaistu koncepciju rakstīšanas pievērsties skaistu un noderīgu lietu radīšanai.
Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts