Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamiku aprīlī pirms datu publicēšanas bija pretrunīgi signāli, norāda DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Patērētāju noskaņojuma indekss pēc vairāku mēnešu kāpuma bija nedaudz pazeminājies, taču PVN ieņēmumi turpināja spēcīgi augt, un tirgotāju noskaņojuma indekss ir turpinājis kāpt. Galu galā izrādās, ka mazumtirdzniecības apgrozījums pret martu nedaudz samazinājās - par 0.4%, jo par 1.6% saruka pārtikas apgrozījums. Ir grūti iedomāties, kāpēc tas noticis, jokojot var tikai minēt, ka varbūt aprīlī cilvēki apēda krājumus, kas bija izveidoti, gatavojoties plūdiem, turklāt daļai Latvijas iedzīvotāju izkļūšana no mājas tiešām bija apgrūtināta. Nepārtikas preču pārdošana aprīlī pieauga par 1.3%.
Interesanti, ka arī gada griezumā pārtikas tirdzniecības kritums ir lielāks: -9.1% pretstatā -6.8% nepārtikas preču segmentā. Ja nepārtikas preču pārdošanas apjoms kopš janvāra ir strauji audzis (+8.3%), tad pārtikas tirdzniecībā uzlabojums ir daudz mazāks (+1.6%). Varbūt krīzes ietekmē ir mainījušies pārtikas patēriņa paradumi, un tagad, bailēm no bezdarba mazinoties, cilvēki vairāk brīvo līdzekļu velta tieši ne pirmās nepieciešamības precēm. Tāpat šo situāciju var skaidrot ar sabiedrības noslāņošanos — tie, kuriem ir darbs, jūtas pārliecinātāki par iespējām to saglabāt un brīvāk tērē naudu, kamēr darbu zaudējušajiem resursi izsīkst un viņi spiesti taupīt uz visu.
Šogad mazumtirdzniecības dinamika attīstās pēc scenārija – liels solis uz priekšu un mazs solītis atpakaļ. Aprīlī bija kārta mazam solītim atpakaļ. Kopējais apgrozījuma apjoms joprojām ir krietni virs decembra zemākā punkta - par 5.8% (sezonāli izlīdzinātajos datos). Pozitīva dinamika gada griezumā varētu sākties jūnijā vai jūlijā.