Daugavpils cietoksnī sākusies lielā celtniecība (3)

Pašlaik cietoksnī tiek īstenoti seši projekti par kopējo summu 16,5 miljoni latu. Lai parunātu par lielāko no tiem, vērsāmies pie Daugavpils pilsētas domes pilsētas plānošanas politikas departamenta projektu nodaļas eksperta projektu jautājumos Artjoma Mahļina.

Galvenais projekts ir cietokšņa infrastruktūras – ielu un visu komunikāciju – atjaunošana. Darbu kopējās izmaksas – 8,8 miljoni latu. Paredzēts nomainīt inženiertīklus – siltumtrases, ūdensvadu, ielu apgaismojumu, kā arī saimniecisko un lietus ūdeņu kanalizāciju.

"Mūsu galvenais mērķis ir cietokšņa galveno objektu, infrastruktūras atjaunošana, teritorijas labiekārtošana. Tā kā pašlaik cietoksnī ir ļoti daudz ēku īpašnieku, pašvaldība nevar šo problēmu risināt kompleksi. Nav iespējams izpildīt visus uzdevumus, jo daudzas ēkas un zemes gabali nepieder pilsētai. Pašvaldība var rakstīt un īstenot tikai tādus projektus, kas attiecas uz tās īpašumu, piemēram, ūdenstorni, arsenālu utt. Visdrīzāk, šī gada beigās pašvaldības īpašumā pāries aizsargvalnis ar visām fortifikācijas būvēm. Tad mēs varēsim uzrakstīt vaļņa restaurācijas un tā sakārtošanas projektu. Jāatzīmē, ka tehniski iespējams atjaunot arī nodrupušo mūri. Vienkāršāk to ir paveikt vietās, kur saglabājušies nokritušie akmeņi. Diemžēl, daudz akmeņu nozaga deviņdesmitajos gados. Tāpēc mums būs jāpasūta un jāizgatavo jauni eskarpa akmeņi, kas izmaksās daudz dārgāk," teica Artjoms Mahļins.

Būvdarbi jau rit pilnā sparā

Pašlaik celtnieki jau sākuši būvdarbus. Saskaņā ar projektu, būvlaukuma sagatavošanai tika izcirsti noteikti koki. Hekeļa ielā (bijusī Popova iela), kas atrodas vistālāk no dzīvojamās zonas, celtnieki sākuši grunts noņemšanu līdz vajadzīgajam dziļumam, lai pārbaudītu, kas atrodas zem ceļa seguma, vai tur nav nezināmu komunikāciju vai kultūrvēsturisku objektu. A. Mahļins atzīmēja: "Diemžēl, gatavojot tehnisko projektu, nebija iespējas fiksēt cara laikā un padomju periodā ierīkotās komunikācijas, jo projektētāju rīcībā nebija to plānu, jo gandrīz visa dokumentācija bija izvesta vai nozaudēta."

Cietokšņa iedzīvotājus (aptuveni 1300 cilvēku) sarūgtinās, ka projektā nav iekļauta pagalmu teritoriju labiekārtošana un ēku remonts. Ja viss noritēs bez pārsteigumiem un kavēšanās, komunikāciju renovācija pilnībā tiks pabeigta līdz 2012. gada sākumam. Pašlaik darbu grafiks tiek ievērots.

Celtnieku uzdevums nav viegls, jo viņi strādā kultūrvēstures pieminekļa teritorijā, – tā ir īpaša atbildība. Piemēram, celtniekiem no izraktās grunts jāizņem senie bruģakmeņi. Akmeņi ir pilsētas īpašums, turpmāk tos izmantos autostāvvietu bruģēšanai cietokšņa teritorijā.

Jāatzīmē, ka seno bruģakmeņu dēļ izcēlās pamatīgs strīds. Novadpētnieks Jānis Kivriņš aptaujāja mikrorajona pieaugušos iedzīvotājus, no kuriem 72% atbalstīja autentiskā seguma saglabāšanu. Iedzīvotājus ir nobažījušies, ka vēsturisko bruģakmeni demontēs un aizvedīs no cietokšņa. Vēstuli ar parakstiem novadpētnieks nosūtīja UNESCO Latvijas nacionālajai komisijai, Saeimai un Daugavpils pilsētas domei.

Savukārt UNESCO komisija vēstuli nosūtīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, jo projekts tika saskaņots tieši ar šo struktūru. "Bruģakmens nekur nepazudīs, bet paliks kultūrvēstures pieminekļa teritorijā. Turklāt projekta nosacījumus pēc konkursa uzvarētāju paziņošanas mainīt nedrīkst, jo zaudējušās firmas nekavējoties vērsīsies tiesā un centīsies apstrīdēt rezultātus. Pašlaik Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija galīgo lēmumu vēl nav pieņēmusi," teica Artjoms Mahļins.

Kultūras mantojuma aizsardzība

Kopā ar celtniekiem strādā no Rīgas uzaicināts arheologs. Ja remontdarbu laikā tiek atklāts kāds artefakts, nesaprotams objekts utt., nekavējoties tiek izsaukti pieminekļu aizsardzības inspekcijas, muzeja un domes speciālisti. Viņi kopīgi izlemj atraduma tālāko likteni – nodot to muzejam vai atstāt uz vietas. Piemēram, nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt cara laikā ierīkotās drenāžas sistēmas.

Iespējams, būvdarbu laikā cietokšņa teritorijā tiks atrasti šāviņi, munīcija un cilvēku mirstīgās atliekas, jo tur daudzreiz norisinājusies karadarbība.

Cietoksnis kā tūrisma objekts darbojas arī tagad – notiek ekskursijas, nāk pilsētnieki, brauc ciemos karaskolas absolventi. No šī gada sākuma var brīvi apmeklēt "slēgto" teritoriju, taču apmeklētājiem jābūt uzmanīgiem, jo tur ir daudz celtniecības tehnikas.

No 20. maija cietokšņa neapdzīvojamā zona ekskursijām gan ir slēgta.

"Ir cerība, ka šī gada otrajā pusē savus ēku celtniecības un renovācijas plānus cietokšņa teritorijā sāks īstenot Iekšlietu ministrija. Tas būtu ļoti labi, jo abi šie projekti ir savstarpēji saistīti un tie jārealizē paralēli," atzīmēja A. Mahļins.

Jāatzīmē, ka žogs, kas atdala apdzīvojamo daļu no neapdzīvojamās, tiks nojaukts, kad būs pabeigts cietokšņa infrastruktūras rekonstrukcijas projekts.

Paralēlie projekti

Viens no objektiem, kas gaida rekonstrukciju, ir Nikolaja vārti. To renovācijas uzsākšanai pagaidām nav līdzekļu. "Šogad, lai saņemtu finansējumu, ir iespēja piedalīties divās programmās. Notiek arī Aleksandra (Ziemeļu) vārtu izpēte. Pašlaik tiek izstrādāts ūdenstorņa restaurācijas projekts. Jau šogad plānots sākt paraugrestaurāciju – tas būs piemērs pārējo ēku īpašniekiem. Ūdenstornis būs pirmā cietokšņa teritorijā atjaunotā ēka. To plānots pabeigt ne vēlāk kā nākamā gada pavasara beigās. Savu kārtu gaida arī kara hospitāļa ēka – tiek izstrādāta dokumentācija, taču tā remontam un turpmākai izmantošanai vajadzīgs nopietns investors. Pašlaik mēs bijām spiesti objektu iekonservēt, lai paglābtu to no tālākas izlaupīšanas un sabrukšanas. Turklāt jāiekonservē arī pamestās ēkas Mihaila un Imperatora ielā 1. Pacentīsimies to paveikt līdz gada beigām," par plāniem pastāstīja A. Mahļins.

Kā teica eksperts, jau sen ir gatavs artilērijas arsenāla ēkas restaurācijas tehniskais projekts – šajā ēkā tiks izveidots Marka Rotko Mākslas centrs. Speciālisti cer, ka šogad tiks uzsākts atjaunošanas darbu pirmais posms.

Aktīvi darbojas arī vietējie iedzīvotāji. Šī gada 21. aprīlī tika reģistrēta Dinaburgas cietokšņa attīstības biedrība "Dinaburga centrs". Kā pastāstīja biedrības priekšsēdētājs Andris Bižāns, par godu biedrības nodibināšanai, tās biedri (pašlaik 20 cilvēki) sarīkoja sestdienas talku. Savāktajiem atkritumiem tik tikko pietika vietas lielajā konteinerā. Turklāt iniciatīvas grupa jau divreiz tikusies ar pilsētas galveno arhitekti. Biedrības locekļi uzskata, ka pašlaik viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir pasākumu sagatavošana cietokšņa būvdarbu sākuma jubilejas svinībām. Svinības ieplānotas nākamajā vasarā.