Telekompānija "TV3" nolēmusi palikt analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "TV3 Latvia" ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Savukārt LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne pastāstīja, ka nekāda vienošanās ar "TV3" attiecībā uz analogo apraidi pēc 1. jūnija ar LVRTC nav panākta. Satiksmes ministrija pārsteigta par TV3 paziņojumu.
Kanāls "TV3" palikšot analogajā apraidē un būs pieejams ar virszemes antenu (bez dekodera) arī pēc 1.jūnija, kad paredzēta pāreja uz ciparu televīzijas apraidi visā Latvijas teritorijā. "TV3" norāda, ka, tāpat kā līdz šim, "TV3" šo raidīšanas pakalpojumu nodrošinās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja, ka nekāda vienošanās ar "TV3" attiecībā uz analogo apraidi pēc 1. jūnija ar LVRTC nav panākta. "LVRTC ir nosūtījis jauno, paaugstināto tarifu piedāvājumu "TV3", tomēr no telekompānijas nav saņemts nekāds oficiāls dokuments, kas apliecinātu, ka viņi akceptē šo jauno tarifu, kā arī piedāvājuma nosacījumus kopumā," norāda Līne.
LVRTC pārstāve arī norāda, ka jaunais tarifu piedāvājums "TV3" izteikts attiecībā uz apraidi iepriekšējā apjomā kā nacionālam televīzijas kanālam (LVRTC analogajā apraidē TV3 patlaban nodrošina 49% teritorijas pārklājumu), nevis tikai reģionos, ko paziņojumā pauž "TV3".
"Ja "TV3" turpmāk vēlas raidīt tikai reģionos, tad "TV3" kļūst par reģionālo televīziju, līdz ar to ir jāvērtē tās atbilstība NRTP izdotajai apraides atļaujai. Tāpat nav notikusi nekāda tikšanās, kuras rezultātā būtu pieņemts kāds abām pusēm pieņemams lēmums," apliecināja Līne.
Lattelecom apelē pie valsts interesēm
"Lattelecom" Mārketinga dienesta direktors Toms Ābele biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka lēmums atstāt "TV3" analogajā apraidē būtu vērtējams kā "ekonomiski neloģisks lēmums Latvijas valstij, kurai viena privāta kanāla dēļ nāktos uzturēt novecojušu infrastruktūru un bezjēdzīgi tērēt valsts resursus."
"Neizklausās arī loģiski, ka "TV3", kas iepriekš uzsvēra ciparu apraides dārdzību, tagad ir gatavi maksāt dārgāk un vieni paši uzturēt analogo apraidi, par ko iepriekš maksāja četri sabiedriskie un nacionālie kanāli kopā. Šāds "TV3" lēmums ar biznesa loģiku nebūtu pamatojams," sacīja Ābele.
Savukārt "TV3 Latvia" norāda, ka lēmumu pieņēmusi, izvērtējot gan LVRTC piedāvājumu, gan datus par skatītāju pārslēgšanos uz digitālo televīziju.
"TV3 aprēķini liecina, ka pāreja uz digitālo televīziju ir bijusi vislēnākā tieši reģionos. Tas saistīts gan ar reģionu iedzīvotāju zemāku maksātspēju, gan ar mazāku skatītāju skaitu, kuri jau iepriekš bija pārgājuši uz digitālo virszemes televīziju vai televīzijas maksas platformām. Kā zināms, Latvijā nav atbalsta mehānismu iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem pārejai uz digitālo televīziju pēc analogās atslēgšanas," norāda Zūzena.
"TV3 Latvia" ģenerāldirektore uzskata, ka "no šī lēmuma iegūs vairākas iedzīvotāju grupas un jo sevišķi mazturīgie reģionu iedzīvotāji, kuriem ekonomiski grūtajā laikā būs pieejams nacionālais televīzijas saturs – ziņas un citi raidījumi dzimtajā valodā. Tāpat viņi iegūs laiku sakrāt līdzekļus pārejai uz digitālo televīziju; ģimenēm, kuras lieto vairākus televizorus, būs iespēja turpinās skatīties televīziju, piemēram, savās dārza mājiņās, neieguldot papildu līdzekļus."
Telekompānijas pārstāve norāda, ka "tehnoloģiski analogā televīzija savu mūžu ir nokalpojusi, tomēr pārejai uz digitālo televīziju jānotiek, ievērojot skatītāju iespējas".
SM "aicina TV3 nemaldināt sabiedrību"
Tikmēr Satiksmes ministrija (SM), reaģējot uz "TV3" paziņojumu, uzskata, ka telekompānija pauž pārsteidzīgus apgalvojumus par palikšanu analogajā apraidē pēc 1.jūnija. Ministrijas pārstāve Inga Spriņķe sacīja, ka, pēc SM rīcībā esošās informācijas, "TV3" un Latvijas valsts radio televīzijas centrs (LVRTC) nav panākuši vienošanos par apraides turpināšanu pēc 1.jūnija, tādēļ SM ir neizpratnē par "TV3" rīcību, izplatot medijiem paziņojumu bez LVRTC piekrišanas, kas telekompānijai tika atteikta, nepiekrītot ziņas saturam.
Saeimas komisija rosina ļaut turpināt analogo apraidi līdz 2013.gada decembrim
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien, gatavojot galīgajam lasījumam Elektronisko plašsaziņas likumu, nolēma tajā ierakstīt, ka televīzijas drīkst turpināt analogo apraidi līdz 2013.gada decembrim, līdz kuram SIA "Lattelecom" pieder ekskluzīvas frekvenču lietošanas tiesības ciparu televīzijas apraidei.
Patlaban Ministru kabineta noteikumi noteic, ka vienīgi SIA "Lattelecom" ir tiesības veikt apraidi ciparu formātā. Tāpat valdība ir noteikusi, ka pāreja no apraides analogajā formātā uz apraidi ciparu formātā jāpabeidz līdz 2011.gada 1.decembrim, par ko ir informēta arī Eiropas Komisija.
Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien, gatavojot galīgajam lasījumam Elektronisko plašsaziņas likumu, nolēma tajā ierakstīt, ka televīzijas drīkst turpināt analogo apraidi līdz 2013.gada decembrim.
Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) jau iepriekš bija paudusi viedokli, ka līdz ar pilnīgu pāreju uz zemes apraidi ciparu formātā ir apdraudēta reģionālo un vietējo televīziju turpmākā darbība, jo šīm raidorganizācijām piedāvātie "Lattelecom" apraides tarifi "ir daudz par dārgu".
"Piemēram, Polijā pieņemts lēmums pagarināt pārejas periodu līdz 2015.gadam, un arī mūsu komisija ir nolēmusi darīt visu iespējamo, lai arī turpmāk Latvijā nodrošinātu reģionālo televīziju daudzveidību," skaidroja Circene.
Tomēr satiksmes ministrijas pārstāve Inga Sprinģe pastāstīja, ka ministrija kategoriski iebilst pret iespēju turpināt analogo apraidi līdz 2013.gada decembrim. "Latvija, pieņemot Ministru kabineta noteikumus, jau ir noteikusi analogās apraides pārtraukšanas laiku, proti, ne vēlāk kā 2011.gada 1.decembri. Šie noteikumi bija par pamatu konkursa nosacījumiem, kuros tika izvēlēts komersants, kuram piešķirtas tiesības veikt apraidi".
Komisija ilgi diskutēja par to, cik liela elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgus daļa var atrasties viena īpašnieka rokās, lai nepieļautu dominējošo stāvokli. Tika izlemts, ka tā nedrīkstēs būt lielāka par 35%.
Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti vairāki priekšlikumi, kas paredz reglamentēt vienai raidorganizācijai piederošo televīzijas kanālu skaitu. Pēc "Pilsoniskās savienības" frakcijas domām, vienai raidorganizācijai drīkstētu piederēt tikai divi televīzijas kanāli, bet deputāte Ingrīda Circene (JL) rosināja noteikt limitu - ne vairāk kā trīs programmas. Pēc diskusijas komisija nolēma atteikties no kanālu un programmu skaita noteikšanas "vienās rokās".
Deputāts Boriss Cilevičs (SC) aizstāvēja viedokli, ka "ar ierobežojumiem nav iespējams novērst ideoloģisko monopolu kādā raidorganizācijā", jo to īpašniekiem un žurnālistiem esot tiesības paust savas politiskās simpātijas. Satura ziņā var regulēt tikai sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, piebilda Cilevičs.
Sašutis par Circenes pausto viedokli ir arī komisijas deputāts Oskars Kastēns (LPP/LC), kurš pastāstīja, ka Circene demonstrē nekompetenci, un piebilda, ka tādā gadījumā nav skaidrs, kurš maksās gan par analogās, gan par digitālās televīzijas uzturēšanu. "Circene varēja paprasīt savam partijas biedram finanšu ministram, cik tas izmaksās, pirms nākt klajā ar minēto paziņojumu," sacīja Kastēns.