Tiesībsargs ierosina lietu par preses brīvības pārkāpumu

Tiesībsargs ceturtdien saistībā ar kratīšanu Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā un iespējamo preses brīvības pārkāpumu ierosinājis pārbaudes lietu, informēja Tiesībsarga birojā.

Papildināta atbilstoši jaunākajai informācijai

Tiesībsarga Romāna Apsīša padomnieks Raits Averāts sacīja, ka tiesībsargs pēc savas iniciatīvas ierosinājis pārbaudes lietu par kratīšanu žurnālistes dzīvoklī un iespējamo vārda brīvības pārkāpumu.

Pārbaudes lieta ierosināta par iespējamu Satversmes 100.panta pārkāpumu.

Jebkurā gadījumā pārbaudes atzinums būs tikai rekomendējoša rakstura.

Vienlaikus tiesībsargs norādījis, ka "fakts, ka žurnālistei atsavināta plaša satura privāta informācija, iespējams, arī par citiem informācijas avotiem, ir uztverams kā atklāti draudi preses brīvībai".

Tiesībsarga birojā paskaidroja, ka jautājumu par kratīšanu regulē Kriminālprocesa likums, tomēr attiecībā uz žurnālistiem tas neparedz īpašu kārtību. Vienlaikus jāņem vērā, ka likums paredz žurnālistam pienākumu sargāt savu informācijas avotu, ja tas lūdzis to darīt.

Ombuds arī norādīja, ka procesa virzītājam, izvēloties ziņu iegūšanas veidu - veikt kratīšanu vai lūgt norādīt informācijas avotu -, ir jāņem vērā visi lietas apstākļi.

"Ja izmeklētājam, piemēram, ir zināms par žurnālista iespējamu līdzdalību, sadarbību ar aizdomās turamo personu, kratīšanas veikšana pie žurnālista varētu būt piemērotākais līdzeklis," minēja tiesībsargs.

Tomēr,

ja žurnālists ir tikai publiskojis informāciju un nav gūta pārliecība, ka medija pārstāvis būtu tieši iesaistīts šajā nodarījumā, jāņem vērā preses brīvība kā cilvēktiesības.

"Tā ir izmeklēšanas tiesneša kompetence novērtēt izmeklēšanā iegūtos un viņam uzrādītos materiālus un pamatot lēmumu par atļauju veikt kratīšanu," klāstīja tiesībsargs, piebilstot, ja nepieciešamo informāciju iespējams iegūt ar "sabiedrības intereses saudzējošākiem līdzekļiem", uz to būtu jānorāda arī izmeklēšanas veicējam.

Tādējādi tiesībsargs uzsvēra, ka gadījumi, kad tiesnesis bez pietiekama pamatojuma izmeklēšanas intereses vērtē augstāk par cilvēktiesību, tostarp vārda brīvības, ievērošanu, "ir bīstams signāls sabiedrībai par būtisku demokrātijas principu neievērošanu valstī".

Vienlaikus tiesībsargs atzina, ka tā rīcībā nav informācijas par kratīšanas veikšanas pamatojumu, kā arī tiesneša argumentāciju, atļaujot to veikt. Tādēļ izvirzīt apgalvojumus, ka noticis preses brīvības ierobežojums, pēc ombuda domām, ir pāragri.

Ombuds arī min Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi - aizsardzībā ietilpst arī žurnālistu ziņu avotu neatklāšana, un lēmumu par ziņu avota atklāšanu var pamatot vienīgi ar sevišķi svarīgu sabiedrības interešu nepieciešamību.

To, ka tiesībsargam Romānam Apsītim vajadzētu izteikt savu vērtējumu, ceturtdienas rītā atzina Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Jau ziņots, ka Ekonomikas policija otrdien veica kratīšanu Latvijas Universitātē (LU) un arestēja vienu no LU Matemātikas un informātikas institūta uzturētajiem serveriem. Policija aizturējusi institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas līdzstrādnieku Ilmāru Poikānu, kurš ir policijas meklētais Neo.

Uz augšu