Uzņēmējdarbības vidē pieaug interese par barteru

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kamēr valdība lemj, kā palielināt nodokļus, uzņēmējdarbības vidē pieaug interese par preču un pakalpojumu apmaiņu jeb barteru, raksta laikraksts "Latvijas Avīze".

Ekonomisti gan domā, ka pašreizējā situācija var veicināt bartera darījumu pieaugumu, bet plašu tā izplatību negaida. Lielākais bartera trūkums ir neērtums: ļoti jānopūlas, lai abas darījumā iesaistītās puses būtu apmierinātas.

''Dod mums maizi, apģērbu, veido frizūras vai izārstē, bet mēs pretim dosim vietu dārziņā vai neaizmirstamu ballīti bērnam! Pretī ņemam jebko!'' Ar šādu piedāvājumu jau vairāk nekā pusgadu tiek reklamēts SIA ''BeBe'' privātais bērnudārzs.

''Ar barteru veicas ļoti labi. Šobrīd trešā daļa ir bartera bērni,'' stāsta SIA ''BeBe'' valdes loceklis Juris Stikāns.

Piemēram, vieta bērnudārzā tiek nodrošināta kādas grāmatvedes bērnam, par ko tiek samaksāts ar grāmatvedības pakalpojumiem. Kāds tētis maksā par bērnudārzu ar mēbeļu izgatavošanu. Kāda cita ģimene Stikānam iznomā automašīnu, pretī saņemot vietu bērnudārzā.

Paralēli bērnudārza ''BeBe'' attīstīšanai Stikāns kopš pagājušā gada vasaras palīdz arī citiem uzņēmumiem veikt bartera darījumus. Viņš ir pārdošanas vadītājs SIA ''Via Barter'', kas Latvijā pārstāv Dānijas bartera sistēmu ''Absi''. 2003.gadā Dānijā izveidotās bartera biržas ''Absi'' dalībnieki ir vairāk nekā 1100 uzņēmumi no Dānijas, Zviedrijas un Latvijas, kas reģistrēti elektroniskā operētājsistēmā internetā un kas veic bartera darījumus, izmantojot iekšēju grāmatvedības uzskaites vienību - barterlatus. Šāda norēķināšanās ieviesta, lai gadījumā, ja uzņēmums nevar atrast dalībnieku savstarpējam maiņas darījumam, būtu iespēja veikt maiņas darījumu starp trīs vai vairāk dalībniekiem.

Vēlme attīstīt preču un pakalpojumu maiņu ir arī interneta sludinājumu forumu uzturētājiem. Dažādus bartera sludinājumus var izlasīt vietnēs "samaini.lv", "barteris.lv", "mainamies.lv", "dotspretdotu.lv". Sludinājumus tur izvieto fiziskas personas, interese esot gana liela, taču darījumu skaits vēl ir samērā mazs.

Privātajā bērnudārzā ''BeBe'' bez maiņas darījuma ''viens pret vienu'' ieviests arī daļējs barters, kas darbojas kā atlaide. Piemēram, par bērnudārzu mazāk jāmaksā mātei, kura bērnudārza darbiniekiem un audzēkņu ģimenēm piedāvā fizioterapijas nodarbības. Kāda cita māte sniedz masāžu. Maiņas darījumu ceļā bērnudārzs iegūst arī rotaļlietas, ekoloģiskos tīrīšanas līdzekļus un citus labumus, ko vai nu izlieto saimnieciskām vajadzībām, vai piedāvā audzinātājām.

Vēl pirms bartera ieviešanas bērnudārza ''BeBe'' pedagoģe Vita bažījās, ka tikai neiznāk tā, ka vairs nav neviena bērna, par kuru vecāki maksās ar reālu naudu, un tad algu nāktos saņemt "graudā". Stikāns teic, ka tomēr pietiekot naudas, ko izmaksāt pamatalgā audzinātājām. Bartera ceļā iegūtais ir motivējoši bonusi, ko piešķir labākajiem darbiniekiem.

''Bērnudārzā ir izveidota piecpakāpju vērtēšanas sistēma ar atzīmēm kā skolā. Piemēram, drīzumā labākie audzinātāji varēs braukt uz Stokholmu ar ''Tallink'' kuģi,'' stāsta Stikāns.

Viņš neslēpj, ka ideja piedāvāt bērnudārzu barterā prātā ienāca brīdī, kad paša ģimene saskārās ar naudas trūkumu. Bērnudārza ēka Ķekavā uzcelta par līdzekļiem, kas iegūti kredītā uz 40 gadiem. Tagad jādomā, kā to atmaksāt. Pretēji sākotnējām bažām, ka ekonomiskās krīzes apstākļos pieprasījums pēc privātā bērnudārza saruks, bērnu skaits, pateicoties barteram, ir pieaudzis.

''Bartera birža galvenokārt izveidota ar domu, ka notiek tikai daudzpusēji maiņas darījumi. Tie, kas veic divpusējus bartera darījumus, visbiežāk barterbiržā neiesaistās,'' stāsta ''Absi'' sistēmas ieviesēja Latvijā, SIA ''Via Barter'' valdes locekle Ieva Ābiķe. Katram uzņēmumam, kas iesaistījies ''Absi'', sistēmā ir atvērts konts, kuram ir piešķirts noteikts kredītlimits barterlatos. Kad viens barterbiržas dalībnieks pārdod savas preces vai pakalpojumus citam dalībniekam, no pircēja konta pārdevēja kontā tiek ieskaitīts pirkuma vērtībai atbilstošs daudzums barterlatu. Savukārt pārdevējs par saņemtajiem barterlatiem iegādājas sev nepieciešamās preces vai pakalpojumus no jebkura cita ''Absi'' dalībnieka.

''No mums pērk mūzikas diskus, bet mēs pērkam jebko, kas var saimniecībā noderēt. Piemēram, tipogrāfijas un transporta pakalpojumus. Iespēju saraksts ir garš. Līdz šim mums bartera pieredze bijusi veiksmīga,'' saka kompānijas ''Mikrofona ieraksti'' pārstāve Līga Markova.

Patlaban ''Absi'' sistēma ir vienīgā Latvijā, kurā par pirkumiem norēķinās, izmantojot elektronisku uzskaites vienību. Tomēr ir uzņēmēji, kas plāno veidot vēl ko līdzīgu.

Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa norāda, ka iedzīvotāju un uzņēmumu rīcībā esošo naudas resursu samazināšanās var veicināt zināmu bartera darījumu pieaugumu, bet plašu tā izplatību negaida.

Apstākļos, kad naudas līdzekļu trūkums bremzē pieprasījumu, barters veicina preču un pakalpojumu plūsmu, tomēr "nav uzskatāms par efektīvu norēķinu veidu un tam nav prognozējama liela loma tautsaimniecībā". Lielākais bartera trūkums ir neērtums: ļoti jānopūlas, lai abas darījumā iesaistītās puses būtu apmierinātas.

Līdz ar banku finansējuma pieejamības uzlabošanos privātajam sektoram arī bartera tālāka attīstība vairs nebūs aktuāla, uzskata Bērziņa. Arī algu izmaksas precēs, kas bija populāri 90.gadu sākumā, viņasprāt, tirgus ekonomikā nevar darboties, jo nav preču deficīta, kas preces formā izmaksāto algu ļautu ātri pārvērst naudā vai izmantot to kā norēķinu līdzekli tālāk.

Latvijas likumi neparedz barteram piemērot īpašas nodokļu likmes. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izpratnē bartera darījumi, to skaitā darījumi ar elektronisko naudu, ir apliekami ar nodokli, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Tomēr nodoklis parādās tikai ''uz papīra''. Ja divi uzņēmumi viens otram piesūta rēķinu par vienādu summu un tad noslēdz līgumu par parāda dzēšanu, tad nodokļi valsts kasē nav jāmaksā.

VID speciālisti gan piebilst: ''Rezultāts, kad neveidojas budžetā maksājamais nodoklis, ir iespējams, tikai izpildoties virknei nosacījumu, - uzņēmumi ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, darījumi ir veikti vienā un tajā pašā taksācijas periodā, darījumu vērtības sakrīt.'' Šiem darījumiem obligāti jāparādās uzņēmumu grāmatvedības dokumentos.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu