Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā martā cenu pieaugums pret iepriekšējo mēnesi ir lielākais kopš 2009.gada februāra – 0,5%, liecina šodien publicētie dati. Salīdzinot ar pagājušā gada martu, patēriņa cenas ir samazinājušās par 3,9%.
Tāds mēneša inflācijas līmenis ir negaidīti augsts. Tā kā Latvijas ekonomikā vēl nenotiek būtiski uzlabojumi, ekonomisti lielākoties prognozēja deflācijas turpināšanos martā (vidējā prognoze bija, ka martā būs 0,1% deflācija). Tomēr cenu pieaugums degvielai, pārtikai, kā arī apģērbiem un apaviem veicināja ievērojamu patēriņa cenu indeksa pieaugumu. Transporta cenas palielinājās par 1,1%, galvenokārt pateicoties degvielas cenu pieaugumam par 2,4%. Ņemot vērā, ka transporta pakalpojumu īpatsvars kopējā patēriņu cenu indeksā ir salīdzinoši liels, šis pieaugums deva ievērojamu ieguldījumu kopējā cenu pieaugumā. Faktiski inflācija tika importēta uz Latviju, pateicoties naftas cenu pieaugumam – martā naftas cenas ASV biržās pieauga par aptuveni 10%, līdz ar to paaugstinājās degvielas cenas visā pasaulē, tostarp Latvijā. Iespējams, ka arī nākamajos mēnešos naftas cenas veicinās cenu pieaugumu Latvijā.
Cits inflācijas pieauguma avots – cenu pieaugums apģērbiem un apaviem. Kopumā to cenas palielinājās par 3,6%. Īpaši būtiski pieauga apavu cenas (4,7%), kā arī cenas gataviem apģērbiem (4,17%). Šeit cenu pieauguma iemesls, visticamāk, bija sezonāls – beidzoties apavu un apģērbu atlaižu sezonai, veikali mainīja sortimentu un paaugstināja cenas. Tomēr diezgan interesanta tendence ir tā, ka, neskatoties uz iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, plaša patēriņa preču cenas sarūk ievērojami mazāk, nekā varētu gaidīt.
Trešais būtiskais cenu pieauguma avots ir pārtikas cenu pieaugums, kur cenas mēneša laikā pieaugušas par 0,8%. Arī pārtikas nozarē darbojas sezonālais faktors - galvenais pārtikas cenu dzinulis ir cenu pieaugums dārzeņiem. To cenas mēneša laikā pieauga par aptuveni 15%.
Kopumā izskatās, ka taisnība bija tiem, kas uzskatīja, ka mazas un atvērtas ekonomikas, kāda ir Latvija, apstākļos deflācija nevarēs ilgstoši pastāvēt, sākoties ekonomiskajai izaugsmei citur pasaulē. Inflācija tiks importēta pie mums – arī ar augošām degvielas un ārzemēs ražoto patēriņa preču cenām. Tā kā Latvijā ekonomikas atlabšana sāksies vēlāk nekā citur pasaulē, mums kādu laiku var nākties dzīvot situācijā, kad ienākumi samazinās, bet cenas aug.