Kā DnB NORD iepriekš prognozēja, sākotnējais IKP izmaiņu novērtējums 4.ceturksnī gada griezumā (-17.7%) bija pārāk pesimistisks, un tagad tas ir būtiski uzlabots līdz -16.9%. IKP izmaiņas 2010.gadā kopumā precīzi atbilst jau par gandrīz maģisku kļuvušajam skaitlim: -18%.
Tas ir viens no lielākajiem IKP kritumiem, kas jebkad reģistrēts miera apstākļos, taču 2009.gada sākumā un vidū bija bažas, ka iespējams vēl sliktāks rezultāts: ap -20%. No šāda iznākuma mūs glāba pasaules ekonomikas atlabšana, kas bija straujāka par gaidīto, kā arī eksporta sektora vitalitāte, tam palielinot tirgus daļas krītošos tirgos.
Sezonāli izlīdzinātā IKP samazinājums pret 3.ceturksni varētu būt bijis ~2.5% procentu - to precīzāk uzzināsim rīt. Pašlaik lielākā daļa pazīmju liecina, ka 2009.gada 4.ceturksnis ir bijis pēdējais, kurā sezonāli izlīdzinātais IKP ir samazinājies, taču pieaugums šā gada sākumā varētu būt neliels, līdz 1%, vienlaikus IKP joprojām samazinoties - gada griezumā par 5-6%. Tātad recesija visdrīzāk ir beigusies, taču izaugsmes atjaunošanās nebūs strauja. Par spīti sagaidāmajam pieaugumam ceturkšņu griezumā visa gada garumā, bāzes efekta dēļ IKP 2010.gadā vēl tomēr būs nedaudz mazāks nekā 2009.gadā - par ~ 1.5%.
Jau pērnā gada beigās atsevišķās nozarēs bija plusi, turklāt gada griezumā. Ir augušas t.s. primārās nozares – lauksaimniecība un mežsaimniecība (+11.3%), zvejniecība (+14%). Pieaugums lauksaimniecībā rāda, ka par šo nozari nevar spriest pēc valdošajiem stereotipiem, jo nozares dalībnieki uz āru sniedz gandrīz tikai sliktās ziņas, lai pamatotu pēc iespējas lielāka valsts atbalsta nepieciešamību. Turpina izbrīnīt pašlaik jau lielākā nozare - komercpakalpojumi, kur gada griezumā joprojām ir pieaugums, kaut neliels: +0.6%. Apstrādes rūpniecībā gada griezumā bija 9% kritums, taču pieaugums pret 3.ceturksni. Visstraujāk (par 38.5%) samazinājās būvniecība, un sagaidāms, ka arī šogad šajā nozarē mīnusi būs vislielākie.
Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts