Inspektoru trūkums var veicināt maluzvejniecību (2)

VVD Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktore Evija Šmite skaidro: - Līdz šim katrā Valmieras sektora apvienotajā teritorijā - bijušajos Cēsu, Limbažu un Valmieras rajonā - katrā bija viens vides aizsardzības inspektors. Limbažu rajona teritoriju kontrolēs Cēsu, Valmieras vai Rīgas vides inspektori. Pastiprināta uzmanība būs tieši zivju nārsta laikā pavasarī un rudenī. Liela nozīme būs pašas sabiedrības un pašvaldību aktīvai līdzdalībai. VVD veic sabiedrisko vides inspektoru pretendentu apmācību dabas aizsardzības kontroles jomā. Sabiedrība tiek stimulēta iesaistīties. - Grozījumi Zivju fonda nolikumā paredz šiem inspektoriem materiālu labumu. 40% no naudas, kas iegūta par zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, pēc atsavināto zivju, zvejas rīku un zvejas līdzekļu realizācijas tiek atdota sabiedriskajam inspektoram savas darbības nodrošināšanai.

Ar 1. februāri Valmieras sektoru apvienos ar Rīgas sektoru. D. Amatniekam sāp sirds par ilgu gadu laikā ieguldīto darbu un panākumiem zivju resursu sargāšanā un saglabāšanā, kas tagad nevienam nav vajadzīgs. - Vairs nebūs iespējams pārskatīt visus konkrētās teritorijas ūdeņus. Cenšamies sadarboties ar pašvaldībām, apmācīt sabiedriskos instruktorus, lai vismaz kaut kas būtu. Jo mazāk mēs spēsim visu pārbaudīt, jo vairāk izplatīsies maluzvejniecība. Zivju resursi ir ātri iznīcināmi, taču ļoti lēni atjaunojas. Kas gadu gaitā lolots un sargāts, ir apdraudēts. VVD Valmieras reģionālās Vides pārvaldes direktore Inga Koļegova gan teic, ka maluzvejnieki visus zivju resursus fiziski nespētu iznīcināt. - Nevajag vaimanāt par darbinieku skaita samazināšanu. Sabiedrībai un pašvaldībām pašiem jābūt aktīviem dabas aizsardzības jomā.

Makšķernieku kluba Salackrasti valdes priekšsēdētājs Oļegs Sumčenko piekrīt D. Amatniekam: - Štatu samazināšana ir aplams solis. Vajadzētu vēl cilvēkus likt klāt, citādi ļoti drīz uzplauks maluzvejniecība. Varbūt pēc pieciem gadiem attapsimies pie "sasistas siles". Diemžēl ar mums jau neviens nekonsultējās. Viņaprāt, zivju nārsta laikos vajadzētu algot vēl papildu darbiniekus. Situāciju daudz neatrisināšot arī sabiedrisko vides aizsardzības inspektoru piesaistīšana. - Viņi ir strādājoši cilvēki, dabas aizsardzībai varēs veltīt tikai savu brīvo laiku. Ir vajadzīgi valsts inspektori. To atzīst arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta valsts vides vecākais inspektors Guntars Viļļa. Viņš skaidro, ka tālāka darbība būs atkarīga no valsts piešķirtā finansējuma vides aizsardzībai. - Pagaidām vēl precīzi skaitļi nav zināmi, taču neatkarīgi no tā reidi tiks rīkoti. Nevar visu atstāt pašplūsmā. Ūdenstilpju pārbaudi centīsimies izplānot tā, lai nepaliktu "nenosegti laukumi" - lai aktivitāte nebūtu tikai nārstu laikā, bet cauru gadu, - teic G. Viļļa. Viņš stāsta, ka katru gadu tiek palielināts sabiedrisko vides inspektoru skaits. - Cilvēki ir ieinteresēti. Šobrīd jau 4 kandidāti gaida eksāmenu, pēc kura nolikšanas iegūs sabiedriskā inspektora apliecību. Lai gan... Kaut kad jau entuziasms beidzas. G. Viļļa uzskata - ja tiešām jaunie Zivju nolikuma grozījumi paredz materiālu labumu sabiedriskajiem inspektoriem, tas būtu labs stimuls.