Nupat Bolderājas pludmalē izskalotais aizvēsturiskais, iespējams, 17. gadsimtā darinātais kuģa vraks uzjundījis svaigu interesi par to, kas patiesībā slēpjas jūru un okeānu dzīlēs. Tieši tāpēc piedāvājam izdevuma «History» sastādītu desmit visu laiku slavenāko kuģu vraku sarakstu.
MS Pasaules atklājējs (MS World Discoverer) bija dāņu kruīza kuģis, kas tika izgatavots 1974. gadā. 2000. gadā pie Zālamana salām kuģis uzskrēja uz zemūdens klints un sasvērās uz viena sāna. Pateicoties zibenīgai apkalpes reakcijai, visi pasažieri izglābās un tika operatīvi nogādāti uz cita prāmja.
Ir bijuši vairāki mēģinājumi kuģa vraku saglābt, tomēr neviens no tiem nav bijis veiksmīgs. Tas ir daļēji tāpēc, ka vraks tika pamatīgi bojāts Zālamana salu pilsoņu kara laikā.
Pašlaik kuģa vraks ir populārs tūrisma apskates objekts. Turklāt to iespējams vērot arī vietnē «Google Maps».
Melnais gulbis jeb Melnā gulbja projekts tiek uzskatīts par lielāko nogrimuša zelta atgūšanas operāciju. Ievērojamā dārgumu krava tika atrasta spāņu kara kuģa «Nuestra Senora de las Mercedes» vraka tilpnē. Spāņu kuģis nogrima pie Portugāles krastiem 1804. gadā. Savukārt 2007. gadā amerikāņu pētnieki paziņoja, ka tiem izdevies uziet zeltu 500 miljonu dolāru vērtībā.
Amerikāņu prieki bija īsi, jo Spānija pieteica tiesības uz dārgumiem, kā rezultātā 2012. gadā zelts tika nodots Spānijas varas iestādēm. Tagad tas ir aplūkojams dažādās izstādēs visā valstī.
Prāmja MV Dona Paz nogrimšana ir viena no nāvējošākajām miera laika jūras katastrofām vēsturē. Uz Filipīnās reģistrētā prāmja atradās vairāk nekā 4000 pasažieru, kad tas 1987. gada 20. decembrī sadūrās ar naftas tankeri MT Vector. Ugunsgrēka un sprādzienu virknes rezultātā bojā gāja 4386 prāmja pasažieri. Izdzīvoja vien 24.
Vainots tika elementāru drošības pasākumu trūkums uz kuģa, kā arī problēmas ar komunikāciju. Bija vajadzīgas astoņas stundas, lai Filipīnu glābējiem nodotu ziņu par katastrofu. Ugunsgrēka dēļ lielākā daļa kuģa gāja bojā. MV Dona Paz mūsdienās tiek uzskatīts par Āzijas Titāniku.
18. gadsimta karakuģis «Queen Anne's Revenge» ir slavens ar to, ka piederēja leģendārajam pirātam Melnbārdim. Vispirms kuģis kalpoja britu jūras spēku rindās, bet vēlāk to sagrāba franči un 1717. gadā – pirāti. Lai arī Melnbārdis kuģi izmantoja mazāk nekā gadu, ar to viņš savulaik veica savus lielākos laupījumus. 1718. gadā Melnbārdis kuģi nogremdēja, lai izvairītos no britu uzbrukuma.
Kuģa vraks tika atrasts 1996. gadā netālu no Ziemeļamerikas krastiem. Pašlaik ir atrasts 31 kuģa lielgabals un tūkstošiem artefaktu. Tā kā tas ir viens no nedaudzajiem atrastajiem pirātu kuģiem, tas pašlaik ir ierindots ASV vēsturisko un aizsargājamo vietu sarakstā.
Vasa bija zviedru karakuģis, kas būvēts starp 1626. un 1628. gadu. Kuģis nogrima 1628. gada 10. augustā – vien 20 minūtes pēc sava pirmā brauciena sākšanas, kad to pārsteidza spēcīga vētra un viļņi. Kuģa nogrimšana tika uzskatīta par lielu apkaunojumu Zviedrijas karalim. Lai arī bija vairāki mēģinājumi kuģi glābt, tas neizdevās.
Tikai 1961. gadā tika atrasts kuģa vraks ar tūkstošiem artefaktu. Kuģa korpuss bija pārsteidzoši labi saglabājies. Pateicoties restaurācijai, kuģa vraks pašlaik ir populāra tūrisma apskates vieta.
Mērija Rouza (The Mary Rose) bija Tjudoru kara kuģis, kas viļņus šķēla Henrija VIII valdīšanas laikā. Palaists ūdenī 1511. gadā, tas izturēja vairākas cīņas pret frančiem, britiem un skotiem, līdz beidzot 1545. gadā cīņā pret frančiem nogrima. Tā vraks tika atrasts 1971. gadā, bet izvilkts tika 1982. gadā. Pašlaik tā atliekas apskatāmas Portsmutas muzejā un kuģis kļuvis par vienu no visu laiku dārgākajiem jūras arheoloģijas projektiem.
Amerikāņu karakuģis USS Arizona ūdenī tika palaists 1915. gadā un kalpoja dažādiem mērķiem, sākot ar ASV toreizējā prezidenta Vudro Vilsona eskortēšanu uz Parīzes miera konferenci un beidzot ar piedalīšanos Grieķu-turku karā. 1941. gadā kuģi sabombardēja japāņi. Tas eksplodēja un nogrima, paņemot līdzi 1177 cilvēku dzīvības.
RMS Luzitānija (RMS Lusitania) bija britu okeāna laineris, kas ūdenī tika palaists 1906. gadā. Tas veica 202 transatlantiskos reisus, pirms to iedragāja vācu zemūdenes raidīta torpēda. Kuģis nogrima 1915. gada 7. maijā, līdzi paņemot 1191 cilvēka dzīvību. Daudzi uzskata, ka tieši šis incidents bija galvenais, kāpēc ASV iesaistījās Pirmajā pasaules karā.
RMS Republika (RMS Republic) tika uzbūvēts 1903. gadā un kalpoja kā ar tvaika dzinēju darbināms okeāna laineris. 1909. gada 23. janvārī tas sadūrās ar citu laineri un nākamajā dienā nogrima pie Masačūsetsas krastiem. Bojā gāja seši cilvēki.
Kopš kuģa nogrimšanas pasauli pārņēma sazvērestības teoriju vilnis, proti, daudzi uzskatīja, ka līdz ar kuģi nogrimušas miljoniem dolāru vērtas bagātības. Pašlaik notiek centieni piekļūt kuģa vrakam.
Visiem ir zināms, kas ir Titāniks un kāds bija tā liktenis. Lielākā daļa no mums informāciju par Titāniku ir ieguvuši no slavenās Džeimsa Kamerona filmas «Titāniks», kurā tika iekļauti reāli videomateriāli no Titānika vraka. «Nenogremdējamais» okeāna laineris traģisko reisu sāka 1912. gada 10. aprīlī, bet īsi pirms pusnakts uzskrēja leduskalnam un mazāk nekā trīs stundu laikā nogrima, dzelmē aizraujot 1514 cilvēku dzīvības.
Kuģa vraks tika atklāts 1985. gadā. Tad arī noskaidrojās, ka tas pārlūza uz pusēm. Kuģa puses dzelmē atradās atstatu viena no otras. Kuģa pakaļdaļa ir gandrīz pilnīgi izpostīta, priekšgals ir daudz labākā stāvoklī. Simtiem artefaktu ir nonākuši pētnieku rokās un ir apskatāmi dažādās izstādēs visā pasaulē.
***