Marsa teraformēšana - pagaidām neiespējama (2)

Izrādās, ka viss nebūs tik vienkārši. Jaunākajā pētījumā zinātniekiem ir izdevies noskaidrot, ka uz Marsa nemaz nav tik daudz CO2, kuru varētu tā viegli palaist atpakaļ atmosfērā, lai uzsildītu planētu. Iespējams to varēs realizēt nākotnē, kad cilvēku rīcībā būs nepieciešamās tehnoloģijas.

Marsa teraformēšanas entuziasti uzskata, ka nepieciešams atbrīvot ogļskābo gāzi, tādejādi sarkanās planētas atmosfēra kļūs blīvāka un vidējā temperatūra uz Marsa paaugstināsies, nodrošinot mums pazīstamām dzīvības formām labvēlīgus apstākļus.

Lai arī sarkanās planētas atmosfēra mūsdienās pārsvarā sastāv no CO2, tā ir pārāk retināta un auksta, lai uz planētas virsmas varētu pastāvēt šķidrs ūdens. Atmosfēras spiediens uz Marsa ir mazāk kā 1% no atmosfēras spiediena uz Zemes jūras līmenī. Šķidrs ūdens tur zibenīgi iztvaiko vai sasalst.

Vai situāciju nevar uzlabot, atbrīvojot ogļskābo gāzi un citas siltumnīcas efekta gāzes, kas slēpjas dažādos avotos uz Marsa?

Vienīgās gāzes, kuras uz Marsa sastopamas vērā ņemamā daudzumā, ir ūdens tvaiks un CO2. Izpētot 20 gadu laikā ar dažādiem kosmiskajiem aparātiem iegūto informāciju, zinātnieki ir aprēķinājuši, cik daudz šo gāzu atrodas dažādos avotos, piemēram, polārajos ledājos. Izrādās, ka resursos, kas būtu izmantojami ar mūsdienās pieejamajām tehnoloģijām, ogļskābās gāzes ir nepietiekamā daudzumā, lai uzsildītu atmosfēru. Savukārt pārējie CO2 avoti ir šobrīd neizmantojami.

Kā ar ūdeni?

Uz Marsa ir diezgan daudz ūdens ledus, kuru varētu pārvērst tvaikā. Tomēr pētījumi norāda, ka ūdens tvaiks uz Marsa nebūs labākais risinājums. Bez iepriekšējas atmosfēras uzsildīšanas, izmantojot CO2, ūdens tvaiks atmosfērā nevarēs pastāvēt.

Ogļskābās gāzes iztrūkumu varētu kompensēt ar citām siltumnīcas efektu radošām gāzēm, piemēram, hlorflorogļūdeņražiem vai citiem floru saturošiem savienojumiem. Tomēr šīs gāzes, salīdzinājumā ar CO2, ir ar ļoti īsu mūžu, kā arī to ražošanai būs nepieciešamas milzīgas fabrikas uz Marsa.

Atmosfēras spiediens uz Marsa ir aptuveni 0,6% no Zemes atmosfēras spiediena. Tā kā Marss atrodas tālāk no Saules, lai sasniegtu virsmas temperatūru un nodrošinātu šķidra ūdens esamību uz virsmas, CO2spiedienam jābūt tādam pašam, kāds uz Zemes ir kopējais atmosfēras spiediens. Visbagātīgākais ogļskābās gāzes avots ir polārie ledāji, kuru kušanu un iztvaikošanu varētu veicināt, apsmidzinot ledājus ar putekļiem, kas piesaistītu Saules siltumu. Izrādās, ka milzīgie ledāji paaugstinātu Marsa atmosfēras spiedienu tikai līdz 1,2% no Zemes atmosfēras spiediena.

Vēl viens CO2 avots ir Marsa putekļi. Tos uzkarsējot, varētu atbrīvot gāzi. Tā rezultātā atmosfēras spiedienu varētu palielināt līdz 4% no nepieciešamā.

Trešais avots ir ogleklis, kas slēpjas Marsa iežos. To apstrāde varētu spiedienu pacelt līdz 5%. Protams, ieguves apjoms ir atkarīgs no tā, cik dziļi rok. Ieteicamais minimums būtu aptuveni 100 metri. Iespējams, ka dziļākos slāņos varētu sagrabināt vēl vairāk CO2, bet šo resursu sastāvs nav zināms, nemaz nerunājot par iegūšanas tehnoloģijām - rakšanu un izdalīšanu, kas būtu enerģiju patērējošs pasākums. Piemēram, lai izdalītu ogļskābo gāzi no iežiem, tie būs jāuzkarsē līdz aptuveni 300 grādiem pēc Celsija. Energoietilpīga būtu arī seklo minerālu pārstrāde.

Marsa izpētes rezultāti liecina, ka senatnē Marss varēja būt dzīvībai labvēlīga planēta, ka tur reiz ir plūdis šķidrs ūdens, veidojot upes, ezerus un pat jūras. Kāda katastrofāla notikuma rezultātā Marss ir kļuvis par sausu un aukstu planētu. Saules vējš un starojums turpina pūst prom jau tā niecīgo Marsa atmosfēru. Ūdens un ogļskābā gāze, kas ir aizplūdusi kosmosā, vairs nav atgūstama. Pat, ja izdotos šo procesu apturēt, samazinot Saules vēja iedarbību, dabīgie gāzes izdalīšanās procesi nespēs atjaunot Marsa atmosfēru. Aprēķini liecina, lai dubultotu esošo spiedienu dabīgo procesu rezultātā, būs nepieciešami vismaz 10 miljoni gadu.

Daudz tuvāka zinātniskajai fantastikai ir nepieciešamo resursu piegādāšana no ārpuses, piemēram, novirzot uz Marsu asteroīdus un komētas. To būs vajadzīgs tūkstošiem.

Tā kā nekas cits pagaidām neatliek kā tikai sapņot par ābelēm, kas kādreiz ziedēs uz Marsa. Šobrīd tur daudz maz labi jūtas roboti. Tuvākajā nākotnē turp varētu doties arī pirmie cilvēki, bet viņiem nāksies dzīvot īpaši pielāgotās telpās un vienmēr, ejot ārā, vajadzēs uzvilkt skafandru. Šobrīd tikai uz Zemes mēs varam ievilkt pilnu krūti svaiga gaisa.