Gandrīz Lasvegasa!

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: TVNET

Luksusa viesnīcas, kazino, restorāni, naktsklubi, šokolādes brūnas skaistules bikini peldkostīmos, palmas un jūra, kas saplūst ar pilsētu, kur satumstot uzbango nakts dzīve.. Batumi ir Gruzijas Lasvegasa - ļoti moderna kūrortpilsēta, kas pēdējās desmitgadēs piedzīvo strauju uzplaukumu.

Gruzija ir tikai nedaudz lielāka par Latviju, bet daba te ir tik daudzveidīga, ka rodas sajūta: valsts ir milzīga. Paši gruzīni smejas, ka viņiem, lai sajustu dažādību, nekur tālu nav jābrauc – tepat ir sniegoti kalni, akmeņainas nogāzes, mežonīgas upes ekstrēmai laivošanai, egļu un priežu meži, palmas, Melnā jūra.

Gruzijā atrodamas gan neskartas dabas oāzes, kur cilvēks savu kāju nav spēris, gan futūristiska arhitektūra un debesskrāpji.

Dažādība, pretrunas, krāsas, smaržas, garšas – tāda ir Gruzija. Valsts, kurā tu sajūties pa īstam dzīvs.

Kalni, delfīni, kazino

Tūrisma operators «Interlux Travel» izvizina cauri tējas plantācijām un mēs tuvojamies autonomā Adžārijas reģiona administratīvajam centram - Batumi, kas ir otra lielākā Gruzijas pilsēta, nozīmīgs ekonomiskais centrs. Arī iedzīvotāju skaita ziņā tā apsteidz padomju laiku ražošanas centru – Kutaisi – pilsētu, kurā šobrīd atrodas Gruzijas parlaments. Tepat netālu ir Turcijas robeža, kaut kur līdzās vijas apburošie Adžārijas kalni. Batumi apkārtnē ir vairāki mazāki kūrorti, kur var patverties rāmākas dzīves cienītāji. Visur var nopirkt jūras zivis un par lētu naudu sarunāt izbraucienu ar kuteri pa jūru.

Batumi pārsteidz! Viena pie otras rindojas stiklotas augstceltnes, kliedzoši kazino un naktsklubi, postmodernās arhitektūras brīnumi. Investīcijas ir acīmredzamas. Dārgas viesnīcas tiek celtas milzu ātrumā.

No pilsētas svelmes tveramies zem palmu zariem. Milzīgs kaktuss saplaucis lieliem, rozā ziediem. Saule, koši zilas debesis, zilganzaļa jūra. Realitāte kā banāli skaistā skatu kartiņā. Grezni uzdzīvot un notriekt naudu kazino šurp ierodas kaimiņos esošās Turcijas pilsoņi. Kūrortu iecienījuši krievi, arābi, poļi, ierodas aizvien vairāk ir eiropiešu. Batumi ir pilsēta, kas iepatīkas gan senatnes, smalkas arhitektūras un vēstures cienītājiem, gan tiem, kas alkst mesties uzdzīvē un prieka virpulī.

FOTO: TVNET

Dzīvi svinēt te tiešām var ik uz soļa – restorāni ar skatu uz jūru un izsmalcinātu ēdienkarti. Lasis, haizivs, jūras ķemmītes, sarkanie ikri, sautēta jēra gaļa ar baklažāniem un valriekstiem. Gastronomiskā baudā Gruzijā pārtop visparastākie dārzeņu salāti, jo Latvijā tik sulīgus un aromātiskus tomātus var atrast tikai superomes dārziņā. Arī melonei un arbūzam ir apburoša medaina garša. Bankrotēt neizdosies pat visdārgākajā Batumi restorānā ar mākslīgi uzskrūvētām cenām. Augstā sāls koncentrācija Melnajā jūrā ļauj viegli turēties virs ūdens un ilgi peldēt nejūtot nogurumu. Mums ierasto pludmales smilšu vietā ir akmeņi, bet tas nekas, jo speciālas gumijas čībiņas tirgotāji pienes klāt. Jūras plašumos var doties ar jahtu, katamarānu vai izmest līkumu virs pludmales ar deltaplānu.

Ja paveicas, var ieraudzīt delfīnus. Saulrietu sagaidu pastaigājoties pa pludmales promenādi un zvilnot atpūtas krēslā pie jūras ar vēsa Saperavi glāzi rokās.

Tāpat kā Tbilisi, arī Batumi dienā un naktī ir kā divas dažādas pilsētas. Līdzko satumst pilsēta uzsāk daudzkrāsainu gaismu spēli. Ielas pielīst ar noslēpumainām ēnām, nokaitētajā gaisā virmo erotiskas noskaņas. Tomēr Batumi centrā nemanu nevienu, kas būtu piedzēries un uzvesti rupji. Šķiet, ka viegls, pacilājošs reibums ir visu laiku – tas nepāriet, bet arī dzērumā nepārvēršas.

Pilsētas vaibsti

Senos laikos Batumi bija grieķu kolonija Bathys. Batumi pieminēta jau Aristoteļa darbos. No 16. līdz 19.gadsimtam Batumi bija Osmaņu impērijas sastāvā, pēc tam Krievijas. Kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Batumi ir nozīmīga naftas eksporta osta Melnās jūras krastos. Cauri Batumi izbūvēts dzelzceļš, ir arī lidosta. Pilsētā atrodas Gruzijas Nacionālā zinātņu akadēmija, jūras un policijas akadēmija, vairākas augstskolas, konservatorija. Batumi ir vairāki teātri, opera, cirks un 1912, gadā dibinātais botāniskais dārzs.

Labo iespaidu par kūrortpilsētu mazliet sabojā uzbāzīgie ubagotāji.

Sievietes garos, košos brunčos ar zīdaiņiem pie krūtīm izstiepušas kājas sēž uz ietvēm skaļi lūdz naudu.

Kad ieejam parkā, pie mums metas mežonīgu, nosmulētu bērnu bariņš – lēkā, kliedz, apgrābsta mūs un atkal jau diedelē naudu. Mūsu gids Andro paskaidro, ka Gruzijas valdībai pamatīgas galvassāpes sagādā Moldovas romi un kurdi. Viņu dēļ Tbilisi izveidota Tūrisma policija, kas ierobežo uzbāzīgo naudas prasīšanu. Tāpēc mazākumtautības pārcēlušās uz karstāko tūrisma pilsētu – Batumi. Andro saka, ka Gruzijas valdība ar šo problēmu netiek galā, jo līdzko tā mēģina ierobežot romu aktivitātes, iejaucas cilvēktiesību organizācijas, prasot nodrošināt viņiem apstākļus, lai nav jāubago. Andro piemetina, ka nereti šīm mazākumtautībām ir labāki apstākļi kā gruzīnu pensionāriem un trūcīgām ģimenēm.

FOTO: TVNET

SPA no zemes dzīlēm

Plašo septiņu dienu Gruzijas programmu noslēdz brauciens uz vēl vienu kopš seniem laikiem populāru kūrortu - Boržomi – Karagauli nacionālo parku, kas atrodas tā sauktajā centrālajā Gruzijā, Mazajā Kaukāzā. Pa ceļam acis priecē neskarti, biezi, zaļi kalnu meži, subalpīnās un alpīnās pļavas. Nacionālais parks plešas 7000 kvadrātkilometru platībā. Uz kalnu kūrortu Boržomi jābrauc cauri garam klintī izcirstam ceļam. Pilsētiņa ir sena, gleznaina, eiropeiska, attīstījusies 19. gadsimtā, kad tika atklātas slavenā minerālūdens dziednieciskās īpašības un sākās tā plašāka izmantošana ārstnieciskos un rehabilitācijas nolūkos.

Vai boržomi no pazemes avota garšo tāpat kā boržomi pudelēs? Nē! Lai gan dzirkstošajam ūdenim, kas nāk no avota, ir sēra jeb tāda kā olu piegarša, tas man šķiet garšīgāks nekā komerciālais pudeļu ūdens.

Var jau būt, tas tāpēc, ka 19. gadsimtā atrastais ūdens sen jau beidzies un ražošanai izveidoti jauni urbumi. Pie pilsētas avotiņa koši krāsojušās sievas tirgo suvenīrus un dažāda lieluma tukšās pudeles, kurās iepildīt veselīgo ūdeni. Mūs gan pabrīdina, lai dzeram uzmanīgi – pie daudzajiem ķīmiskajiem elementiem un savienojumiem nepieradis vēders var arī saniknoties. Līdzās glamūrīgai viesnīcai, kas nekaunīgi izpletusies, norobežojot pieeju kalniem, ir mazas, greizas vietējo mājeles, kurās var izīrēt dzīvokli vai istabu.

Uz Božomi regulāri atpūsties brauc ne vien ārzemnieki, bet arī gruzīni no citiem reģioniem. Kur te ir kāda ārstniecības iestāde ar minerālūdens atjaunojošajām procedūrām un vannām tiem, kas nedzīvo SPA viesnīcās, tā arī nesaprotu. Atliek baudīt spirgto gaisu un dzert vulkānisko ūdeni tik, cik lien. Un ko gan vēl vajag, ja tas palīdz pret aknu, nieru kaitēm, ārstē čūlas gastrītu, attīra organismu un uzlabo vielmaiņu, Runā, ka līkumojot pa kalnu taciņām var nokļūt pasakainos, siltos un burbuļojošos sērūdens baseinos. Iztēlojos cik traki skaista kalnu pilsētiņa ir rudenī, kad lapas iegūst zeltainu nokrāsu, un ziemā, kad sarma vizuļo egļu mežģīnēs un kalniem ir baltas cepures.

FOTO: TVNET

Mazliet laimīgāki, nekā patiesībā

Jā, starp citu, ceļojums izdosies, vai “nu tā..” lielā mērā ir atkarīgs no cilvēka, kas vada grupu – no viņa radošuma, stāstnieka talanta, aizrautības, humora devas un cilvēkmīlestības. Septiņas dienas Gruzijā mūs – ceļotājus no Latvijas, Igaunijas, Baltkrievijas mazliet laimīgākus nekā esam patiesībā padarīja “Interlux Travel” gids Gruzijā Andro Matinians. Andro izdevās - septiņas dienas noturēt divdesmit garlaikotu eiropiešu uzmanību. Viņš ir dzimis Tbilisi jauktā ģimenē – tēvs ir armēnis, mamma gruzīniete. Kopš bērnības ģimenē viņš runājis vairākās valodās – gruzīnu, armēņu, krievu. 2008. gadā, kad Gruzijā plosījās karš ar Krieviju, nākotne bija neskaidra, tāpēc viņš vienlaikus studēja Tbilisi aviācijas universitātē un neklātienē Ukrainā studēja tūrisma menedžmentu. Jau studiju laikā viņš sāka strādāt par gidu un drīz vien kļuva par Gruzijas gidu asociācijas biedru. Andro plus ir lieliskā krievu valoda, jo izrādās, ka labā krievu valodā, bez akcenta runājošu, turklāt vēl profesionālu gidu Gruzijā ir gaužām maz, vieglāk atrast angļu valodas gidu.

“Ceļojums maina cilvēku, viņa domāšanu, jo, redzot, kā dzīvo citi, cilvēks spēj savādāk palūkoties arī uz savu dzīvi un problēmām,”

saka Andro, piemetinot, ka, lai gan sezonas laikā darba ir ārkārtīgi daudz, viņš nenogurst, jo dažādie ceļotāji, ko izdodas sastapt, dod stimulu.

Kad lidmašīna paceļas virs mākoņiem un es ieraugu skaistāko saullēktu savā dzīvē, zinu, ka Tbilisi noteikti atgriezīšos – lidojums ilgst tikai mazliet vairāk par trim stundām, apmēram tikpat ilgi kā no Rīgas līdz Daugavpilij.

Raksts tapis sadarbībā ar tūrisma operatoru «Interlux Travel».

Uz augšu