Nedēļa pasaules fokusā: Gruzijas karš, «Novičok» sankcijas nedēļas notikumu apskats

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: SCANPIX

Vasaras svēlme sāk atkāpties. Tomēr to pašu nevar teikt par notiekošo pasaules politikā. Šajā nedēļā turpināja uzdarboties ASV un padarīja dzīvi grūtāku gan Irānai, gan Krievijai. Pasaule arī sagaidīja desmitgadi šausminošajam Krievijas-Gruzijas karam. Tikmēr Kanāda saprata, ka ar Saūda Arābiju joki mazi, bet pār Āfrikas smiltīm pārlaidās miera balodis. Ieskaties svarīgākajos nedēļas notikumos uz starptautiskās politikas skatuves!

ASV un ES

7. augustā ASV prezidents Donalds Tramps pieņēma lēmumu atjaunot daļu no sankcijām pret Irānu, kuras bija iesaldētas kopš «kodolvienošanās» pieņemšanas 2015. gadā. Atjaunotās sankcijas skars valsts piekļuvi globālajai finanšu sistēmai, aizliegs ASV dolāru iepirkšanu un noteiks ierobežojumus vērtspapīru un zelta tirdzniecībai. Tāpat sankcijas tiks piemērotas arī paklāju, veselības, automobīļu un citām lielākajām Irānas ražošanas industrijām. Tas papildinās arī aizliegumu ASV biznesa sektoram iesaistīties darījumos ar Irānu un pārdot irāņiem lidmašīnas. Kritiku Trampa lēmumam ir paudusi Eiropas Savienība (īpaši Francija, Vācija, Lielbritānija, Itālija), kuras uzņēmējiem Irānā ir nopietnas intereses. Tie ir nobažījušies, ka ASV sankcijās ietvertais aizliegums stāties biznesa saistībās ar Irānu arī ārējiem uzņēmumiem (pretējā gadījumā draud bargi sodi) aizslēgs durvis uz milzīgo Irānas tirgu. Jau tagad daudzi starptautiski uzņēmumi ir šajā valstī slēguši savas filiāles.

FOTO: EPA/Scanpix

Kāpēc tas ir svarīgi?

ASV atjaunotās sankcijas ir daļa no Trampa stratēģijas piespiest Irānu sēsties pie sarunu galda un pieņemt jaunu «kodolvienošanos». Prezidents pamatoti uzskata, ka Obamas laikā noslēgtais līgums neatrisina jautājumus, kuri ir vitāli svarīgi ASV interesēm Tuvajos Austrumos – Irānas ballistisko raķešu programmu un apdraudējumu Saūda Arābijai un Izraēlai. Valdība Teherānā pagaidām ir noraidījusi vēlēšanos slēgt jaunu vienošanos un iesaistīties dialogā ar ASV. Tikmēr Eiropas Savienība izmisīgi mēģina aizsargāt Irānas piekļuvi globālajai ekonomikai un plāno aktivizēt īpašu klauzulu, kura sodītu ES uzņēmējus par pakļaušanos ASV diktātam. Ir jautājums vai šis solis būs pietiekams, lai novērstu valsts ekonomisko lejupslīdi. Tas varētu kļūt īpaši aktuāli novembrī, kad ASV plāno arī atjaunot sankcijas Irānas enerģētikas sektoram, kurš sastāda lielāko valsts ekonomikas daļu.

Krievija

8. augustā ASV valsts departaments paziņoja, ka Krievijai tiks piemērotas jaunas sankcijas par Lielbritānijā veikto uzbrukumu ar nervus paralizējošo vielu «Novičok» bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai. ASV šo lēmumu pamatojusi ar starptautisko tiesību normu pārkāpumu, kuras regulē ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu. Par šo sankciju raksturu pagaidām konkrētas informācijas nav, taču paredzams, ka tās varētu stāties spēkā jau 22. augustā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Martā notikusī Skripaļu saindēšana jau ilgstoši ir bijis sāpīgs punkts Krievijas-Rietumu attiecībās. Vēl marta beigās Rietumvalstis protestēja pret Maskavas visatļautību un izraidīja aptuveni simts Krievijas diplomātus (tai skaitā viens tika izraidīts no Latvijas). Par spīti Donalda Trampa administrācijas mēģinājumiem veidot dialogu ar Krieviju, lēmums pieņemt papildu sankcijas liecina par Trampam uzliktajiem ierobežojumiem. Šie ierobežojumi saistās ar republikāņu atbalstītāju kritiku, kuri redz vēl nesen notiekošo Trampa-Putina samitu kā nodevību. Lai pārliecinātu apkārtējos par savu uzticību, Tramps ir spiests tuvākajos mēnešos uzturēt agresīvāku nostāju pret Krieviju. Var arī uzskatīt, ka politiķis bija pārrēķinājies, jo samits savā ziņā bija mēģinājums parādīt amerikāņiem, ka Tramps ir pretstats Obamam. Atliek tikai vērot Putina reakciju uz notiekošo, kurš vēl nesen paziņoja par gatavību ierasties vizītē Vašingtonā.

Postpadomju telpa

7. augustā apritēja desmit gadi kopš Krievijas-Gruzijas konflikta sākuma, kura ietvaros Krievija 5 dienu laikā pilnībā sagrāva Gruzijas armiju un okupēja daļas no valsts teritorijas. Pēc aptuvenajiem aprēķiniem, Gruzijas puse zaudēja 372 pilsoņus - 168 karavīrus, 188 civiliedzīvotājus un 16 policistus, bet aptuveni 1700 civiliedzīvotāji tika ievainoti. Krievijas puse zaudēja 64 karavīrus un 283 militāristi tika ievainoti. Liels ievainoto skaits bija arī tās sabiedrotajiem osetīniem - 162 civiliedzīvotāji. Vislielākās problēmas Gruzijas-Krievijas karš radīja saistībā ar valsts iekšpusē pārvietotajām personām. Pamatojoties uz Pasaules bankas datiem, to skaits sasniedza 127.000. Daudzi gruzīni, kuri iepriekš dzīvoja Dienvidosetijā un Abhāzijā, etnisku draudu dēļ bija spiesti bēgt uz Gruzijas dienvidiem.

FOTO: AFP/SCANPIX

Kāpēc tas ir svarīgi?

Krievijas-Gruzijas karš 2008. gadā bija uzskatāms par pirmo modinātāja zvanu Rietumiem un skaidri parādīja, ka Krievija ir gatava izmantot spēku, lai aizsargātu tās intereses savā pierobežā. Desmit gadus vēlāk, Krievijas ārpolitika nav mainījusies. Tā vēl arvien asi kritizē NATO paplašināšanos un uzsver, ka alianse to ir ielenkusi. Par valsts gatavību pielietot spēku norādīja arī notikumi Ukrainā 2014. gadā, kuri nopietni par drošību lika nobažīties Baltijas un Austrumeiropas valstīm. Atliek tikai cerēt, ka NATO spēku klātbūtne Baltijā un Polijā Krievijai neliks justies pārāk tramīgai. Tāpat ir jācer, ka NATO arī spēs parādīt Krievijai, ka Austrumeiropas drošība ir visas alianses drošība. Balansēšana starp diviem grāvjiem nākotnē noteikti turpināsies.

Tuvie Austrumi

6. augustā Saūda Arābija pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Kanādu un izraidīja tās vēstnieku. Tāpat tika apturēts dialogs par jauniem tirdzniecības un investīciju līgumiem. Valdība Rijādā paziņoja arī par plāniem atņemt stipendijas aptuveni 7000 Kanādas studentu, kuri pagaidām studē Saūda Arābijā un par lēmumu pārtraukt tiešos lidojumus no Rijādas uz Toronto. Šis lēmums tika pieņemts pēc Kanādas ārlietu ministres Kristjas Frīlendas aicinājuma atbrīvot vairākus cilvēktiesību un sieviešu tiesību aktīvistus, kuri nesen karalistē tika arestēti par režīmam nevēlamām darbībām. Saūda Arābija savu atbildes reakciju ir pamatojusi ar Kanādas iejaukšanos karalistes iekšējās lietās.

FOTO: EPA/Scanpix

Kāpēc tas ir svarīgi?

Diplomātiskais konflikts norisinās laikā, kad Saūda Arābija cenšas parādīt pārējai pasaulei atvērtas un liberālas valsts tēlu. Šāda apkārtējo redzējuma veicināšana ir daļa no pašreizējā Saūda Arābijas kroņprinča Muhameda Bin Salmana ekonomiskās stratēģijas, kura paredz lielāku ārējo investīciju veicināšanu. Kroņprincis cer, ka ar ārējā kapitāla palīdzību būs iespējams samazināt valsts atkarību no naftas eksporta un veicināt ilgtspējīgu ekonomisku izaugsmi. Tāpat ārējiem investoriem būtu jārada nepieciešamās darba vietas jauniešu bezdarba samazināšanai. Saūda Arābija arī nesen atļāva sievietēm vadīt auto, kura ilgstoši bija tikai vīriešu privilēģija. Rijādas un Toronto sadursme uzmanīgi veidoto tēlu aptraipa un rada investoros šaubas.

Āfrika

9. augustā Dienvidsudānas prezidents Silva Kīrs izsniedza amnestijas rīkojumu dumpiniekiem, kuri cīnijās pret viņa vadīto valdību pilsoņu karā. Amnestija tika piešķirta arī viņa kādreizējam vietniekam un lielākā dumpinieku grupējuma SPLM-IO līderim – Rīkam Mašaram. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch jau ir izteikusi aicinājumu pozitīvo virzību turpināt un atbrīvot arī ieslodzītos valdības kritiķus.

Dienvidsudānas prezidents Silva Kīrs

FOTO: AP/Scanpix

Kāpēc tas ir svarīgi?

Pilsoņu karš Sudānā norisinās jau kopš 2013. gada un tikai 6. augustā tika parakstīts pamiera līgums. Lai gan iepriekšējie mēģinājumi Dienvidsudānā panākt mieru ir beigušies bez rezultātiem, konfliktā iesaistītās puses ir noslēgušas arī vienošanos par jaunas valdības izveidi, kurai būtu jānodrošina vienlīdzīga varas sadale starp dumpinieku un valdības pārstāvjiem. Amnestijas rīkojuma izsniegšana ir būtisks solis savstarpējās uzticības veicināšanai un varētu palīdzēt uzturēt iesākto politisko dialogu. Kara ietvaros Sudānas ekonomika ir tikusi izpostīta un tā tika atzīta par 2018. gada nabadzīgāko valsti.

Uz augšu