/nginx/o/2018/08/10/11171313t1h2c3b.jpg)
ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna vēsturiskā tikšanās šā gada jūnijā radīja piesardzīgas cerības, ka Ziemeļkoreja varētu sākt pakāpeniski “atvērt” savu ekonomiku. Šāda perspektīva būtu ļoti pozitīvs pavērsiens arī ekonomistiem no visas pasaules, kuru iespējas iegūt informāciju par to, kā realitātē funkcionē Ziemeļkorejas ekonomika, līdz šim ir bijušas visai ierobežotas, vēsta ASV aģentūra “Bloomberg”.
Ziemeļkoreja detalizētu ekonomikas statistiku pārtrauca publiskot pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, un nākamās četras desmitgades vienīgie reālie ekonomiku raksturojošie skaitļi bija iegūstami no ierobežotajiem valsts ikgadējā budžeta ieņēmumu un izdevumu datiem.
Šo absolūto skaitļu publiskošanu Ziemeļkorejas valdība pārtrauca šā gadsimta sākumā. Kopš tā laika Ziemeļkorejas valdība katru gadu publisko vien procentuālās izmaiņas gan ekonomikai kopumā, gan vairākiem dīvaini raksturotiem sektoriem.
Piemēram, saskaņā ar oficiālajiem datiem, vispārējā nacionālā ekonomika 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, esot palielinājusies par 5,5%.
Savukārt kopējie valsts izdevumi auguši par 5,1%.
Tikmēr investīcijas tehnoloģijās un zinātnē augušas par 7,3%, bet izdevumi valsts ekonomiskās neatkarības stiprināšanai pieauguši par 4,9%.
Izdevumi veselības aprūpei un izglītībai auguši par attiecīgi 6% un 5,9%. Izdevumi sportam palielinājušies par 5,1%, bet izdevumi mākslai un literatūrai - par 3%. Savukārt valsts izdevumi mežu atjaunošanai auguši par 4,9%.
Ziemeļkorejas sniegtie skaitļi nav pārbaudāmi, un tas nozīmē, ka datu faktiskā neesamība liek starptautiskās sabiedrības ekonomistiem improvizēt, izsakot savas aplēses attiecībā uz Ziemeļkorejas ekonomiku.
ASV bāzētā Petersona Starptautiskās ekonomikas institūta (PIIE) eksperts Ziemeļkorejas jautājumos Markuss Nolands iepriekš izteicies, ka viņš tikai daļēji joko, kad apgalvo, ka Ziemeļkorejas ekonomiku raksturojošos skaitļus viņam nākas izgudrot.
Par vienu no autoritatīvākajiem avotiem Ziemeļkorejas ekonomikas jautājumā uzskatāma Dienvidkorejas Centrālā banka, kas katru gadu publisko Ziemeļkorejas ekonomikas aplēses, tās balstot gan uz valdības institūciju, gan privāto organizāciju, gan arī izlūkdienestu sniegto informāciju.
Saskaņā ar Dienvidkorejas Centrālās bankas jūlijā publiskotajām aplēsēm, Ziemeļkorejas ekonomika 2017.gadā samazinājās par 3,5%, kas bija lielākais kritums kopš 1997.gadā reģistrētā samazinājuma 6,5% apmērā.
Dienvidkorejas Centrālā banka uzskata, ka Ziemeļkorejas ekonomikas lejupslīdi pagājušajā gadā galvenokārt veicināja sausuma un Ziemeļkorejai noteiktā starptautisko sankciju režīma negatīvā ietekme, vēsta Dienvidkorejas aģentūra «Yonhap».
Saskaņā ar Dienvidkorejas Centrālās bankas aplēsēm, Ziemeļkorejas nacionālais kopienākums (NKI) 2017.gadā bijis 32,2 miljardi ASV dolāru, kas veido vien 2,1% no Dienvidkorejas NKI.
Savukārt Ziemeļkorejas NKI uz vienu iedzīvotāju pērn veidojis vien 1285 dolārus, kas atbilst 4,4% no Dienvidkorejas NKI uz vienu iedzīvotāju.
Atšķirībā no iekšzemes kopprodukta (IKP), Ziemeļkorejas NKI tiek iekļauti arī ienākumi no šīs valsts iedzīvotāju veiktajām ekonomiskajām darbībām ārvalstīs.
Dienvidkoreja prognozē, ka Ziemeļkorejas ekonomika samazināsies arī 2018.gadā.
Seulas Nacionālās universitātes eksperti Ziemeļkorejas jautājumos prognozē, ka Ziemeļkorejas ekonomika šogad varētu samazināties vismaz par 5%.
Pat tad, kad aplēses attiecībā uz Ziemeļkorejas ekonomiku tiek apkopotas, tās ļoti bieži nav savstarpēji salīdzināmas, jo vienas aplēses tiek izteiktas vietējā valūtā, citas, piemēram, ASV dolāros pēc attiecīgā gada vērtības, savukārt vēl citas – ASV dolāros, kuru vērtība izlīdzināta atbilstoši inflācijai.
Tad kāpēc Dienvidkoreja un citas organizācijas turpina publiskot datus par Ziemeļkorejas ekonomiku, ja tie ir nepilnīgi un aptuveni? Vācijas ekonomists un atzīts eksperts Ziemeļkorejas jautājumos Ridigers Franks to saista ar pieprasījumu un piedāvājumu: «Ja jūs turpināsiet pieprasīt skaitļus, beigu beigās jums tie tiks arī piedāvāti.»
