Turpmāk atbalstu mežaudzes atjaunošanai varēs saņemt arī pēc vēja, sausuma, spēcīgu lietavu, sniega un citu apstākļu postījumiem, paredz otrdien valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par Eiropas Savienības atbalstu ieguldījumiem meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā.
Noteikumi precizē tiesisko regulējumu apakšpasākumā "Meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošana".
Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka tā kā mežaudzes posta ne vien ugunsgrēki, bet arī abiotisku faktoru, piemēram, vēja, sausuma, spēcīgu lietavu, sniega un citu apstākļu, ietekme, noteikumos grozījums izdarīts, lai ietvertu visus šādus faktorus un nebūtu jāizdara atkārtoti grozījumi noteikumos par katru no iespējamajiem mežaudzi postošajiem apstākļiem.
Līdz šim atbalstu mežaudžu atjaunošanai varēja saņemt par platību, par kuru Valsts meža dienests sniedza atzinumu, ka tajā ir bijis ugunsgrēks, dabas katastrofa vai kaitēkļu un slimību bojājumi, kuru dēļ mežaudze ir iznīcināta.
Bieži vien pēc postošiem laikapstākļiem, kas pielīdzināmi dabas katastrofām, piemēram, ilgstoša sausuma, spēcīgām lietavām, plūdiem un līdzīgiem laikapstākļiem, postījumi ir tik būtiski, ka mežaudzes ir jāatjauno, skaidro ZM. Tā, piemēram, 2017.gada 28.decembrī spēcīgo rudens lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ mežsaimniecībā tika izsludināta katastrofas situācija meža nozarē. Tobrīd pieejamie atbalsta instrumenti neparedzēja iespēju meža īpašniekiem, kuru audzes ir iznīcinātas šīs dabas katastrofas dēļ, saņemt atbalstu šo audžu atjaunošanai. Līdzīga situācija ir arī gadījumos, kad ilgstošs sausums būtiski ietekmē meža atjaunošanas un ieaudzēšanas kvalitāti.
Paredzēts, ka atzinumu par to, ka mežaudze ir iznīcināta, tāpēc mežs konkrētajā platībā ir atjaunojams, Valsts meža dienests sniedz arī tad, kad atbalstu audžu atjaunošanai var saņemt par platību, kurā postījumi radušies sausuma, ūdens vai citu faktoru ietekmē.
