Atkārtoti nespēj vienoties par Krasnogolova virzīšanu Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja amatā (1)

Jautājumu par atkārtotu Krasnogolova iecelšanu amatā komiteja skatīja jau 12.jūnijā, un jau tad opozīcijas deputāti norādīja, ka, viņuprāt, uz bāriņtiesas priekšsēdētāja amatu būtu jāsludina amata konkurss. Tāpat deputāti norādīja, ka, balstoties uz Bāriņtiesas likumu, organizējot bāriņtiesas priekšsēdētāja amata vēlēšanas, attiecīgās pašvaldības dome jāizprasa no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) atzinums par bāriņtiesas darbību pēdējo triju gadu periodā, taču tobrīd šis atzinums nebija saņemts.

Vairāki deputāti ar jautājumiem sēdē vērsās tieši pie komitejas vadītājas Olgas Veidiņas (GKR), norādot, ka viņa Krasnogolova virzīšanas procesā pieļāvusi vairākus likumpārkāpumus. Deputāti Juris Pūce (LA) un Olafs Pulks (V) jautāja, kādēļ Veidiņa domes priekšsēdētājam nosūtījusi vēstuli visas komitejas vārdā, kurā norāda, ka komiteja atbalsta Krasnogolova virzīšanu trešajam amata termiņam bez atklāta konkursa rīkošanu, ja komiteja šādu lēmumu nekad nav pieņēmusi un skatījusi pēc būtības.

Veidiņa sacīja, ka, viņasprāt, Krasnogolovs ir atbilstošs ieņemamajam amatam un arī domes personāla daļa akceptu vēstulei esot paudusi. Uz jautājumu, kādēļ lēmumu par šādas vēstules nosūtīšanu komitejas vārdā viņa pieņēmusi vienpersoniski, Veidiņa atbildēt nespēja.

Lai gan šajā sēdē deputāti varēja iepazīties ar VBTAI atzinumu par Krasnogolovu, deputāte Linda Ozola (JKP) vērsa komitejas vadītājas uzmanību arī uz to, ka, balstoties uz likumu, priekšsēdētājs amatā jāapstiprina pusgadu pirms pilnvaru termiņa beigām, kas Krasnogolovam ir 9.decembris, taču to nevar veikt bez minētā VBTAI atzinuma.

"Jūnijā, kad skatījām šo jautājumu - mums tāda atzinuma nebija. Kādēļ Jūs virzījāt pieņemšanai lēmumprojektu, labi zinot, ka pēc likuma to darīt nedrīkst," jautāja Ozola. Veidiņa norādīja, ka darījusi to tādēļ, ka uz to VBTAI bija kavējuši atzinuma iesniegšanas termiņus, taču lēmumu vajadzēja pieņemt. Uz jautājumu, kādēļ atzinums VBTAI netika pieprasīts laicīgi, lai arī pats Krasnogolovs esot uz to vērsis Veidiņas uzmanību, komitejas vadītāja arī atbildi sniegt nevarēja.

Kā skaidroja Rīgas domes Personāla nodaļas vadītāja Rita Logina, likumā noteiktais pusgada termiņš paredzēts, lai jaunais iestādes vadītājs varētu apgūt jauno darba specifiku un iegūt visas darbam nepieciešamās zināšanas. Ja šis pusgads ievērots netiek, bāriņtiesu turpina vadīt tās iepriekšējais vadītājs līdz brīdim, kad tas notiek.

Vēl Ozola vērsa Veidiņas uzmanību uz to, ka VBTAI atzinumā paustā informācija liecina, ka saņemtas vairākas privātpersonu sūdzības par bāriņtiesas vadītāja attieksmi un ka tās esot nosūtītas domei izvērtēšanai. "Kas ir noticis ar šīm sūdzībām? Kas tajās ir teikts un kāds ir domes vērtējums," taujāja Ozola.

Veidiņa gan uz to atbildēja, norādot, ka viņas pienākums nav izvērtēt "kaut kādu personu sūdzības" un bāriņtiesas darbu vērtē Tieslietu ministrija, VBTAI vai citas inspekcijas. "Es varu lūgt tikai bāriņtiesai pastāstīt konkrēto situāciju, bet ne to vērtēt," sacīja Veidiņa, piebilstot, ka, ja reiz viņa virza Krasnogolovu atkārtotam termiņam, izvērtējums esot bijis pozitīvs. Kolēģiem gan izvērstāku informāciju viņa nesniedza.

Pašu Krasnogolovu vairāk nekā trīs stundas domnieki iztaujāja par viņa personīgajiem un profesionālajiem uzskatiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi valstī, kā arī vairākiem VBTAI atzinumā minētajiem aspektiem, piemēram, to, ka viņa darbībā konstatēti ētikas pārkāpumi, kas grauj iestādes prestižu. Krasnogolovs gan norādīja, ka viņu "dziļi personiski aizskar" šāds vērtējums, jo viņa ieskatā viņš nekādus ētikas pārkāpumus nav veicis un to vēlāk atzinusi arī Ētikas komisija.

Veidiņa pauda viedokli, ka, viņasprāt, atzinums par darba ētisko daļu nav kompetents, jo VBTAI vadība mainījusies pirms pieciem mēnešiem un tā "nevar objektīvi vērtēt Krasnogolova ieguldījumu visu darba gadu gaitā".

Vēl deputāti jautāja, ko viņš šo gadu laikā darījis savu darbinieku labā, lai uzlabotu viņiem darba vidi, kā arī kas darīts bāriņtiesas darba uzlabošanai kopumā. "Esam sakārtojuši datu sistēmu, atjaunojuši bāriņtiesas telpas un no 12 nodaļām izveidotas ir astoņas, kas ļāvis samazināt administratīvo slogu. Šajos gados ir augušas arī sociālās garantijas darbiniekiem, ir pārstrādātas veidlapas, kas darbiniekiem atvieglo apsekošanu, tāpat ir pilnveidotas metodes bērnu viedokļu noskaidrošanai, nodrošinot, ka tos neuzzina nepiederošas personas," stāstīja iestādes vadītājs.

Arī komitejas vadītāja Veidiņa pauda uzticību Krasnogolovam, norādot, ka viņš spēj sevi pierādīt kā augošs vadītājs un spēj "aizstāvēt mūsu bērnus ne tikai šeit, bet arī ārzemēs." "Viņš spēj izvērtēt Anglijas likumdošanu, kas ir pavisam citādāka nekā Latvijā un, kur patlaban notiek tiesvedības, kuros iesaistīti bērni no Latvijas. Viņš ir izgājis garu ceļu kolektīva veidošanā, spējis nodrošināt darbiniekiem darba vides uzlabošanu un man nav šaubu par viņa atbilstību amatam," sacīja deputāte.

Opozīcijas deputāti gan sēdes izskaņā pauda neuzticību Krasnogolovam, norādot, ka viņa atbildes tomēr nav sniegušas pārliecību par to, ka viņš ir piemērotākais vadītājs bāriņtiesai. Ja viņš tāds būtu, tad viņam nebūtu problēmu izturēt arī amata konkursu.

Uz jautājumu, ko bāriņtiesas vadītājs būtu darījis citādi, izvērtējot savu pēdējo desmit gadu darbu, Krasnogolovs atbildēja, ka biežāk tomēr būtu vērsies pie pašvaldības ar lūgumu paaugstināt darbiniekiem atalgojumu. Patlaban trūkstot aptuveni 300 000 eiro, lai algu līmenis būtu atbilstošs.

Sēdes izskaņā Ozola atkārtoti piedāvāja izsludināt atklātu konkursu uz šo amatu, taču koalīcija to balsojumā noraidīja. Sēde tika pārtraukta, tā arī nenobalsojot par lēmuma virzīšanu izskatīšanai Rīgas domes sēdē, jo paralēli sākās Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēde, kurā bija jāpiedalās daļai komitejas deputātu.

Krasnogolovs bāriņtiesā strādā kopš 2006.gada, kad kļuva par Juridiskās nodaļas vadītāju. 2008.gadā viņš dažus mēnešus bijis bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks, bet 2008.gada decembrī kļuva par bāriņtiesas priekšsēdētāju. Bāriņtiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ uz pieciem gadiem.