Dzīvē vienmēr nenotiek kā plānots, un tu vari attapties pie sasistas siles jebkad. Viena no šādām neapskaužamām situācijām ir, kad sieviete noskatās, kā viņas teju 20 gadus ilgušās kopdzīves partneris pēkšņi aiziet pie citas. Jaunākas. Vai tiešām te sievietei gados vislabākajos ir jājūtas norakstītai?
Vai sievietei ap 50 ir viegli atrast sev jaunu dzīves partneri, kas atbilstu visām prasībām? Droši vien ne. Bet cerība ir, un tai ir jābūt! Sevi norakstīt ir trakākais, ko šajā brīdī sieviete var pavērst pret sevi.
Kā žurnālā "Ieva" klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa saka: "Lai nesagumtu vēl vairāk un parūpētos par savu jau tā iedragāto pašapziņu, vispirms būtu svarīgi būt pacietīgai pašai pret sevi un savām emocijām.
Atkārto to kā mantru: tas, kā es jūtos pēc šādas sabrukšanas, ir tikai normāli. Jo emocijas tiešām ir spēcīgas un to ir daudz. Tu tiešām nejūc prātā!
Tieši pretēji - tava psihe mēģina sagremot to ārprātīgo faktu, ka viens cilvēks paņem un aiziet prom. Tikai dodot sev laiku, esot pacietīgai, iespējams tikt galā ar pārdzīvoto un dzīvot tālāk. Un būt pašiejūtīgai."
Bet kā tad dzīvot tālāk, ja iepazīšanās sludinājumos vīrieši cer atrast saimnieci - divdesmitgadīgu zaķi, bet tie, kas ar alus bundžu sēž uz dīvāna, neapmierina tevi?
«Paldies Dievam, dzīvojam Eiropas Savienībā, un nevajag to aizmirst. Tur ir liela Vācija, liela Polija, tur noteikti ir daudz brīvu vīriešu.
Mūsdienās tas kļūst arvien populārāk, ka sievietes ap piecdesmit veido attiecības ar vīriešiem, kuri ir no citām valstīm. Un tas nav nekas slikts, galu galā mums visiem ir viens kultūras konteksts.
Protams, šādās attiecībās ir arī sarežģījumi un grūtības, bet kur tad to nav?» iedrošina Marija Ābeltiņa.
Bet ko darīt tām, kuras nav tik drosmīgas, lai veidotu attiecības pāri robežām?
«Daudzi vīrieši, kas liek sludinājumus, raksta, ka grib jaunākas, bet patiesībā viņi grib satikt vitālas sievietes un tikai visādam gadījumam pieliek klāt to vecumu. Jā, ir viena daļa, kas tiešām vēlas jaunāku sievieti, jo baidās paši pieņemt savu vecumu un tā mēģina sevi piemānīt - ja man ir jaunāka, arī es esmu jaunāks. Bet lielais vairums vīriešu reaģēs uz dzīvo, reālo sievieti, nevis iedomāto tēlu, ko nu viņam vajag atlasīt, lai kopā dzīvotu.»
Vairāk par šo tēmu lasi šīs nedēļas žurnālā "Ieva".
