"Tas bija šoks, neviens nevarēja iedomāties, ka kaut kas tāds varētu tavā ģimenē notikt. Audzējs ir kaut kas briesmīgs. Tev ir divi varianti - izārstēties vai tas beidzas letāli.
Bet šādos bezizejas stāvokļos manī pamostas cīnītājs. Igoram bija otrādi, ja ikdienā viņš gāja ar pilnu jaudu, tad šajā situācijā viņš pilnīgi sabruka.
Un te bija mūsu līdzsvars," par audzēja atklāšanu un tā brīža izjūtām runā horeogrāfe Liene Stepena.
Liene stāsta, ka mēģinājusi sniegt vīram cerību un abi ir cīnījušies visus šo piecus gadus. "Bija brīdis, kad likās, ka ir pavisam izzudusi slimība, bet tad tā atkal atgriezās..." atceras Liene. "Tad gan Igors uzņēma straujākus apgriezienus dzīvē, lai paspētu lietas, kuras nebija paspēts izdarīt.
Viņš dzīvoja ļoti ātri - centos skriet pakaļ. Es neupurēju viņam sevi pilnībā. Es darīju savas lietas, strādāju. Arī viņš negulēja mājās, gaidot pēdējo dienu..."
"Tajos brīžos, kad viņš gribēja runāt par nāvi - kā tas būs un kā viņš gribētu, lai rit tālāk dzīve bez viņa, man bija jāspēj uzklausīt. Un tas ir šausmīgi grūti - dzirdēt no sava mīļotā, ka tad, kad viņš nomirs, notiks tas un tas..." intervijā runā Liene.