Zviedrijā sākas iepriekšējā balsošana parlamenta vēlēšanās

Starp pirmajiem, kas izšķīrušies nobalsot jau pirms 9.septembra, bija arī premjerministrs Stēfans Levēns.

"Ir svarīgi nodrošināt augstu [vēlētāju] aktivitāti un piedāvāt dažādas iespējas [nobalsot]," norādīja Levēns pirms nobalsot vienā no Erebrū lielveikaliem.

Levēns atrodas pie varas kopš 2014.gada, vadot paša pārstāvēto sociāldemokrātu un "zaļo" mazākuma valdību, kas paļaujas uz galēji kreiso parlamentāro atbalstu.

Taču mazākuma valdība rada nestabilu situāciju, un jau 2014.gada nogalē draudēja izcelties valdības krīze, kad ar galēji labējo Zviedrijas demokrātu (SD) balsīm tika noraidīts Levēna kabineta piedāvātais budžets, atbalstot alternatīvo izdevumu projektu, kuru bija sagatavojusi opozīcijā esošā četru centriski labējo partiju Alianse.

Aptaujas liecina, ka arī pēc vēlēšanām saglabāsies fragmentēts parlaments.

Zviedri, kas nobalsojuši iepriekš, varēs balsot arī 9.septembrī, taču viņu sākotnējais balsojums tiks anulēts.

Levēns sarunā ar aģentūru DPA pavēstīja, ka nolūkā saglabāt tradīciju viņš arī atkārtoti balsos oficiālajā vēlēšanu dienā.

Viņš pauda cerību, ka vēlētāju aktivitāte būs tikpat augsta kā 2014.gadā, kad pie balsošanas urnām devās aptuveni 85% zviedru.

Šogad tiesības balsot ir aptuveni 7,4 miljoniem pilsoņu.

Līdztekus 349 parlamenta deputātiem vēlētājiem 9.septembrī jāizraugās 20 Zviedrijas apriņķu padomju deputāti, kā arī 290 municipālo sapulču locekļi.

Trešdien iepriekšējās balsošanas iespēju izmantoja arī Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Gustavs Fridolins un opozīcijā esošo kristīgo demokrātu līdere Eba Buša-Tūra.

Lēvens cer uz vēl vienu pilnvaru termiņu un centies gaidāmās vēlēšanas pārvērst referendumā par labklājības valsti, taču šķiet, ka sociāldemokrātu sniegums šajās vēlēšanās būs vājākais vairāku pēdējo desmitgažu laikā.

Šobrīd par viņiem grasās balsot tikai 25% zviedru, kas ir par sešiem procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā.

Tikmēr krities atbalsts arī otra premjera amata pretendenta Ulfa Kristersona vadītajiem moderātiem, kas šobrīd stīvējas par otro vietu ar SD.

Gan konservatīvos, gan galēji labējos šobrīd atbalsts pa 20% zviedru.

Gan Levēns, gan Kristersons noraidījuši sadarbības iespēju ar SD, taču, kā liecina aptaujas, neviena no abu pārstāvētajām nometnēm nevar cerēt uz parlamentāro vairākumu.

Starp svarīgākajiem jautājumiem priekšvēlēšanu kampaņā ir imigrācija, imigrantu integrācija, veselības aprūpe, sociālā labklājība, izglītība, likuma un kārtības uzturēšana, kā arī klimata izmaiņas.

Šīs vasaras ilgstošais karstuma vilnis un sausums, kā arī plašie mežu ugunsgrēki Zviedrijas vidienē vairojuši vēlētāju interesi par vides jautājumiem un globālo sasilšanu.

Pateicoties tam savas pozīcijas nostiprinājuši sociāldemokrātu koalīcijas partneri – "zaļie", lai gan tradicionāli pret imigrantiem labvēlīgi noskaņotajai partijai pēc 2015.gadā piedzīvotās migrācijas krīzes bija jāpiekāpjas un jāpiekrīt stingrāku imigrācijas noteikumu ieviešanai.

Tomēr tas nav apturējis SD popularitātes kāpumu, un Zviedrijas demokrāti, kas iepriekšējās vēlēšanās ieguva 13% balsu, domājams, palielinās savu pārstāvniecību parlamentā un no viņu balsis var būt izšķirošās nākamās valdības veidošanā.