Nedēļa pasaules fokusā: atdzimušais terorists, Netanjahu Baltijā un Koreju ģimeņu salidojums

ASV un ES

Šonedēļ Viļņā norisinājās Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vizīte, kuras laikā notika tikšanās ar trīs Baltijas valstu valdību vadītājiem (tai skaitā ar Latvijas Ministru prezidentu Māri Kučinski). Netanjahu Viļņā tikās arī ar ebreju kopienas pārstāvjiem un Lietuvas prezidenti Daļu Gribauskaiti.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Netanjahu ir pirmais Izraēlas premjerministrs, kurš ir apmeklējis kādu no Baltijas valstīm. Interesanti ir tas, ka Netanjahu pats ir cēlies no Lietuvas vēsturiskajām zemēm (viņa vectēva dzimtā vieta ir Krēva, kas atrodas tagadējā Baltkrievijas teritorijā). Netanjahu vizīte bija saistīta ar pieaugošo saspīlējumu Tuvo Austrumu politikā, kurā norisinās aktīvi Rietumu un to sabiedroto mēģinājumi iegrožot Irānas reģionālo ietekmi. Ņemot vērā, ka Lietuva ir viena no noteiktākajām Izraēlas diplomātiskajām atbalstītajām Eiropā, Netanjahu vizīte ietvēra aicinājumu visai Eiropas Savienībai atbalstīt Donalda Trampa ieceres un vērsties pret Irānu asāk. Zīmīgi, ka vizītes laikā (23. augustā) ES paziņoja par finansiāla atbalsta sniegšanu Teherānai, lai stiprinātu tās ekonomiku pēc Trampa lēmuma aiziet no Irānas «kodolvienošanās» un atjaunot pret šo valsti vērstās sankcijas. Tomēr lielākā daļa ekspertu jau ir norādījuši, ka Izraēlas iespējas saņemt lielāku ES atbalstu cīņai pret Irānu ir minimālas.

Krievija

24. augustā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Mihails Bogdanovs paziņoja, ka Maskavā norisinās gatavošanās prezidenta Vladimira Putina vizītei Saūda Arābijā. Vizīte norisināsies pēc iepriekšēja Saūda Arābijas karaļa Selmāna Bin Abdulazīza Al Saūda izteikta ielūguma. Pagaidām nav zināms precīzs Putina vizītes laiks un vizītes laikā apspriežamās tēmas.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Gaidāmā vizīte būtu jāuzskata par zīmīgu, jo Krievija jau ilgstoši ir mēģinājusi palielināt savu ietekmi Tuvo Austrumu reģionā. ASV sabiedrotā Saūda Arābija, ir uzskatāma par vienu no ietekmīgākajiem reģionālajiem spēlētājiem un Maskavas lielākajiem interešu objektiem. Vladimirs Putins pēdējos gados ir sācis mēģinājumus veidot lielāku dialogu ar Rijādas karaļnamu un atradis vairākas būtiskas sadarbības sfēras. Piemēram, abas valstis ir sadarbojušās globālo naftas cenu regulēšanas jautājumos un vienojušās par nepieciešamību tās palielināt. Šā iemesla dēļ, abas valstis ir piekritušas tandēmā samazināt savus saražotās produkcijas apjomus. Tāpat Saūda Arābija saredz sadarbības iespējas saistībā ar Krievijas tuvajām attiecībām ar Irānu. Rijāda cer, ka Maskava spēs daļēji iegrožot Teherānas mēģinājumus palielināt savu ietekmi Sīrijā, kā arī iegrožos Bašara Al Asada valdības agresīvās darbības.

Tuvie Austrumi

22. augustā teroristiskā grupējuma «Islāma valsts» līderis Abū Bakrs al Bagdadi nāca klajā ar paziņojumu, kurā tika izteikts aicinājums ticības brāļiem turpināt pretoties ienaidnieku uzbrukumiem un saglabāt uzticību džihādam. «Tie, kas aizmirst savu reliģiju, pacietību, džihādu pret saviem ienaidniekiem un savu drošumu par radītāja solījumu, zaudē un ir apkaunoti. Tomēr tie kas turas pie tā, ir vareni un uzvaroši, pat ja tā būtu pēc zināma laika,» paziņoja Bagdadi. Tas ir vienīgais Bagdadi paziņojums gandrīz gada laikā (pēdējais bija 2017. gada 28. septembrī).

Kāpēc tas ir svarīgi?

Minētais «Islāma valsts» līderis ir jau vairākas reizes ticis pasludināts par mirušu. Tomēr Irākas izlūkdienesta ierēdnis vēl šogad maijā šo informāciju noliedza un apgalvoja, ka Bagdadi ir dzīvs un slēpjas Sīrijas-Irākas pierobežā. Ņemot vērā, ka Bagdadi ir uzskatāms par vienu no visvairāk meklētajiem cilvēkiem uz šīs planētas un ASV par viņa sagūstīšanu piedāvā 25 miljonus ASV dolāru, persona pārvietojas tikai ar pavisam nelielu uzticamāko piekritēju grupu. Zīmīgi arī tas, ka Bagdadi paziņojums tiek izplatīts laikā, kad «Islāma valsts» grasās zaudēt savas pēdējās teritorijas Sīrijā. Līdera uzsvars uz nepieciešamību nogaidīt liecina par organizācijas vēlmi nesamierināties ar sakāvēm un pēc laika atgriezties kā nopietnam spēlētājam uz globālā terorisma skatuves. Daudzi analītiķi jau ir norādījuši, ka «Islāma valsts» tuvākajā laikā mēģinās pārcelt savas darbības uz Āfrikas vidieni, kur tās darbībai ir salīdzinoši labvēlīga vide.

Tālie Austrumi

Šajā nedēļā Tālo Austrumu uzmanības lokā atkal nonāca Korejas pussala. Šoreiz saistībā Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas izšķirto ģimeņu salidojumiem, kuri bija pirmie trīs gadu laikā. To ietvaros 11 stundu laikā (privātajām sarunām bija atvēlētas 3 stundas), pirmdien aptuveni 330 dienvidkorejieši un 185 ziemeļkorejieši apmainījās ar satikšanās prieka asarām. Savukārt, ceturtdien to izdarīja vēl 469 personas no Dienvidkorejas un 128 personas no Ziemeļkorejas. Jāpiebilst, ka šī ir tikai neliela daļa no visa Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas iedzīvotāju skaita, kuri gaida tikšanos ar saviem radiniekiem. Vēl to vēlas izdarīt aptuveni 50 000 abu valstu iedzīvotāju.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas valdību spēja panākt šādu salidojumu rīkošanu norāda uz ievērojamo atkusni abu valstu attiecībās. Zīmīgi, ka Indonēzijā notiekošajās Āzijas sporta spēlēs abu Koreju sportisti devās vienotā gājienā, tādējādi simbolizējot Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas dialogu. Minētais atkusnis abu valstu attiecībās norisinās laikā, kad Donalds Tramps un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns cenšas panākt vienošanos par visas Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem. Tramps jau iepriekš ir paziņojis, ka priekšnoteikums jebkāda miera līguma noslēgšanai Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas starpā (tādējādi oficiāli izbeidzot karu, kurš beidzās jau pirms 65 gadiem) ir saistīts ar Ziemeļkorejas kodolkapacitātes ierobežošanu. Būtiski, ka arī Kims Čenuns pagājušonedēļ pauda uzstādījumu, ka miera līguma panākšanai arī ASV būtu jāizrāda pretimnākšana.

Latīņamerika

23. augustā Kolumbijas valdība izplatīja paziņojumu par nākamās nedēļas plāniem sarīkot kopīgu tikšanos ar Ekvadoras un Peru pārstāvjiem Kolumbijas galvaspilsētā bogotā. Tikšanās mērķis būs apspriest Venecuēlas migrantu pieaugošo pieplūdumu minētajās valstīs, kā arī Ekvadoras un Peru paziņojumus par ciešāku iebraukšanas noteikumu piemērošanu no savas valsts bēgošajiem venecuēliešiem.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Venecuēla jau ilgstoši ir starptautiskās uzmanības lokā saistībā ar savām milzīgajām ekonomiskajām problēmām un hiperinflāciju (Starptautiskais valūtas fonds paredz, ka šā gada beigās Venecuēlas inflācija varētu sasniegtu miljonu procentu). Minētās valsts problēmas nu arī sāk ietekmēt apkārtējās valstis, kuras ir spiestas meklēt darba vietas tūkstošiem migrantu, kuri bēg no grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem un pieaugošā bada (inflācijas ietvaros, daudzi vairs nevar atļauties pārtikas pamatpreces). Jau minētajā Kolumbijā pēdējo 15 mēnešu laikā ir ieradušies aptuveni miljons venecuēliešu. Ar problēmām saskaras gan Ekvadora un Peru, gan arī Čīle, Brazīlija un citas Latīņamerikas valstis.

Ekvadoras un Peru ciešākie venecuēliešu imigrācijas noteikumi ir saistīti ar prasību uzrādīt pases. Tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējās kārtības, kuras ietvaros bija iespējams uzrādīt jebkuru derīgu dokumentu. Ņemot vērā, ka daudzi venecuēlieši bija sākuši ceļu uz šīm valstīm pirms jauno noteikumu stāšanās spēkā, pasu tiem nav līdzi. Tāpat daudzi eksperti ir norādījuši, ka Ekvadoras un Peru noteikumi nav spējuši būtiski apturēt migrantu virzību uz šīm valstīm, jo ir pieaudzis nelegālo robežu šķērsošanas gadījumu skaits. Viens no gaidāmās tikšanās mērķiem būs nolemt, vai abu valstu veiktās pretimigrācijas darbības ir efektīvas.