Basketbola fans augstpapēžu kurpēs: Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns tuvplānā (2)

Vārds un uzvārds: Kims Čenuns

Tautība: ziemeļkorejietis

Dzīvesvieta: Phenjana, Ziemeļkoreja

Dzimis: 1983. gada 8. janvārī (lai gan precīzs laiks nav zināms)

Augums: 170 cm

Amats: Ziemeļkorejas augstais līderis

Politiskā ideoloģija: komunisms

Politiskā partija: Ziemeļkorejas Strādnieku partija

Reliģiskā piederība: ateisms

Ģimenes stāvoklis: precējies (ir meita)

Brāļi un māsas: 2 brāļi (viens nogalināts pēc viņa pavēles) un 2 māsas

Galvenie pretinieki – pasaules līderi: Donalds Tramps un citu rietumvalstu vadītāji

Galvenie draugi – pasaules līderi: Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Irānas augstais līderis Ali Hameneji un Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins.

Slavens citāts: Mūsu kodolieroču rādiusā ir visa ASV. Poga to palaišanai ir vienmēr uz mana galda.

Ceļš uz varu:

Lai gan ir maz informācijas par Kima Čenuna bērnību un jaunības gadiem, tomēr tiek uzskatīts, ka viņš no 1993. līdz 2000. gadam apmeklēja divas skolas Šveicē (viena no tām bija ar angļu valodas novirzienu). Viņa bijušie klasesbiedri apgalvo, ka tagadējais Ziemeļkorejas diktators aizrāvies ar basketbolu (sports, kuru diktators mīl arvien) un izteikti atbalstījis NBA komandu «Chicago Bulls». Čenunam arī piederējusi vesela «Nike» apavu kolekcija. Viņš tiek raksturots kā samērā laipns cilvēks, kuram bijusi laba humora izjūta. Jau tajā laikā Čenunam piemitis izteikts sāncensības gars un nav paticis zaudēt. Interesants ir arī fakts, ka tagadējais diktators tajā laikā bija pazīstams ar vārdiem Pakčuls un Pakuns, kā arī apgalvoja, ka ir nekas vairāk kā Ziemeļkorejas diplomāta Šveicē dēls. Tāpat interesanti, ka Čenuns skolas laikā nenolika nevienu nepieciešamo eksāmenu un vairāk laika pavadīja, spēlējot datorspēles, nekā mācoties. Iespējams, šā iemesla dēļ Čenunam bija ārkārtīgi sliktas sekmes matemātikā. Nav arī zināms, kad tas notika, taču savas dzīves laikā Kims ļoti iemīlēja Šveices sieru.

Vēl šobrīd diktatora iecienītais produkts Ziemeļkorejas valstij izmaksā desmitiem tūkstošu mārciņu gadā.

Pēc skolas pabeigšanas Kims Čenuns pārvācās uz Ziemeļkoreju un mācījās Kima Irsena militārajā akadēmijā Phenjanā, taču pārsvarā tika izglītots mājapmācībā. Ņemot vērā, ka Kims Čenuns temperamenta ziņā bija daudz līdzīgāks viņa tēvam Kimam Čeniram nekā viņa brālis Kims Čenčuls, viņš neformāli tika izraudzīts par nākamo Ziemeļkorejas vadītāju. Līdz savai nāvei 2011. gadā Čenirs centās integrēt Čenunu galvenajās valsts vadības struktūrās – komunistiskajā partijā un armijā. Kad tēvs aizgāja viņsaulē, Čenuns tika iecelts par visas Ziemeļkorejas armijas komandieri un pēc tam arī par komunistiskās partijas pirmo sekretāru. Savas varas pilnīgu konsolidāciju politiķis pabeidza brīdī, kad atlaida armijas štāba vadītāju un viņa konkurentu Ri Jongho un pasludināja sevi par maršalu.

Pasaules redzējums

Līdzīgi kā viņa tēvs Kims Čenirs, arī Kims Čenuns redz pasauli kā ASV imperiālisma pārņemtu un jūtas apdraudēts no amerikāņu ietekmes turpat kaimiņos – Dienvidkorejā. Ļoti iespējams, ka šā iemesla dēļ līderis ir izvēlējies turpināt Ziemeļkorejas jau ilgstoši sākto kodolbruņošanās programmu. Iemesls šādas darbības veikšanai ir salīdzinoši vienkāršs – kodolieroči tiek uzskatīti par labāko valsts drošības garantu pasaulē un izraisa bailes pat pasaules lielvalstu vidū. Tieši tādēļ Ziemeļkorejai tiek pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība, un tieši tādēļ jaunais ASV prezidents Donalds Tramps vēl šogad rīkoja ar Kimu Čenunu starptautisku samitu par Korejas pussalas atbrīvošanu no šiem ieročiem. Interesanti, ka minētā samita laikā Kims valkāja īpašas kurpes ar paaugstinātiem papēžiem, kuras ļāva samazināt viņa auguma atšķirību ar Trampu.

Čenuna bailes no amerikāņu ietekmes ir saistītas ar pieņēmumu, ka Vašingtona vēlas gāzt viņa pārstāvēto politisko režīmu un aizstāt to ar demokrātiski vēlētu varu.

Tāpēc kodolieroči diktatora skatījumā var arī tikt uzskatīti par instrumentu, ar kura palīdzību piespiest amerikāņus sēsties pie sarunu galda un apsolīt neiejaukties Ziemeļkorejas iekšējās lietās. Ņemot vērā, ka izplatītajā deklarācijā pēc Trampa-Kima samita tika iekļauts ASV solījums nodrošināt Ziemeļkorejai nepieciešamās drošības garantijas, minētais instruments ir nesis augļus.

Līdzīgi Kims Čenuns baidās arī no iekšējiem izaicinājumiem. Ņemot vērā, ka viņš ir salīdzinoši jauns līderis un par Ziemeļkorejas vadītāju kļuva tikai pirms septiņiem gadiem, Kimam ir bijis sevi ļoti jāpierāda gan armijas ģenerāļu, gan vecāko komunistiskās partijas biedru aprindās. Tas varētu būt vēl viens iemesls, kāpēc Ziemeļkorejas ārpolitika ir tik agresīva. Ja Čenuns izvēlēsies būt maigs pret valsts tradicionālo pretinieku – ASV, viņa tuvākie padomnieki politiķi varētu uzskatīt par vāju un ļaunākajā gadījumā pat viņu nomainīt.

Savukārt nomainīšana Ziemeļkorejas gadījumā saistās ar ieslodzīšanu, spīdzināšanu un pat nāvessoda izpildi.

Šajā saistībā jāatceras politiski ietekmīgā Kima Čenuna tēvoča Džana Sontheka pēkšņās apsūdzības nodevībā, kuru ietvaros viņš pēkšņi pazuda un vēlāk tika pasludināts par mirušu. Tāpat arī viņa brālis Kims Čenams tika ilgstoši vajāts un pēc tam nogalināts. Iemesls – bailes, ka Rietumi varētu viņu redzēt kā labu aizvietotāju Kimam Čenunam. Ziemeļkorejas politikā bieži pat ģimenes saites nestāv ceļā politiskajām interesēm.

Tomēr Čenuns pasauli neredz tikai pilnu ar ienaidniekiem. Diktatoram ir arī atsevišķi sabiedrotie, kuri paši uzskata, ka ASV izvērš imperiālistisku ārpolitiku pasaulē un ir gatavi palīdzēt cīņā pret to.

Ķīna, Irāna un Krievija ir iesaistījušās zināmas palīdzības sniegšanā Korejas režīmam un palīdz pārvarēt ASV un rietumvalstu piemēroto starptautisko izolāciju.

Piemēram, lielākā daļa no Ziemeļkorejas izmantojamās naftas nāk tieši no šīm valstīm. Tomēr jāpiekrīt, ka pēdējos gados arī tos ir darījušas satrauktus valsts īstenotā kodolieroču programma. Īpaši tādēļ, ka jaunais ASV prezidents Donalds Tramps ir draudējis risināt Korejas jautājumu arī ar militāru instrumentu palīdzību. Neviena no Kimam draudzīgajām valstīm nevēlas Korejas pussalas destabilizāciju, kura labākajā gadījumā varētu tiešā veidā ietekmēt Ķīnu, bet sliktākajā gadījumā sākt kodolkaru. Šā iemesla dēļ ir notikusi neliela distancēšanās, kura ir visspilgtāk izpaudusies Ķīnas naftas piegāžu samazināšanā šā gada sākumā.

Iespējamā nākotne

Kima Čenuna politiskās izdzīvošanas iespējamība ir atkarīga no turpmāko mēnešu vai pat gadu sarunām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu par valsts atteikšanos no kodolieročiem.

Lai gan jau minētajā Trampa-Kima samitā tika panākta vienošanās par nepieciešamību denuklearizēt visu Korejas pussalu, ir skaidrs, ka nevienai no pusēm nav zināmi konkrēti soļi, kā to panākt. Lai virzītu uz priekšu sarunu procesu, kompromisiem jāpiekrīt būs gan amerikāņiem, gan arī ziemeļkorejiešiem. Jau tagad Ziemeļkorejas Ārlietu ministrija ir nosaukusi Donalda Trampa prasības par bezierunu atteikšanos no valsts kodolarsenāla par gangstera cienīgām. Ziemeļkorejieši vēlas, lai amerikāņi pirms tam panāktu pretī jautājumos, kuri saistīti ar milzīgo militāro klātbūtni Dienvidkorejā un formāla miera līguma noslēgšanu (tas oficiāli izbeigtu Korejas karu, kurš de facto beidzās 1953. gadā). Tomēr tajā pašā laikā Kims saprot, ka sarunu izgāšanās viņam nav opcija. Šāda scenārija gadījumā amerikāņi var arī iebrukt Korejā un viņa varu gāzt ar spēku. Viņš arī apzinās, ka atbalstu tādā gadījumā nevarētu sagaidīt arī no ārējiem draugiem. Diplomātija paliek labākā opcija.