Aptauja: Atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu atbalsta teju puse Latvijas iedzīvotāju

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Elvis Dāgs Vīgants/LETA

Pašreizējo atkritumu konteineru sistēmu par labu esam atzīst 41% Latvijas iedzīvotāju, bet plānoto depozīta sistēmas ieviešanu atbalsta nedaudz vairāk - 45% Latvijas iedzīvotāju, liecina pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pasūtījuma pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.

"Pēdējā gada laikā depozīta sistēmas ieviešana kļuvusi par visai aktuālu tematu masu medijos, tomēr Latvijas sabiedrībā joprojām nav vienota viedokļa par to, kurā virzienā iepakojumu šķirošanas jautājumā būtu jāiet mūsu valstij. Daļa iedzīvotāju, balstoties ārvalstīs redzētajā, uzskata, ka depozīta sistēma ir uzteicama tā iemesla dēļ, ka, nododot tukšo PET pudeli, pretī var saņemt naudu, taču ne visi atbalsta šīs sistēmas ieviešanu Latvijā," pauž "SKDS" direktors Arnis Kaktiņš.

Pēc viņa teiktā, cilvēkos bažas raisa sistēmas ieviešanas un uzturēšanas lielās izmaksas, kas atspoguļosies dzērienu cenās veikalu plauktos. "Šajā aptaujā, atbildot uz jautājumu, kura šķirošanas sistēma, pēc respondentu domām, būtu vislabākā, 45% norādīja uz depozīta sistēmu, bet līdzīgā aptaujā, taujājot, vai iedzīvotāji atbalsta ieceri ieviest jaunu atkritumu šķirošanas sistēmu, pārliecinošu atbalstu pauda vien 29% aptaujāto," skaidrojis Kaktiņš.

Saskaņā ar aptaujas datiem, priekšroku dalītās atkritumu vākšanas jeb konteineru sistēmai dod lauku iedzīvotāji, kā arī aptaujātie vecumā no 64 līdz 75 gadiem. Turklāt dažādos Latvijas reģionos attieksme pret optimālāko atkritumu vākšanas risinājumu atšķiras, piemēram, vismazākais atbalsts depozīta sistēmai ir Vidzemē. Savukārt vislielākā neziņa un izpratnes trūkums par katras pieejas priekšrocībām vērojams Latgales un Kurzemes iedzīvotāju vidū, kur 25% un 22% aptaujāto nevarēja paust konkrētu viedokli par labu kādai no minētajām šķirošanas sistēmām.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS), atzīmējot, ka Latvijā gadā savāc apmēram 800 000 tonnu atkritumu, uzsvēra, ka plānotais depozīts veido tikai 2% no kopējā Latvijas atkritumu daudzuma. "Ieviešot depozīta sistēmu, mēs nevis veicināsim kompleksu visu veidu atkritumu šķirošanu un vākšanu, bet radīsim paralēlu sistēmu pašreizējai dalīto atkritumu vākšanas konteineru sistēmai. Divu sistēmu vienlaicīga uzturēšana Latvijas iedzīvotājiem izmaksās divreiz dārgāk nekā šobrīd," ir pārliecināts Kaminskis.

Viņš gan norāda, ka LPS neiestājas pret depozīta sistēmu, taču uzskata, ka to nedrīkst ieviest, pirms nav precīzi zināmi jaunās sistēmas darbības principi. "Šobrīd nav aprēķinu, cik depozīta sistēma maksās patērētājiem un tirgotājiem, kas segs sadārdzinājumu, kā pašvaldību atkritumu šķirošanas laukumi iekļausies depozīta sistēmā un kādi tad būs patiesie ieguvumi. Kad pašvaldībām un iedzīvotājiem tiks atbildēts uz šiem un vēl citiem neskaidrajiem jautājumiem, tad sarunu varēs turpināt," pauda LPS priekšsēdis.

SKDS aptauja par iedzīvotāju attieksmi pret depozīta sistēmas ieviešanu tika veikta šī gada jūnijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu