Arodslimības: Kā ar materiālo atbalstu?

Līdz 1997. gada 1. janvārim par nodarbinātās personas darbā iegūto veselības kaitējumu bija atbildīgs darba devējs, un viņš arodslimniekam izmaksāja atbilstošu kaitējuma atlīdzību. Kopš minētā datuma ir spēkā likums «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām», kas ieviesis būtiskas izmaiņas iepriekšējā kārtībā. Pēc jaunās sistēmas, lai saņemtu visas šajā likumā arodslimniekiem paredzētās sociālās garantijas, par galveno kļuvis nosacījums, ka personai, kurai arodslimība pirmo reizi konstatēta pēc 1997. gada 1. janvāra, jābūt apdrošinātai pret arodslimībām. Taču, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, kas ir viena no šajā likumā paredzētajām sociālajām garantijām, personai kopš 1997. gada 1. janvāra jābūt apdrošinātai pret arodslimībām vismaz trīs gadus (šāds nosacījums pastāv no 2005. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās grozījumi likumā «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām»).

Kaut arī šoreiz akcentējam arodslimnieka tiesības, visi turpmākie nosacījumi attiecināmi arī uz cilvēkiem, kuri pēc 1997. gada 1. janvāra cietuši nelaimes gadījumā darbā.

Ko garantē likums?

Pirmkārt, ja cilvēkam sakarā ar arodslimību izsniegta darba nespējas lapa, viņam ir tiesības uz slimības pabalstu (ja darba nespējas cēlonis ir arodslimība, sākot jau ar pirmo dienu, ārsts izsniedz lapu B). Apdrošinātai personai šo pabalstu izmaksā par periodu, kas nav ilgāks par 52 kalendārajām nedēļām, ja slimošana ir nepārtraukta, vai arī par 78 nedēļām triju gadu laikā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Tomēr, ja atveseļošanās ilgst vairāk par 16 nedēļām, saskaņā ar likumu Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK) pieņem lēmumu par cilvēka turpmāko ārstēšanu vai arī nosaka darbaspēju zaudējumu.

Otrkārt, kad saņemts VDEĀK slēdziens par konstatēto arodslimību un noteikts darbaspēju zaudējums, VSAA pārtrauc slimības pabalsta izmaksu un apdrošinātajai personai piešķir atlīdzību par darbspēju zaudējumu.

Treškārt, ja VDEĀK noteikusi nepārejošu darbaspēju zaudējumu robežās no 10 līdz 24 %, minētās atlīdzības vietā persona var izvēlēties vienreizēju pabalstu.

Ceturtkārt, arodslimniekam pienākas arī papildu izdevumu kompensācija.

Piektkārt, bez materiālā atbalsta iespējams saņemt arī dažādus pakalpojumus – ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju, pārkvalifikāciju, kā arī profesionālo rehabilitāciju.

Cik liela ir atlīdzība?

Šo atlīdzību katram aprēķina individuāli, jo tās apmērs ir atkarīgs no cilvēkam noteiktā darbaspēju zaudējuma procenta un viņa mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šo iemaksu algu un apdrošināšanas atlīdzību aprēķina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar attiecīgajiem valdības noteikumiem ikmēneša atlīdzības noteikšanā VSAA vadās pēc šādas tabulas:

Piemēram, ja arodslimniekam aprēķinātā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir 100 latu un viņam noteikts darbaspēju zaudējums 10 – 14 %, apdrošināšanas atlīdzību aprēķina

25 % apmērā no 100 latiem, proti, ik mēnesi viņam piešķir 25 latus lielu apdrošināšanas atlīdzību. Tiesa, jārēķinās, ka no vecuma pensijas piešķiršanas dienas apdrošināšanas atlīdzību samazina par 20 %. Līdz ar to vecuma pensionāri saņem pensiju un apdrošināšanas atlīdzību 80 % apmērā.

Kā nosaka vienreizējo pabalstu?

Ja arodslimniekam uz mūžu noteikts darbaspēju zaudējums robežās no 10 līdz 24 %, pēc likuma viņam ir tiesības izvēlēties vienreizējo pabalstu, kas aizstāj ikmēneša apdrošināšanas atlīdzību. Arī šī pabalsta apmērs ir atkarīgs no darbaspēju zaudējuma procenta un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Piemēram, ja darbaspēju zaudējums noteikts 10 – 12 %, pabalsts ir triju mēnešu vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, bet, ja konstatētais darbaspēju zaudējums ir 22 – 24 % , pabalstu aprēķina 18 algu apmērā. Tiesa, kopš 1997. gada neviens arodslimnieks vēl nav izvēlējies šo vienreizējo pabalstu. Pēc likuma apdrošināšanas atlīdzību izmaksā līdz laikam, kādu VDEĀK noteikusi attiecīgajam darbaspēju zaudējumam. Ja tas noteikts bez atkārtotas pārskatīšanas, arī ikmēneša atlīdzību piešķir uz mūžu. Tādēļ līdz šim visi labprātāk izvēlējušies šo atlīdzību saņemt regulāri, nevis kā vienreizējo pabalstu.

Ja noteikta arī invaliditāte

Kļūdīgs ir pieņēmums, ka arodslimnieki, kuri kļuvuši par invalīdiem, var saņemt gan invaliditātes pensiju, gan atlīdzību par darbaspēju zaudējumu. Ja personai noteikts gan darbaspēju zaudējums, gan invaliditāte, kuras cēlonis ir arodslimība, viņai tāpat saskaņā ar likumu «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» izmaksā apdrošināšanas atlīdzību, nevis invaliditātes pensiju atbilstoši likumam «Par valsts pensijām». Taču attiecībā uz personām, kurām papildus darbaspēju zaudējumam noteikta arī invaliditātes grupa, likumā paredzēts, ka piešķirtā atlīdzība par darbaspēju zaudējumu nedrīkst būt mazāka par atbilstošajai invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensiju. Piemēram, pašlaik 3. grupas invalīdam šis minimums ir 35 lati mēnesī. Turklāt laikā, kamēr invalīdi nestrādā un saņem apdrošināšanas atlīdzību, no valsts speciālā budžeta par viņiem veic iemaksas vecuma pensijas apdrošināšanai (20 % no piešķirtās atlīdzības).

Svarīgi

Ja arodslimība konstatēta līdz 1997. gada 1. janvārim vai arī pēc šī datuma vismaz trīs gadus nav veiktas apdrošināšanas iemaksas arodslimībai, par darbinieka veselībai nodarīto kaitējumu joprojām ir atbildīgs darba devējs. Taču atsevišķos gadījumos, ja darba devējs ir likvidēts un tam nav tiesību un saistību pārņēmēja, šo atbildību daļēji pārņem VSAA. VSAA arodslimniekam izmaksā vienīgi tā saukto kaitējuma atlīdzību, bet nesedz papildu izdevumus par atveseļošanos.