Pārlielupes cietumā Jelgavā ieslodzītie rūpīgi plānojuši bēgšanas mēģinājumu, ko izdevies novērst – otrdien atklātais pazemes tunelis bija izrakts jau 3,5 metru garumā, lai izkļūtu ārpus cietuma robežas, tunelis bija jārok vēl vismaz 15 metru.
Lielā cietumnieku bēgšana. Detaļas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Otrdien Pārlielupes cietumā darbiniekiem izdevies novērst nopietni gatavotu ieslodzīto iespējamo bēgšanu. Ieslodzījuma vietu pārvaldes preses sekretārs Kārlis Seržants skaidro, ka pēdējos gados tik nopietni plānots bēgšanas mēģinājums cietumos nav bijis. Bēgšanas mēģinājums novērsts Tuneļa rakšana atklāta vispārējās pārmeklēšanas laikā vienā no cietuma dzīvojamām sekcijām, kurā kopumā atrodas 40 ieslodzīto. Tuneļa sākums atradies dzīvojamās telpas stūrī un bija nomaskēts ar speciāli izzāģētiem grīdas dēļiem. Virs šīs vietas bija novietota arī kāda ieslodzītā gulta. Visticamāk, rakšanu ieslodzītie bija uzsākuši pēc iepriekšējās vispārējās pārmeklēšanas, kas notika pagājušās nedēļas ceturtdienā, tāpēc viņu rīcībā bija trīs dienas. Kā rakšanas instruments tika izmantots metāla atkritumu kastes vāks, bet ar rakšanu nodarbojās viens cilvēks, kuru to bija piespieduši darīt dzīvojamā sekcijā esošie ieslodzītie – narkomāni, kuru kriminālais stāžs mērāms gadu desmitos. K. Seržants informē, ka trīs no bēgšanas mēģinājuma organizatoriem jau ir noskaidroti un ievietoti soda izolatorā, savukārt pats racējs pagaidām vēl nav ievietots izolatorā, bet gan sniedz liecības, taču visticamāk arī viņš nonāks izolatorā. Izraktā tuneļa kopējais garums ir 3,5 metri – pusotra metra uz leju un divi metri uz nožogojuma pusi Garozas ielas virzienā. Lai nokļūtu ārpus cietuma teritorijas, tunelis būtu jāizrok vēl vismaz 15 metru garumā. Šobrīd jau izraktais tunelis aizbērts un likvidēts. Cietuma darbinieki pārbauda arī citu tuneļa rakšanas versiju, jo tiek pieļauta iespēja, ka tas veidots, lai varētu saņemt lielu narkotiku sūtījumu – tādā gadījumā līdz nokļūšanai joslā starp korpusa sienu un nožogojumu bija jāizrok vēl aptuveni pieci metri. Izrakto zemi ieslodzītie slēpa visās iespējamās vietās turpat dzīvojamajā sekcijā, kur šādas iespējas ir visai ierobežotas. Cietuma drošībai traucē pilsēta K. Seržants neslēpj, ka Pārlielupes cietums ir sāpju bērns, jo tas ir ne tikai morāli novecojis, bet tā drošības sistēmai traucē arī cietuma atrašanās vieta. "Cietums atrodas pilsētā, tāpēc nav iespējams uztaisīt normālu drošības joslu, jo teritorija ir ierobežota." Tāpēc arī turpmāk cietumā regulāri notiks šādas vispārējās pārmeklēšanas, lai neviens līdzīgs gadījums nepaliktu nepamanīts. K. Seržants piebilst, ka pārmeklēšanas cietumā notiek vismaz reizi nedēļā, bet vajadzības gadījumā arī biežāk. Tā atklāti arī vairāki citi gadījumi, taču līdz šim neviens no tiem nav bijis tik vērienīgs. Četri agrāk izbēgušie joprojām brīvībā Pārlielupes cietumā liktenīgi bija divi gadi – 1993. un 1994., kad ieslodzītajiem izdevās īstenot divus bēgšanas mēģinājumus. 1993. gadā bēgšanu no cietuma organizēja tā sauktā Liedes banda – toreiz no cietuma izbēga desmit cietumnieku, no kuriem joprojām tiek meklēti Viktors Uvarovs un Aleksandrs Gellers. Savukārt pats Vadims Liede aizturēts ASV. Tikai pēc gada, 1994. gadā, notika vērienīgākais bēgšanas gadījums valstī, kad no Pārlielupes cietuma izbēga aptuveni 95 cietumnieki. Joprojām meklēšanā ir divi no viņiem – Noriks Kokļans un Ali Gasimovs, kuri bija notiesāti par bandītismu. K. Seržants spriež, ka tolaik Latvijā vēl bija tā sauktie juku laiki, tāpēc nav izslēgts, ka šie bēgšanas mēģinājumi bijuši tik sekmīgi tāpēc, ka kāds no atbildīgajiem darbiniekiem vienkārši pievēris acis uz notiekošo. Izbēgušo meklēšana turpinājusies visus šos gadus, un pērn jūnijā Polijā izdevās aizturēt Ali Safu Gardašovu. Toreiz Polijas valsts tiesībsargiem aizturētais uzdevies par Abdulu Basajevu. Pēc aizturēšanas viņš ievietots nelegālo imigrantu nometnē. Personības pārbaudes laikā konstatēts, ka viņš nosaucis citu vārdu un ka jau vairāk nekā desmit gadus tiek meklēts kā bēglis no cietuma Latvijā. Viņš 1993. gadā notiesāts par slepkavību ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem – 1993. gada 9. martā Rīgā pie komercveikala Sabīne nošāvis 14 gadus vecu pusaudzi, pieliekot pistoli jaunietim pie galvas. Tagad A. S. Gardašovam Latvijā būs jāizcieš deviņi gadi cietumā par slepkavību, kā arī vēl tiesas piespriestais sods par bēgšanu no cietuma.