Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nekustamā īpašuma apdrošināšana ir kļuvusi jau diezgan izplatīta, jo arī bankas, izsniedzot hipotekāros kredītus, pieprasa apdrošināt īpašumu. Taču mājas iedzīves jeb kustamā īpašuma apdrošināšana joprojām nav īpaši populāra.
Bieži tiek bojāta vai iet bojā mājas iedzīve, taču to apdrošina kūtri.
Šobrīd īpašuma apdrošināšanā iezīmējies cenu kritums, kas aizsākās jau pagājušajā gadā, – norāda apdrošināšanas kompānijas BTA īpašuma riska parakstītājs Ritvars Heniņš. Tirgū ir aptuveni septiņas astoņas sabiedrības, kas piedāvā īpašuma apdrošināšanu. Latvijas apstākļiem tas ir pietiekami daudz. Piemēram, īpašuma apdrošināšanā līgumu skaits ir pieaudzis, bet bruto prēmiju apjoms, ko klienti maksā apdrošinātājam, 2004. gadā ir krities par aptuveni 4%. Tas nozīmē, ka samazinās cenas. Konkurence starp apdrošināšanas kompānijām ir sīva, tāpēc, lai nezaudētu savas tirgus daļas, apdrošinātāji ir spiesti samazināt apdrošināšanas tarifus. Taču R. Heniņš prognozē, ka šis cenu kritums neturpināsies ilgi un jau šogad varētu pierimt, jo arī apdrošināšanas sabiedrībām ir jāsedz savas apdrošināšanas atlīdzības un drīz būs sasniegts slieksnis, kad zemākus apdrošināšanas tarifus vairs nebūs izdevīgi piedāvāt. Tāpat arī klienti kļūstot arvien izglītotāki un vairs jau neskatās tikai uz cenu, bet arī uz apdrošināšanas nosacījumiem (sedzamo risku klāstu, pašriskiem un citiem nosacījumiem).
R. Heniņš piebilst, ka nekustamā īpašuma apdrošināšanas izaugsme ir cieši saistīta ar banku biznesu, jo, kreditējot nekustamā īpašuma pirkumus, bankas pieprasa īpašumu arī apdrošināt. Taču apdrošināšanas kompānijas cenšoties popularizēt arī kustamā īpašuma jeb mājas iedzīves apdrošināšanu. "Kustamā īpašuma apdrošināšanu mēdz uztvert kā privātmāju īpašnieku, turīgu cilvēku iespēju, taču tas ir izdevīgi arī standarta daudzdzīvokļu paneļmāju iedzīvotājiem, jo standarta dzīvoklī mantas vērtība vidēji varētu būt lēšama aptuveni 5000–10 000 latu. Iestājoties kādam riskam, piemēram, ugunsgrēkam, ūdens noplūdei vai zādzībai, saviem spēkiem atjaunot summu nav viegli," uzsver R. Heniņš. Turklāt mūra ēkā tieši iedzīve cieš visbiežāk no ugunsgrēka.
Lai piesaistītu iedzīvotāju uzmanību kustamā īpašuma apdrošināšanai, BTA saviem klientiem, kas apdrošina nekustamo īpašumu, kā bonusu šobrīd piedāvā arī bezmaksas apdrošināšanas limitu kustamajam īpašumam. Turklāt jaunums ir tāds, ka klientiem vairs neesot jāiesniedz apdrošinātājam saraksts ar to, kāda iedzīve (visi priekšmeti) mājās atrodas un ko klients vēlas apdrošināt. Tagad klients pats var aprēķināt, par kādu summu viņam mantas mājās ir, un šo limitu arī apdrošināt. Ja gadījumā tiek nodarīti kādi zaudējumi, tad tie tiek atlīdzināti pēc šā apdrošināšanas limita. Tas nozīmē, ka klientam vairs nav arī jāuztraucas par to, ka sarakstā viņš kaut ko ir aizmirsis atzīmēt, un pats pakalpojums ir daudz ērtāk pieejams.
Daudzdzīvokļu māju īpašniekiem tiek piedāvāta arī iespēja apdrošināt visu māju kopā. Šajā gadījumā ēka būs apdrošināta no pamatiem līdz pat vēja rādītājam, kā arī, kopumā ņemot, apdrošināšanas tarifs ir mazāks, nekā apdrošinot atsevišķi dzīvokli, stāstīja R. Heniņš. Situācijās, kad mājai jumts cietis vētrā, ugunsgrēkā vai sprādzienā, tas, ka vienam dzīvokļa īpašniekam būs apdrošināšanas polise, neko daudz nepalīdzēs pat gadījumā, ja apdrošinātājs nosegs šā viena dzīvokļa īpašnieka daļu jumta remontā, visu bojājumu novēršanai ar to, protams, nepietiks. Bet, ja būs apdrošināta visa māja, šādu problēmu nebūs.
Parasti gan kopēju mājas apdrošināšanu izmantojot klienti, ja īpašumam ir viens vai daži īpašnieki. Visgrūtākais šajā procesā esot vienoties, īpaši gadījumos, kad nav kārtīgi izveidotas nama apsaimniekošanas institūcijas. Protams, varot būt situācijas, kad viens dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt apdrošināšanai, tad apdrošināšanas prēmiju par kopīpašuma konstrukciju un telpu apdrošināšnu var sadalīt uz pārējiem mājas iedzīvotājiem, kas to vēlas apdrošināt.
Padomi
1. Jānosaka objektīva apdrošināšanas summa. Ja runājam par nekustamo īpašumu, tā pamatā ir atjaunošanas vērtība. Tātad – cik naudas vajag, lai šo īpašumu pēc nelaimes gadījuma varētu atjaunot. Šeit gan veidojas situācija, ka laukos, kur īpašumam tirgus vērtība ir zemāka, atjaunošanas maksa tomēr ir pietiekami augsta – gandrīz tikpat, cik pilsētā. Svarīgi, lai apdrošināšanas summa tiktu noteikta pēc atjaunošanas vērtības, citādi var veidoties zemapdrošināšanas situācija, kad pie zaudējuma klients atlīdzību saņem tikai proporcionāli apdrošinātajai vērtībai.
2. Svarīgi ir izvērtēt, kādus riskus klients vēlas apdrošināt. No risku izvēles tieši būs atkarīga arī cena par apdrošināšanu. Privātīpašuma apdrošināšanā BTA parasti rekomendē visu standartrisku apdrošināšanas paketi: uguns riski, dabas stihijas (vētras, plūdi, krusa), santehniskās avārijas un trešo personu prettiesiskas darbības (t.sk., zādzība, laupīšana).
3. Cik lielu riska daļu klients var uzņemties. Tā ir summa, līdz kurai apdrošinātājs neizmaksā radītos zaudējumus. Dzīvojamo ēku īpašumiem tās ir mazas summas – kādi 50–100 lati. Industriālo objektu īpašnieki dažkārt uzņemas pašrisku arī pāris tūkstošu apmērā.
4. Apzināties, kā pats var samazināt risku. Varbūt mājās var ierīkot apsardzes vai ugunsdrošības signalizāciju, žalūzijas logiem vai metāla durvis. Tas noteikti samazina apdrošināšanas cenu. Komerciālajiem un industriālajiem objektiem riska samazināšanas jautājums tiek skatīts daudz plašāk – drošības organizācija kā tāda, ugunsdrošības noteikumu ievērošana, teritorijas apsardze u.tml.