Pirmo reizi Bauskas rajonā 5. jūnijā tika organizēta Vides diena. Tā notika Skaistkalnē, kur bija ieradušies dažādu vecumu interesenti no Bauskas un vairākiem pagastiem. Vides dienas aizraujošākais notikums bija orientēšanās ekspedīcija karsta kriteņu teritorijā.
Bauskā meklē dziļākās kritenes un bēg no odiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tīko pēc ģipšakmens
Izglītojošā sarīkojuma iniciatores ir Veronika Puķe, Laima Indriķe un Sarmīte Jankovska. Veronika ir sertificēta vides gide, bet Laima un Sarmīte vēl mācās kursos, kas notiek Latvijas Dabas muzejā. Vislielākā interese par Vides dienu bija bērniem, skolotājām un mežziņiem.
Atklāšanas uzrunā Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš uzsvēra, ka Vides dienas norises vieta ir izraudzīta ar nolūku informēt sabiedrību par aktuālu dabas aizsardzības problēmu. Karsta kriteņu zonā atrodas bagātīgas ģipšakmens iegulas, kas daudziem šķiet izdevīgs peļņas avots. Īpaši aizsargājama dabas objekta statuss ir tikai Skaistkalnes pagasta kritenēm. Bārbelē jau dzird runājam, ka privātpersonām piederošās teritorijās varētu sākt ģipšakmens rūpniecisku ieguvi. Pētījumi, kas karsta reģionā tika veikti pagājušā gadsimta 80. gados, liecina, ka aktīva saimnieciskā darbība izraisītu ekoloģisku katastrofu un nodarītu videi nelabojamu kaitējumu.
Baidās no ērcēm
Veronika Puķe bija sagatavojusi stāstījumu par karsta veidošanās procesu un vairākus uzdevumus, ko veica piecas komandas. Speciāliste mācīja atšķirt parastu bedri no kritenes, kas veidojas, ūdenim izskalojot pazemes irdenos iežus. Izrādās, ka kritenei apkārt nav vaļņa.
Skaistkalnes vidusskolu pārstāvēja trīs komandas. Bioloģijas skolotāja Austra Auguste bija gandarīta par nevainojami organizēto sarīkojumu, taču piemetināja: «Šogad ērces ir ļoti aktīvas. Lielākā daļa skolēnu nav potēti pret ērču encefalītu, tādēļ uzturēšanās mežā ir saistīta ar risku. Šī iemesla dēļ esam atteikušies pat no tradicionālajiem pārgājieniem. Es domāju, ka Vides diena būtu plašāk apmeklēta, ja cilvēkus neapdraudētu ērces.»
Par to, ka skaistkalniešu komandām orientēšanās ekspedīcija nesagādās grūtības, skolotāja Auguste bija pārliecināta. Katru gadu bērniem tiek rīkota ekskursija uz karsta kritenēm, lai nostiprinātu dabas zinību stundās apgūto vielu. Bauskas dāmu komandā bija iesaistījusies meteoroloģe Daiga Vilne. Doties uz Skaistkalni viņai ieteikuši kolēģi. Meteoroloģe uzskata, ka Vides dienā ir izdevies aktīvu atpūtu apvienot ar jaunu zināšanu gūšanu.
Mainās attieksme
Codes mežniecības mežzine Sarmīte Jankovska atklāj, ka studijas vides gidu kursos ir mainījušas domāšanu: «Esmu iemācījusies lūkoties uz pasauli ar bērna acīm, nezaudējot racionālu pieeju. Tas ir ļoti vērtīgs papildinājums manām profesionālajām zināšanām un pieredzei. Vides gidu kustība ir starptautisks projekts, kas Latvijā tika ieviests pirms dažiem gadiem. Tas ir guvis lielu atsaucību.» Sarmītes aizrautība ir iedvesmojusi arī ģimenes locekļus un darbabiedrus. Orientēšanās ekspedīcijā piedalījās viņas dēls Jānis un kolēģis Gvido Kaufelds no Mūsas mežniecības.
Ekspedīcijas dalībnieki mežā pārvietojās pa marķētām takām un veica vairākus uzdevumus. Atšķirībā no orientēšanās sporta sacensībām, ātrums nebija galvenais vērtēšanas kritērijs. Vides dienas noslēgumā komandas pulcējās viesu mājā «Krastmalas», kur notika pikniks un dalībnieku apbalvošana.
Pagājušās nedēļas nogalē vides gidi organizēja aktivitātes 16 Latvijas apdzīvotās vietās.