Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Internetā izplatās viltoti e-pasta sūtījumi, kuru autori, uzdodoties par "Hansabankas" darbiniekiem, mēģina iegūt internetbankas "Hanzanet" lietotāju paroles un piekļuves kodus.
Sūtījuma autori, aizbildinoties ar modernizācijas pasākumiem, aicina ievadīt personas datus, solot, ka "24 līdz 48 stundu laika mūsu tehniskā atbalstīšana sazināsies ar jums". Sūtījums satur saiti uz imitētu "Hanzanet" lapu, kuras interneta adrese sākas ar "thelordnelson.net". SIA "Datoru drošības tehnoloģijas" (DDT) pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters aģentūrai LETA apstiprināja, ka sūtījums acīm redzami ir paviršs datorkrāpniecības jeb "phishing" mēģinājums. Viņš pieļāva, ka vēstules autors nav bijis latvietis, un norādīja, ka pieprasītie dati ir nepietiekami, lai varētu iegūt pieeju internetbankas lietotāja kontam. Kā aģentūru LETA informēja AS "Hansabanka" sabiedrisko attiecību vadītājs Arturs Eglītis, "Hansabanka" šo e-pastu nav sūtījusi un tā nolūks ir iegūt klientu datus, lai pēc tam tos izmantotu naudas izkrāpšanai. Banka informē visus savus klientus par šo gadījumu un aicina nekādus datus nesniegt. "Hansabanka" nekad neprasa klientu datus ar e-pasta palīdzību. Šobrīd banka jau sākusi šā gadījuma izmeklēšanu. Nekādi zaudējumi bankai un klientiem līdz šim nav radušies, un faktiski nav bijis neviens gadījums, kad kāds būtu nodevis savus datus. Visiem bankas darbiniekiem ir informācija par šiem e-pasta sūtījumiem, un katrs darbinieks pēc tam nodod ziņu saviem klientiem. Informācija būs arī medijos un bankas interneta mājaslapā. Informēšanas aktivitātes bijušas iepriekš, tādēļ klienti ir jau izglītoti. Visi bankas darbinieki ir informēti, ka "Hansabanka" nekad nepieprasa un nepieprasīs klientu identifikācijas datus, izsūtot e-pastu vai piezvanot klientiem, piebilda Eglītis. Šķesters pastāstīja, ka gada sākumā izplatījies līdzīgs sūtījums, kas bija saistīts ar interneta portālu "inbox.lv", kas ir DDT meitas uzņēmums. Sūtījuma autori piedāvāja vinnēt automašīnu "Škoda", bet viņu mērķis bija iegūt pieeju interneta pastkastītēm. Vēstules it kā bija sūtītas no adreses "admin@inbox.lv", bet īstenībā ceļojušas no "TurkTelekom DSL" pieslēguma. Kompānijai DDT policija esot atzinusi, ka Latvijā likumdošana interneta krāpšanas jomā ir nesakārtota un iespējamos krāpniekus ir tikpat kā neiespējami sodīt. Speciālisti iesaka piesardzīgi izturēties pret katru e-pasta vēstuli, kurā tiek prasīta privātā informācija, jo bankas parasti šādu informāciju nepieprasa ar e-pasta starpniecību. Tiek ieteikts neizmantot vēstulēs norādītu saiti, lai pārietu uz interneta mājaslapu, bet ierakstīt adresi pārlūkprogrammā. Drošu interneta lapu adrese sākas ar "https://", nevis ar "http://". Tiek rekomendēts arī pārbaudīt pārlūkprogrammā lapas digitālo sertifikātu. Speciālisti rekomendē regulāri pārbaudīt bankas kontu, kā arī lietot pārlūkprogrammas jaunāko versiju, instalēt visus nepieciešamos atjauninājumus. Par visiem aizdomīgajiem sūtījumiem nepieciešams nekavējoties informēt banku.