Bērna nogalināšana, kas pieskaitāma pie sadzīves slepkavībām, ir viens no necilvēcīgākajiem noziegumiem, kuru izdara sieviete, kas pati deviņus mēnešus iznēsājusi jauno dzīvību.
Mātes nogalina savus bērnus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Meklējot iemeslu, kāpēc sadzīvē notiek šādi gadījumi, jāmin vecāku tieksme pēc alkohola un narkotikām, neapmierinātība ar darbu, materiālo nodrošinājumu.
Bērns pārāk bieži kliedz, nav nomierināms, vecākos parādās agresija, un māte vai tēvs zīdaini met pret sienu… Tāda diemžēl ir realitāte. Noziegumi pret jaundzimušajiem ik gadus notiek gan Rīgā, gan citos Latvijas rajonos.
«Sniegpulkstenīši» zied pavasarī
Latvijā zīdaiņu slepkavību rādītājs varētu sasniegt 20 līdz 30 procentus, bet reāli šie skaitļi ir krietni lielāki, sarunā ar RB norāda kriminologs Andrejs Vilks.
«Tā ir ļoti bīstama tendence. Bērnus pamet, izmet, ierok. Bērniņu līķus visbiežāk atrod tieši pavasarī, kad nokūst sniega sega,» stāsta speciālists. Kriminoloģijā ieviesies jēdziens «sniegpulkstenīši», kas apzīmē mirstīgo atlieku atrašanu pavasarī. Un Latvijā pavasaris nereti atnāk ar mirušu bērnu līķīšiem, kurus atrod ievīstītus dažādos saiņos, plastikāta maisiņos un citos iesaiņojumos.
Mazajiem atņem tiesības izaugt
«Bērns, kurš atrodas mātes ķermenī, ir personība, kas šajos gadījumos tiek iznīcināta. Tas nav pieļaujams un pieņemams. Agrāk tam pievērsa lielu uzmanību, jo ņēma vērā, ka persona, kas spēj izdarīt šādu noziegumu, spējīga izdarīt jebko citu. Padomju laikos šāda veida noziegumu bija apmēram 50 procenti, kas tika arī atklāti, jo bērna nogalināšanu uzskatīja par ļoti smagu noziegumu. Bērniņus atrada ievīstītus avīzēs vai cita veida papīros, kas kalpoja par pavedienu nozieguma atklāšanai. Vienmēr bija kādi lietiskie pierādījumi,» skaidro Andrejs Vilks.
Mūsu laikos tiek pārbaudītas ginekoloģiskās uzskaites un medicīniskās iestādes, speciālisti skatās, vai sieviete ir dzemdējusi vai nav, bet darbs šajā jomā nav mērķtiecīgs un prasības šo noziegumu izmeklēšanā nav augstas. Diemžēl jaundzimušu bērnu slepkavību skaitam ir tendence pieaugt, nevis samazināties.
A. Vilks uzskata, ka sociālo dienestu darbiniekiem trūkst pieredzes un nepieciešamās uzmanības pret sievietēm, kuras gaida bērnu. Turklāt pret sievietēm, kuras atbrīvojas no bērna, nav lielas soda sankcijas, un nereti tiek piemērota nosacīta brīvības atņemšana.
Kas ir mātes instinkts?
Lai gan reizēm mātes savus bērnus nogalina psihisku slimību, alkohola vai narkotiku ietekmē, biežāk viņas vada salts aprēķins un dzīves līdzekļu izvērtējums. Apgalvojumi par īpaša mātes instinkta esību esot mīts, jo sievietes savus bērnus nogalina biežāk nekā dzīvnieki. Neraugoties uz pastāvošo viedokli, ka visbiežāk bērni tiek noslepkavoti tad, ja iedzimto mātes instinktu nomāc psihoze, narkotikas un tamlīdzīgi apstākļi, amerikāņu antropoloģe Sāra Baflere-Hārdija secinājusi, ka mātes noslepkavo savus bērnus, lai izvairītos no viņu audzināšanas, kam nepieciešams daudz laika un līdzekļu. Antropoloģe tomēr atzīst, ka bioloģiski mantotā mātes dziņa noteikti piemīt arī sievietēm. Jo ilgāk māte ir saistīta ar bērnu, jo ciešākas veidojas viņu savstarpējās saites. Antropoloģe arī secinājusi, ka gados jaunākas mātes daudz biežāk nogalina savus bērnus.
Bērnu slepkavas
Šā gada 1. martā Rīgā, kādā dzīvoklī Jaunsaules ielā, atrada 12 dienas veca zīdaiņa mirstīgās atliekas ar vardarbīgas nāves pazīmēm, kuru nožņaudza 21 gadu vecā māte.
Rīgā 2003. gada 31. oktobrī pie Friča Brīvzemnieka pamatskolas atkritumu tvertnē atrada aptuveni 12 stundas veca zīdaiņa līķi.
Jūrmalā 2003. gada 8. decembrī kādā dzīvoklī tika atrasts jaundzimuša bērna līķītis, bet 10. decembrī vainīgā persona tika aizturēta. Sieviete visu grūtniecības laiku bija apzinājusies, ka izdarīs slepkavību. Kad policija pārbaudīja Bulduru slimnīcas personāla sniegto informāciju par sievieti, kurai bijušas dzemdības, bet bērna nav, likumsargi devās uz viņas dzīvokli Vienības prospektā. Meitenītes līķis bija ietīts plastmasas maisiņā, ap galvu aptīts asiņains auduma gabals, un mirušais bērns ielikts istabas skapī.
37 gadus vecā Aija dzemdējusi mājās un nogalinājusi savu bērnu. Viņas dzīvoklī atrada sagatavotas bļodas ar ūdeni un asiņainus palagus. Dzemdību laikā divas Aijas pieaugušās meitas atradās blakus istabā un par notiekošo neko nezināja.
Šā gada 27. februārī Kuldīgā policija atrada 1973. gadā dzimušu sievieti un viņas bērnu, kurš bija jau miris. Māte bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību, tomēr nodoms nebija izdevis. Sieviete likumsargiem skaidrojusi, ka izšķirties par šādu soli viņu pamudinājuši nelabvēlīgie ģimenes apstākļi — šķiršanās no civilvīra, pēc kuras viņa vairs neesot redzējusi jēgu savai dzīvei, bet «līdzi paņemt» viņa bija vēlējusies arī bērnu. Šādi un līdzīgi gadījumi nav retums. Tomēr dažkārt kādam sākotnēji nāvei nolemtam mazulim paveicas. Piemēram, Jelgavā 2000. gadā kādas mājas liftā atrada tikko dzimušu avīzēs ievīstītu puisēnu. Šim bērnam eņģelis stāvēja klāt — cilvēki zēnu izglāba no nāves.